Krievija turpina slepus saņemt “dāvanas” no Teherānas 29
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Irāna piekritusi slepeni pārdot Krievijai kara vajadzībām Ukrainā ne tikai dronus pašnāvniekus, ko krievi jau intensīvi izmanto pilsētu bombardēšanai, bet arī tuvā un vidējā darbības rādiusa raķetes. Par to aizvadītās nedēļas beigās ziņoja ASV laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestos.
Lēti un bīstami
Piesaucot divus avotus vārdā nenosauktas ASV sabiedrotās valsts specdienestos, “The Washington Post” liek noprast, ka sniegtā informācija ir uzticama, jo nāk no tām pašām personām, kas augustā brīdināja par bezpilota lidaparātu, tostarp dronu pašnāvnieku, darījumu starp Irānu un Krieviju.
Par raķetēm vienošanās panākta 18. septembrī, kad Maskavā viesojās oficiāla Irānas delegācija. Runa ir par tuvā darbības rādiusa raķetēm “Fateh 110” ar sniedzamību līdz 300 km un vidējā darbības rādiusa raķetēm “Zolfaghar”, kas spēj trāpīt līdz 700 km tāliem mērķiem. Tie ir to pašu modeļu ieroči, kurus Irānas režīms jau piegādājis hutiešu nemierniekiem Jemenā un Libānā bāzētajai islāma radikāļu kustībai “Hezbollah”.
Ja minētajām raķetēm uzstāda modernākas vadības sistēmas, tās var būt samērā precīzas. Krievijas gadījumā irāņu raķetēm acīmredzot jākompensē milzīgie bruņojuma zaudējumi, ko tā piedzīvojusi Ukrainā, un jāaizlāpa caurumi krievu bruņojuma rūpniecības jaudās. Teherāna tāpat piekritusi nosūtīt krieviem līdzās jau agrāk piegādātajiem simtiem vai pat tūkstošiem izlūkošanas un trieciendronu “Mohajer-6” un dronu pašnāvnieku “Shahed-136” vēl desmitiem tāda paša tipa bezpilota lidaparātu.
“Šahīdus” Krievija vispirms sāka lietot frontē, bet oktobrī ar šiem droniem, kas atgādina spārnotus, dzinēja apgādātus artilērijas šāviņus, aizvien biežāk uzbrūk kritiskās infrastruktūras mērķiem Ukrainas pilsētās. Arī vakar no rīta raksturīgā skaļā motora trokšņa dēļ ukraiņu par “mopēdiem” iesauktie droni uzlidoja Kijivai, trāpot daudzstāvu dzīvojamajai ēkai un enerģētikas uzņēmuma “Ukrenerho” birojam, kurā atrodas Ukrainas apvienotās energosistēmas dispečeru dienests.
Eksplodējot pieciem droniem, vismaz trīs cilvēki gāja bojā. “Shahed-136” ir lēts, it kā primitīvs, tomēr bīstams ierocis. Tā sprāgstvielu lādiņš ir 40–50 kg. Gaisā tie var uzturēties ilgāku laiku, tomēr eksperti ievērojuši, ka Krievijas armijā šie droni, kas teorētiski var būt tālvadības, tiek izmantoti “aklajā” variantā, tas ir, ar jau startā iekodētām mērķa koordinātām. Ukraiņi apgalvo, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas notriec vairāk nekā pusi palaisto dronu pašnāvnieku, taču atlikušie vienalga nodara jūtamu postu. Uz mērķiem tie virzās pa pāriem, dublējot viens otru.
Ja vienu nogāž, uzdevumu cenšas veikt otrs. Izlūkdienesti ziņo, ka pēdējās nedēļās Krievijas okupētajā Krimā un Hersonā ieradušies irāņu instruktori, lai palīdzētu labāk ar tiem rīkoties. Gan oficiālā Maskava, gan Teherāna noliedz, ka Irāna piegādātu Krievijai šādus ieročus, kaut tas ir desmitiem reižu pierādīts fakts, ko apstiprina gan notriekto vai eksplodējušo aparātu atlūzas, gan videokadri.
Krievijā dronus pašnāvniekus pārkrāso un iekļauj arsenālā ar nosaukumu “Geraņ-2” (“Герань-2”). Tie skaitās krievu ražojums, kamēr pat paši krievu militārie apskatnieki neoficiāli atzīst irāņu izcelsmi. Tikmēr Irānas Ārlietu ministrija nepagurstoši atkārto, ka Teherāna “nepiegādā un nepiegādās jelkāda veida ieročus izmantošanai karā Ukrainā”.
Izraēla pārdomās
Irāna, kā zināms, ir nāvīgs Izraēlas ienaidnieks, un Teherānas palīdzība Maskavai varētu likt mainīt pozīciju arī Izraēlai, kura līdz šim vairījās atbalstīt Ukrainu ar bruņojumu. “Kļuvis zināms, ka Irāna nodod Krievijai ballistiskās raķetes. Nav vairs nekādu šaubu, kāda pozīcija šajā asiņainajā konfliktā būtu jāieņem Izraēlai.
Pienācis laiks Ukrainai saņemt tādu pašu militāro palīdzību, kādu tā jau saņem no ASV un NATO valstīm,” “Twitter” ierakstījis Izraēlas ministrs diasporas jautājumos Nahmans Šajs. Novērotāji Izraēlā atgādina, ka Šajs nav starp ietekmīgākajiem valdības ministriem, tomēr viņa uzstāšanās liecina par procesiem. Izraēlas valdība un sabiedrības vairākums ir ukraiņu pusē, taču Ukrainai pagaidām sniegta tikai humāna palīdzība, kaut Kijiva vairākas reizes lūgusi ieročus.
Jeruzaleme līdz šim laipojusi. Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas kontrolē tās kaimiņvalsts Sīrijas gaisa telpu, kurā Izraēlas kara lidmašīnas it bieži mēdz ielauzties, lai dotu triecienus Irānas atbalstīto islāma radikāļu grupējumu bāzēm un ieroču kravām. Acīmredzot pastāv kāda neafišēta vienošanās, kamdēļ krievi piever acis uz tādām operācijām. Tiesa, vienlaikus privātas firmas no Izraēlas apgādā Ukrainas armiju ar izlūkošanas rakstura satelītattēliem, un ir mājieni, ka izraēlieši palīdz ukraiņiem atrast Irānas dronu vājās vietas.
Tostarp Eiropas Savienības valstu ārlietu ministru līmenī sākusies diskusija par iespēju dronu piegāžu dēļ vērst sankcijas pret Irānu. ASV tādas jau ieviesa 9. septembrī, sodot trīs Irānas uzņēmumus, kas Krievijai domātos dronus ražo, un transporta firmu, kas parūpējās par bruņojuma nogādi pasūtītājam.
