Laulāto dāvinājumi 1
Civillikuma 91. pants paredz: manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības (arī dāvinājums) laulības laikā, uzskatāma par sievas vai vīra atsevišķu mantu. Tas nozīmē, ka, šķirot laulību, šis dāvinājums netiks uzskatīts par laulāto kopmantu un netiks dalīts. Tāpat šāds dāvinājums būs atsevišķa manta arī laulātā nāves gadījumā, un no tā neizdalīs daļu, kas pienākas laulātajam.
! Ja dāvināsiet savu nekustamo īpašumu sievai, lai atvieglotu kredīta saņemšanu, viņas nāves gadījumā būsiet spiests uz šo īpašumu pieteikties kā tuvākais mantinieks, taču, ja būs vēl citi mantinieki (piemēram, bērni), īpašums tiks sadalīts likumā noteiktajā kārtībā starp visiem pirmās šķiras mantiniekiem. Tostarp bērni saņems savu likumā noteikto daļu, un jums nebūs tiesību izprasīt savu kā pārdzīvojušā laulātā daļu.
Laulātā dāvinājumu tāpat var atsaukt rupjas nepateicības dēļ, turklāt likums paredz īpašus laulātā dāvinājuma atsaukšanas gadījumus. Proti, dāvinātājs var atsaukt pēc saderināšanās vai laulības laikā izdarītu dāvinājumu, ja:
• apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos mantiniekus;
• laulības iziršanu ar savām darbībām veicinājis tikai apdāvinātais;
• laulība atzīta par neesošu un dāvinātājs attaisnojami ir maldījies par laulības esamību.
Tiesības atsaukt dāvinājumu īpašajos gadījumos var izlietot tikai pats dāvinātājs viena gada laikā, skaitot no apdāvinātā nāves dienas vai no tās dienas, kad stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu. Nosacījumi, kas ierobežo laulātā dāvinātāja tiesības atsaukt dāvinājumu, nav spēkā.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
