Tēvs grasās pārrakstīt savu dzīvokli manai māsai. Vai es kā pirmās šķiras mantinieks varu pieprasīt savu daļu? 52
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Tēvs ar dāvinājuma līgumu grasās pārrakstīt savu dzīvokli manai māsai. Vai tas vispār ir likumīgi? Vai es kā pirmās šķiras mantinieks varu pieprasīt savu daļu no dāvinātā dzīvokļa? Vai uz dāvinājuma daļu var pieteikties arī citi mantinieki? MĀRIS K.
Uz dāvinājuma daļu pieteikties nevar
Zvērināta advokāta Alda Liepiņa palīdze Seila Mieze skaidro: īpašnieka pilnīgas varas tiesības pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, paredz Civillikuma 927. pants. Savukārt Civillikuma 1036. pantā teikts, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību pār lietu.
Minētās tiesību normas pamato īpašnieka (šajā gadījumā tēva) tiesības savu nekustamo īpašumu (dzīvokli) uz dāvinājuma līguma pamata atsavināt jautājuma uzdevēja māsai. “Ņemot vērā, ka dāvinājuma līgums ir tiesisks darījums, kura dalībnieki ir dāvinātājs un apdāvinātais, trešajām personām nav tiesību tiesiskajā darījumā iestāties bez dāvinājuma līguma dalībnieku gribas. Normatīvie akti neparedz iespēju pieteikties uz dāvinājumu daļu arī potenciālajiem mantiniekiem,” skaidro Seila Mieze.
Ar neatraidāmajiem mantiniekiem jārēķinās
Tomēr Civillikums paredz, ka dāvinātājam dāvinājuma izdarīšanas brīdī ir pienākums rēķināties ar neatraidāmajiem mantiniekiem. Neatraidāmo mantinieku tiesību aizsardzībai Civillikuma 1922. pantā noteikts, ka gadījumos, kad dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.
Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais (neatraidāmais mantinieks) manto pēc likuma. Šo daļu nosaka pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāda tā bijusi mantojuma atstājēja nāves dienā.
Der zināt
Neatņemamās daļas tiesīgie ir neatraidāmie mantinieki – laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.
“Tātad konkrētajā gadījumā, atklājoties tēva mantojumam (tikai pēc tēva nāves), ja mantojuma masā neietilps cita manta, lai varētu mantot neatņemamo daļu, neatraidāmais mantinieks (dēls) varēs prasīt dāvinājuma saņēmējam (māsai) izmaksāt neatņemamo daļu, kas ir puse no tā, ko dēlam būtu tiesības mantot, ja dāvinājuma līgums ar māsu nebūtu noslēgts,” skaidro zvērināta advokāta palīdze. Konkrētajā gadījumā tā ir ¼ no nekustamā īpašuma vērtības dāvinājuma līguma noslēgšanas laikā (pieņemot, ka nav citu mantinieku).
