Ilmārs Stūriška: Dāvana no trauksmainajām debesīm 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija 2025. gadā uzņems Eiropas čempionātu basketbolā – vienu no četru grupu turnīriem un fināla posmu. 15+16 jeb kopā 31 spēle. To var dēvēt par otru lielāko sporta notikumu, kādu ieguvusi Latvija, pēc pasaules hokeja čempionāta, bet varētu pat izvirzīt topa augšgalā, jo abu sporta veidu popularitāte globāli nav salīdzināma.
Pasaulē hokeju 24 valstīs īsti nopietni nespēlē (24. vietā rangā ir Lietuva), bet Eiropas čempionātā basketbolā ir 24 valstis un Latvija, kas iepriekšējā finālturnīrā izcīnīja piekto vietu un nākamajam nemaz nespēja kvalificēties. Jā, tās ir atlases sistēmas īpatnības, bet iezīmē arī konkurenci.
Pie svarīgajiem godiem Latvijai visupirms ļāva tikt apstākļu sakritība, jo uz fināla posmu bija četras kandidātes – Ungārija atsauca pieteikumu februārī, Krievija tika svītrota no saraksta pēc iebrukuma Ukrainā, kas arī pretendēja, bet šobrīd valsti un arī sporta infrastruktūru iznīcina okupanti, tādējādi basketbola jautājumi nav darbakārtībā.
Ar lielu pārliecību var teikt – ja Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) lemtu pirms pusotra mēneša, balsojumā uzvarētu Krievija, kam ir viss – lielas halles dažādās pilsētās, nauda, ietekme un pat vēsturiska priekšrocība, proti, tur Eiropas meistarsacīkstes nav notikušas kopš 1965. gada, pasaules čempionāts – ne reizi, tādējādi ar 2025. gada turnīru varētu simboliski pārtraukt sešdesmit gadus ilgušo pauzi.
Simpātijas pret krieviem arī kara situācijā izkristalizējušas FIBA vērtības un kompetenci. Tai bija vajadzīga teju nedēļa, lai nāktu klajā ar pirmo paziņojumu attiecībā uz iebrukumu kaimiņvalstī, turklāt tas bija maksimāli neitrāls. Krievijas un Baltkrievijas komandas gan tika atstādinātas no starptautiskajiem turnīriem, bet tagad šīs ziņas mājaslapas arhīvā vairs nav, tā vienkārši ir izdzēsta. Terminu “karš” funkcionāriņi pirmo reizi pār lūpām izdvesa šonedēļ, bet par valsti, kas nogalina cilvēkus, pagaidām trūkst dūšas…
No šā fona var secināt, kādi cilvēki pārvalda basketbola sabiedrību. FIBA prezidents ir no Mali, ģenerālsekretārs – grieķis, Eiropas nodaļu vada turks, bet valdē ir Krievijas un Baltkrievijas pārstāves, lielajā valdē arī krievs Andrejs Kiriļenko. Krievija nav izslēgta no šī gada Eiropas basketbola čempionāta, kam jānorisinās septembrī, turklāt krieviem jāspēlē Gruzijā. FIBA varētu uzaicināt uz lēno valsi hokeja dzīves organizētājus, kas arī pēc vadības maiņas uz neko vairāk par vārgu šļupstēšanu nav spējīga. Par 2023. gada pasaules hokeja čempionāta mājvietu joprojām uzskatāma Krievija.
Man kā cilvēkam, kurš bērnībā iemīlēja groza bumbas spēli un sportu kopumā, ir kauns. Toties prieks, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) bija viena no pirmajām, kas jau dažas stundas pēc kara sākuma pauda konkrētu un asu nostāju pret agresoru.
Eiropas čempionāta rīkošanas tiesības Latvijai tika apstākļu sakritības dēļ, bet gluži laimests loterijā tas gan nebija. Mājas darbu vajadzēja paveikt, bija jānotušē savi mīnusi (tikai viena halle nepieciešamo divu vietā, un arī tās pašas ietilpība 11 tūkstoši, lai gan prasība ir vismaz 15 tūkstoši), jāpastrādā aizkulisēs, jāpanāk garantijas no valsts un Rīgas domes par finansiālu iesaisti. Rezultātā pirmie gatavi dot ap desmit miljoniem, otrie – pusotru. Sagaidāms, ka kopējie ieguldījumi tomēr būs vajadzīgi lielāki, jo situācija kopš aprēķinu veikšanas pagājušā gada rudenī ir kardināli mainījusies. Gan jau basketbolistu pastieptā roka spiedīgā brīdī tiks sasildīta.
Ar nosacījumu, ka nav nekādu pandēmijas ierobežojumu, var cerēt uz plašu ārvalstu skatītāju skaitu, kas nozīmētu arī to, ka čempionāta rīkošana Latvijas tautsaimniecībai kopumā atmaksāsies. Vismaz LBS tāpat kā 2015. gadā, kad Rīgā notika vienas grupas turnīrs, noteikti cer uz peļņu.
