Dāvanu slēptā nozīme 0
Kāds ar nepacietību gaida Ziemassvētkus un Vecgada vakaru, lai priecātos par pārsteigumiem zem eglītes. Citiem tuvojošies svētki ir neizbēgams murgs. Ir cilvēki, kuri nevēlas saņemt dāvanas un izvairās no tā. Kāpēc mēs piešķiram dāvanām – intuitīvi vai apzināti – tik lielu nozīmi? Portālā Psychologies skaidrojumu sniedz analītiskā psiholoģe Elīna Boženko un klīniskā psiholoģe, ģimenes psihoterapeite Anastasija Preobraženskaja.
“Ja nezinu, ko uzdāvināt, tad tieši pavaicāju, man tā nav problēma. Tā ir labāk, nekā uzdāvināt pavisam nevajadzīgu lietu,” pieredzē dalās 36 gadus vecā Anta. “Gadās, ka iepriekšējās sarunās dzirdu informāciju, ko pēc tam ņemu vērā, izvēloties dāvanu. Man nav gadījies saņemt kaut ko nepatīkamu. Priecājos pat par otru blenderi.”
47 gadus vecajai Anastasijai ir grūti izdabāt, to viņa atzīst pati: “Labāk lai uzdāvina vīna pudeli vai kādu delikatesi, nevis lietu, kas neatbilst manam pasaules skatījumam.
Man nepatīk masu produkcija, ko dāvina piemēram, Jaungada laikā. Bieži vien es nezinu, ko darīt ar tādu dāvanu.
aReiz man uzdāvināja ļoti dārgu eglīšu rotājumu, kurš manī izraisīja estētisku sašutumu. Kādu laiku tas pabija manās mājās, bet tad es izlēmu un noliku to kāpņu telpā uz pastkastītēm, varbūt kādam noderēs.”
42 gadus vecā Īrisa ar šausmām gaida Jauno gadu. Parasti šajos svētkos viņa saņem dāvanu no vīramātes: “Te viņa man uzdāvina putekļsūcēju ar vārdiem “Varbūt māja būs tīrāka”, tad tievēšanas tēju komplektu. Par atbildi gribētos uzdāvināt komplektu – labākās indes!”
28 gadus vecais Alberts nesaprot, kā dāvanu dēļ var tā satraukties: “Es priecājos par jebkādu uzmanības izpausmi. Tā ir tikai lieta, kas neko neliecina par mani.” Bet, ja tā ir “tikai lieta”, kāpēc mūs tā sarūgtina neveiksmīgas dāvanas?
Dāvana saista devēju un saņēmēju ar īpašām saitēm. Ar tās palīdzību mēs uzsveram starp mums izveidotās saiknes vērtību un vēlmi to saglabāt nākotnē. Pasakās bieži vien ir tāds motīvs: pirms šķiršanās varoņi dāvina priekšmetus, pateicoties kuriem, pasakas beigās atkal satiekas.
Saikne ar dieviem
Dāvināšanas tradīcija sakņojas senajos rituālos. Senči pasniedza dāvanas dieviem cerībā uz viņu aizsardzību, kas nodrošināja labklājību un labu dzīvi. Īpašu nozīmi dāvanu pasniegšanas rituāli ieguva kādos svarīgos gada brīžos. Tā līdz šim mēs atzīmējam ar dāvanām nozīmīgus datumus, tai skaitā – vecā gada nāvi un jaunas pasaules dzimšanu.
Dāvanas simbolizēja saikni, ko cilvēks izveidoja ar augstākajiem spēkiem. Tāpēc bija ļoti svarīgi, lai šīs dāvanas tiktu pieņemtas. Atcerēsimies Vecās Derības stāstu: “Un tas Kungs skatījās uz Ābelu un uz viņa dāvanām ar labpatiku. Bet Kainu un viņa dāvanas Dievs neievēroja. Tad Kains iededzās bardzībā un viņa vaigs raudzījās nikni.” (1.Moz.4: 4-5). Tas, kura dāvana tika noraidīta, palika bez svētības un atbalsta. Mēs joprojām uzskatām, ka atteikties no dāvanas nozīmē aizvainot dāvinātāju.
No pasaules vēstures atceramies, ka dažādu valstu vēstnieki, kas ieradās diplomātiskā misijā, vienmēr pasniedza daudzas vērtīgas dāvanas un tas liecināja par vēlmi noskaņot sev par labu un vienoties. Tādējādi cilvēka vertikālā saikne ar dieviem un cilvēku un valstu horizontālā saikne veidojās ar dāvanu palīdzību. Izrādās, dāvājot dāvanas, mēs esam iesaistīti kontaktu veidošanā.
Vēstījumi bez vārdiem
Pieņemts uzskatīt, ka dāvanas ir veids, kā izdarīt otram ko patīkamu. Taču tas ir arī veids, kā savstarpēji mijiedarboties bez vārdiem. Saņēmēja lomā mēs ne tik daudz reaģējam uz pašu lietu, kā uz vēstījumu, kāds tiek nosūtīts ar tās palīdzību. Kādus vēstījumus mēs nosūtām viens otram ar dāvanu kastēm un sainīšiem?
“Es tevi mīlu.” Šķiet, ka ziedi un konfektes jau ir neatdalāmi no romantisku attiecību sākuma. Arī pēc tam pāris apmainās ar uzmanības izrādīšanas zīmēm.
“Es tevi cienu.” Tādi vēstījumi parasti adresēti kolēģiem, padotajiem. Bērni par atzinību sūta tos vecākiem.
“Es uzskatu sevi par galveno.” Tas ir viltīgs dāvanu veids, kam ir divi veidi.
Tā ir vai nu ļoti dārga dāvana, kas parāda dāvinātāja pārākumu pār saņēmēju tik ļoti, ka kļūst neērti vai tāda, kuru dāvinātājs uzskata par vajadzīgu, neskatoties uz to, ka otra puse nepiekrīt šim viedoklim.
Tādējādi dāvinātājs iejaucas otrā personiskajā telpā.
Bieži vien tā ir sadzīves tehnika, ar kuras palīdzību vecāki māca „nesaprātīgos” bērnus vadīt mājsaimniecību. Tās satur ziņu “Es labāk zinu, kā tev jādzīvo.”
“Es tevi mācu.” Tādas dāvanas pasniedz ne tikai vecākie jaunākajiem: piemēram, sieviete saņem no draudzenes pretcelulīta krēmu vai apakšveļu, ko viņa uzskata par seksīgu. Mājiens ir acīmredzams.
“Es vēlos samazināt distanci.” Klienti bieži dāvina savam psihoterapeitam pārtiku vai rotaslietas. Psihoterapeits kaut ko investē klientā – pieredzi, empātiju, sapratni. Viņš atrodas zinātāja pozīcijā, tas ir, augstākā. Klients neapzināti vēlas kļūt līdzvērtīgs, nostāties vienā līmenī, “ielikt” kaut ko terapeitā. Visvieglāk to izdarīt ar pārtiku.
“Es tevi ignorēju.” Vēstījums tiek nosūtīts kopā ar dāvanu: “Man tā nav piemērota, es tikai gaidīju izdevību uzdāvināt to tālāk.” Tomēr nevajadzētu sajaukt šādus gadījumus ar vēlmi atdot nevajadzīgu, bet noderīgu lietu kādam, kam tā ir vajadzīga.
“Tu man esi vienaldzīgs.” To norāda formāla dāvana, piemēram, tāda pati katru gadu, vai vienādas dāvanas visiem tuviniekiem vai kolēģiem.
“Atceries mani.” Dāvana, kura atsauc atmiņā dāvinātāju, kopīgi piedzīvotos mirkļus.
“Piedod man.” Tā notiek tikai tuvās attiecībās, biežāk pārī: viens no abiem jūtas vainīgs un sniedz dāvanu izlīgumam. “Ja vīrs pērk man dārglietas, es satraucos,” atzīst 38 gadus vecā Gaļina. “Parasti tas nozīmē, ka viņš aizrāvies ar kādu citu sievieti.”
Vara un distance
Dāvanas liecina par attiecībām, tostarp varas attiecībām: padotie atzīst priekšnieka pilnvaras, kā arī cenšas viņu pielabināt, tāpat kā senajos laikos – augstākos spēkus.
Tā kā dāvanai ir simboliska nozīme, tās cena ir svarīgāka par noderīgumu.
Tāpēc darbinieki mēdz dāvināt priekšniekam dārgas pildspalvas vai citus kancelejas piederumus, pie sevis dusmojoties, ka atkal tik daudz naudas no katra tiek prasīts kopīgajai dāvanai. Ja laulātais vai priekšnieks pieprasa/gaida dārgas dāvanas, to var saukt par mēģinājumu pārliecināties par savas varas atzīšanu.
Svarīgi ir ne tikai rīcība, bet arī bezdarbība: ja kāds aizmirst vai atsakās sniegt dāvanu, tas liecina par vēlmi attālināties.
Tuvības apliecinājums
Ideālā gadījumā dāvanas vērtība nav atkarīga no tās cenas un iemesla. Dāvanas ir viens no veidiem, kā stiprināt attiecības, padarīt tās nobriedušākas, pozitīvākas, veselīgākas. Patīkami pārsteigumi negaidot īpašos datumus, pauž patiesu mīlestību, pieķeršanos, cieņu. Laimīgos pāros dāvana bez iemesla ir ierasta parādība. Bet nozīmīgos brīžos un datumos veiksmīgi izvēlēta dāvana stāstīs par jūtām daiļrunīgāk nekā vārdi.
Apmainoties ar Jaungada dāvanām, mēs atkārtoti apstiprinām attiecības, atzīstot otra cilvēka vērtību un nozīmi mūsu dzīvē un ceram, ka šīs attiecības turpināsies arī turpmākajos gados. Tas ir ikgadējs apstiprinājums tam, ka mūsu komunikācijas un tuvības līgums joprojām ir spēkā.
