Dāvāt palīdzību nenosodot. Inta Gubate, saņēmusi atbalstu grūtā brīdī, sniedz to citiem 0
Inta Gubate ir rīdziniece, kura sev ļoti grūtā laikā, audzinot divus dēlus, par Pestīšanas armijas sniegto palīdzību uzzināja pirms aptuveni astoņiem gadiem. Draudzenes mudināta, Inta nedroši vēra organizācijas durvis, bet, kā šodien saka – uzreiz sajutās gaidīta un nenosodīta.
“Pozitīvai attieksmei un labvēlīgai gaisotnei ir ļoti liela nozīme, jo cilvēkam jau nav viegli lūgt. Ienākot un satiekot cilvēkus Pestīšanas armijā, es saņēmu rūpes, gādību un māju sajūtu. Man personīgi bija svarīgi, ka arī pati varu dot. Tolaik biju ļoti lielās grūtībās, vīrs dzēra, nebija ar bērniņu ko ēst, trūka naudas arī apģērbam. Draudzene teica, ka tas taču ir blakus, un paņēma mani līdzi,” stāsta Inta.
“Atnākt nebija viegli – bija sajūta, ka esi kaut ko parādā. Tu jūties tā kā mazliet pazemots. Sociālajā dienestā viņi tincina, izdibina visu tavu dzīvi, un tas nav patīkami. Cilvēki baidās uzticēties, viņiem ir bail prasīt, jo negrib, ka viņiem jautās, kāpēc tu esi trūcīgais, kāpēc tu te esi nonācis.
Mana pirmā sajūta, kad ienācu iekšā, bija atmosfēra – tāda kā tuvība. Mani ļoti mīļi, sirsnīgi sagaidīja.
Man prasīja, kas par problēmām, un man piedāvāja pašai kalpot – man bija iespēja arī pašai dot. Un tas ir pilnīgi citādi, ka vari arī pats dot. Šeit redzēju iespējas, kur es pati varu savas rokas pielikt,” atceras Inta.
Inta savā darbā redz, ka ļoti daudziem cilvēkiem mūsu valstī ir vajadzīga palīdzība: “Atbalsts vajadzīgs tieši ģimenēm ar bērniem gan drēbju, gan pārtikas iegādei. Pie mums nāk bērni no patvērumiem, no nelabvēlīgām ģimenēm, nāk cilvēki no patversmēm, liela daļa ir trūcīgi pensionāri. Cilvēki nāk ne tikai paēst, bet arī izmantot iespēju nomazgāties siltā dušā, izmazgāt apģērbu.”
Ziemassvētku katliņš – ziedojumiem svētku mielastam
Ziemassvētki ir īpašs laiks. Ne jau tikai aukstuma dēļ, kad siltumu un siltu ēdienu meklē vairāk cilvēku, bet arī mīlestības dāvināšanas un svētku laika dēļ. Pestīšanas armijas cilvēki jau vairākus gadus pirms Ziemassvētkiem vāc līdzekļus tā dēvētajam Ziemassvētku katliņam. Par savāktajiem ziedojumiem draudzes centros visā Latvijā cilvēkiem ir iespēja apsēsties pie svētku galda un saņemt siltas pusdienas.
Inta atceras, ka arī viņas ģimeni, kad jaunākais dēls vēl bija mazs, pārsteidza īsts Ziemassvētku brīnums.
“Pie mums atnāca ģimenīte ar rūķīšiem, un dēls bija bezgala priecīgs. Tas bija tik negaidīti, mēs visi bijām pārsteigti. Trūcīgām ģimenēm šāda izrādīta mīlestība ir ļoti svarīga.”
Inta pati ir piedalījusies Ziemassvētku katliņa pasākumos, aicinot cilvēkus ziedot, un redz, ka cilvēki ir devīgi, vienīgi daudz jautājumu ir par organizācijas nosaukumu – kāpēc armija, vai tai ar ieročiem ir kāda saistība. “Daudzi nezina par Pestīšanas armijas darbu, un tad es saku, ka ne, ar ieročiem mēs nestrādājam, bet ar Svēto Garu un mīlestību. Cilvēkiem vajadzētu vairāk skaidrot, lai varētu izprast, ka ar armijas vārdu šī organizācija tika dibināta,” stāsta Inta.
Ja cilvēkiem nestāsta, viņi nezina un jūtas nedroši. Inta ir gandarīta, ka viņa var būt kā vēstnese un dalīties savā pieredzē, iedrošināt grūtībās nonākušos: “Es stāstu un iesaku cilvēkiem meklēt un lūgt palīdzību. Es stāstu, ka varam iedot drēbes un palīdzēt ar ēdienu. Ja atnāk no patversmes, mēs palīdzam sakārtot dokumentus, lai var saņemt visu palīdzību. Cilvēki ir dažādi, arī tādi, kas nenovērtē, dažkārt izpaužas agresīvi, bet mēs neatraidām un cenšamies būt savaldīgi.
Esam cilvēki, kuri paši ir bijuši trūkumā. Mūsu darbā svarīgi ir ielikt sirdi, mīlestību, jo to cilvēki jūt. Dažreiz es apķeru kādu, uzlieku roku uz pleca, tad citi nāk klāt un prasa, kāpēc tu mūs neapķer, jo cilvēkiem bez ēdiena un siltuma vajag pieņemšanu, mīlestību, aprunāšanos.”
Lai palīdzētu tiem, kuriem to vajag visvairāk
Organizācijas mājaslapā “pestisanasarmija.lv” var atrast informāciju par ziedošanas iespējām. Ziedot var gan apģērbu un apavus, gan palīdzēt finansiāli, veicot bankas pārskaitījumu. Mājaslapā var iepazīsties ar dažāda veida atbalsta projektiem un norādīt, tieši kuram pasākumam vēlaties palīdzēt – vai tas būtu atbalsts kāda bērna dalībai vasaras nometnē, zupas virtuvei vai pārtikas pakām.
Pestīšanas armijas sociālā darba vadītāja Inese Krastiņa atzīmē, ka Latvijas simtgades gadadienā ir dzirdams, ka Latvija kā valsts nekad nav bijusi tik pārtikusi kā šodien. “Es ikdienā redzu, ka Latvijā joprojām ir milzum daudz cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība, atbalsts, pārtika, pirmās nepieciešamības preces, dzīvesvieta, saruna, uzmundrinājums.
Sociālā darba jomā Latvijā tiek daudz darīts, tomēr organizācijas pēdējo 28 gadu laikā Latvijā gūtā pieredze rāda, ka pamatproblēmas nemainās – sociālā darba mērķauditorija joprojām ir bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, kā arī tie, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija, piemēram, apcietinājumu izcietušie, no dažādām atkarībām sirgstošie, mazturīgie pensionāri, cilvēki, kuriem nav deklarētas dzīvesvietas un tādējādi ir liegts saņemt pašvaldības pakalpojumus.”
Inese Krastiņa skaidro, ka Pestīšanas armijas sociālajā centrā Rīgā un citās pilsētās pieejamas siltas pusdienas, pārtikas pakas, dušas, apģērbs, drēbju mazgāšanas iespējas, skolas lietas, mazgājamie līdzekļi. Tāpat centra darbinieki aktīvi iesaistās dažādu formalitāšu sakārtošanā, piemēram, mazdrošinātā statusa nokārtošanā, kas nav iespējama, ja personai nav pases. Arī šādos gadījumos tiek palīdzēts, lai cilvēks iegūtu personu apliecinošu dokumentu.
“Risinām arī gadiem ilgi zināmas un neatrisinātas problēmas, kā, piemēram, personu apliecinošu dokumentu ļaunprātīga izmantošana, reģistrējot uz cilvēka uzņēmumus un iekrājot nodokļu parādus. Tikko pieņēmām darbā cilvēku mūsu zupas virtuvē, bet izrādījās, ka uz šā cilvēka vārda atvērts mikrouzņēmums, kuram ir 4000 nodokļu parāds. Protams, cilvēks ir sasaistīts, un pašam atrast ceļu, kā izrauties no nabadzības, ir praktiski neiespējami,” norāda Inese Krastiņa.
Palīdzība un atbalsts ir un būs vajadzīgi, jo to cilvēku skaits, kuri pēc laika nostājas uz savām kājām, nav liels. “Mēs priecājamies par katru šādu gadījumu, par bērniem, ģimenēm, kurām izdodas, tomēr jāsaprot, ka pie mums nāk daudz mazturīgu pensionāru un arī cilvēki ar garīga rakstura problēmām, kuriem šāds atbalsts būs jānodrošina vienmēr.”
Pestīšanas armijas sniegtā palīdzība 2017. gadā:
• 134 997 siltas maltītes
• 3167 pārtikas pakas
• apmeklējumi mājās, slimnīcās un cietumos
• dušas, apģērba izdale un mazgāšanās maznodrošinātajiem
• internāts un dienas centri bērniem
• ekskursijas, sporta aktivitātes, nometnes bērniem un ģimenēm
• rehabilitācijas programma, sociālais centrs un pusceļa māja pieaugušajiem
Par Pestīšanas armiju
Pestīšanas armija ir starptautiska draudze un labdarības organizācija. Vēsturiski Pestīšanas armija dibināta 19. gadsimta beigās kā kristīgā misija Londonā. Tās dibinātāji dēvēja to par armiju, bet brīvprātīgos un kalpotājus – par karaspēku, tāpēc tradicionāli organizācijā tiek izmantota militārā terminoloģija un apģērbs. Uniforma vieno jaunos biedrus, kuri nāk no dažādām sabiedrības vietām, tādējādi vienojot viņus kopējā mērķī un apņēmībā. Forma ir kā garīdznieka apģērbs Pestīšanas armijas virsniekam jeb iesvētītam mācītājam, un to nēsā arī kareivji – vietējie draudzes locekļi.
Šodien Pestīšanas armija darbojas 128 valstīs, apvienojot vairāk nekā 14 000 draudžu un 11 500 sociālo centru un institūciju, ieskaitot 556 sociālās aprūpes dienas centrus, 235 bērnu centrus, 216 rehabilitācijas centru, kuros darbojas atkarību novēršanas programmas, 180 centru senioriem, 32 slimnīcas jaunajām māmiņām, 29 vispārējās slimnīcas, kā arī citas institūcijas.
Latvijā Pestīšanas armija kā organizācija tika reģistrēta 1923. gadā Jelgavā, un tā darbojās līdz 1943. gadam, kad tās darbība tika aizliegta un īpašumi nacionalizēti. 1990. gadā organizācija varēja atsākt savu darbu Latvijā un tā tika reģistrēta reliģisko organizāciju un iestāžu reģistrā. Pestīšanas armijas līderi un biedri aktīvi iesaistījās atmodas pasākumos, piedaloties arī 1991. gada barikādēs.
Latvijā Pestīšanas armija darbojas Rīgā, Bauskā, Iecavā, Jelgavā, Liepājā, Saldū, Daugavpilī un mazākās apdzīvotās vietās – llmājā, Sarkaņos, Sedā, Drustos, Liepā, Skangaļu muižā Priekuļu novadā. Pestīšanas armija veiksmīgi sadarbojas ar pašvaldībām un to sociālā darba institūcijām, lai atbalsts nonāktu pie tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk.
Pestīšanas armija Latvijā iekļaujas Zviedrijas un Latvijas teritorijā. Latvijas reģionu vada majors Roberts Tuftstroms (Robert Tuftström) un majore Anna-Marija Tuftstroma (Anna-Maria Tuftström), un kapteine Sāra Ilsters (Sarah Ilsters). Latvijā strādā 23 mācītāji, 51 darbinieks un organizācijā ir apvienojušies 402 biedri.
