Dāvana Aleksandram Grīnam un valstij 0
Lāčplēša dienas un valsts svētku tuvošanās uzjundī domas par nacionālo pašlepnumu, par patriotisko audzināšanu un dzimtenes mīlestību. Būs daudz sarīkojumu un skaistu runu līdz nākamai svētku reizei. Gribētos gan, lai patriotisma uzvirmojumi nebūtu tikai īsu mirkli, lai rastos kaut kas paliekošs, kas dzimtenes mīlestības tēmu turētu uzmanības lokā nepārtraukti.
Īpaši svarīgi tas tādēļ, ka tuvojas mūsu valsts simtgade, ka 2015. gada pirmajā pusē Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts un šajā pašā gadā 120 gadu apritēs latviešu izcilākajam vēsturiskās prozas meistaram, publicistam, Latvijas armijas virsniekam Aleksandram Grīnam.
Valsts mīlestības vārdā par godu šiem notikumiem ir radusies doma iedvesmot ne tikai jauniešus, bet Latvijas sabiedrību kopumā, īstenojot vērienīgu, līdz šim nebijušu kultūras projektu – uzdāvināt valstij vēsturisku pilnmetrāžas spēlfilmu, kas uzņemta pēc nozīmīgākā un visvairāk lasītā A. Grīna romāna “Dvēseļu putenis”.
Liels pagodinājums un ieguldījums
Šo filmu vērts radīt, lai pieminētu latviešu strēlniekus, kas “lika pamatus Latvijai” (Jānis Čakste). Vienlaikus tas būtu veltījums Aleksandram Grīnam – latviešu strēlniekam, kurš “ar savu “Dvēseļu puteni” dāvāja veselai latviešu paaudzei starp diviem pasaules kariem valstiskuma (..) Bībeli” (Visvaldis Lācis), bet pats tika nošauts 1941. gadā izsūtījumā un atdusas nezināmā vietā svešumā.
Rakstnieka mazmeita Nora Romana atzina, ka tas būtu liels pagodinājums viņas vectēvam un ārkārtīgi vērtīgs ieguldījums nacionālā pašlepnuma jūtu izkopšanā jauniešu vidū.
Viņi uzzinātu, kā padsmitgadīgo vienaudžu dzīvi laikā starp diviem – 1915. un 1920. gada – pavasariem izmainīja karš un kādi bija jauniešu upuri, izcīnot un nosargājot Latvijas neatkarību. Vienlaikus tas viņiem būtu arī aicinājums aizdomāties par savu misiju mūsdienu Latvijā.
Uzņēma ar sajūsmu
Pēdējā reize, kad “Dvēseļu putenis” tika celts lielā godā, bija 1934. gada valsts svētku priekšvakars, kad Nacionālajā teātrī uzveda rakstnieka Aleksandra Grīna un režisora Voldemāra Zondberga drāmu “Dvēseļu putenis”. “Vēl nekad nepiedzīvota sajūsma un pacilātība valdīja vakar Nacionālā teātrī A. Grīna “Dvēseļu puteņa” pirmizrādē. (..) Izrādē ierodas Valsts prezidents A. Kviesis un Ministru prezidents K. Ulmanis. Viņus sagaida Nacionālā teātra vadība. Augštelpās sapulcējies viss Ministru kabinets, ģenerālitāte un diplomātijas pārstāvji” (laikraksts “Rīts” 1934. gada 18. novembrī).
“Aleksandra Grīna ”Dvēseļu putenis” Nacionālā teātra skatuvē ir jauks pierādījums tam, cik daudz lielu vēsturisku notikumu un ne literatūrā, ne uz skatuves vēl līdz šodienai neattēlotu un neizsmeltu pārdzīvojumu ir mūsu valsts tapšanas un latvju tautas lielo varonīgo cīņu vēsturē. Lugas autors, pats latvju strēlnieku pulku un Cēsu kauju aktīvs līdzdalībnieks, turklāt apdāvināts žurnālists un rakstnieks, tagad savā “Dvēseļu putenī” ir parādījis arī mūsu jaunajai paaudzei (kas par Latvijas tapšanas cīņām ir gan dzirdējusi, bet nav pati tanīs piedalījusies) ir to lielo tēvzemes un savas tautas mīlestību, kas iedvesmoja šos cīnītājus, ir lielās grūtības, kādas šie varonīgie cīnītāji pārvarēja, izcīnīdami saviem pēcnācējiem visas tās tiesības un brīvības, kādas tagad bauda katrs mūsu valsts iedzīvotājs” (“Valdības Vēstnesis” 1934. gada 19. novembrī).
Tā laika laikraksti raksta, ka skatītāji “Dvēseļu puteni” uzņēmuši ar sajūsmu, luga atstājusi dziļu iespaidu, daudzās vietās teātra zālē bija dzirdami šņuksti. Sejas priekā atmirdzējušās, kad lugas noslēgumā uz skatuves uznākuši latvju varonīgie zēni – karavīri – un kopā ar kori nodziedājuši “Dievs, svētī Latviju!”.
Ideju par vērienīgu dāvanu rakstniekam Grīnam un valstij simts gadu jubilejā ir atbalstījuši arī mūsu politiķi – Ina Druviete, Inguna Rībena, Ainārs Latkovskis, Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Augusts Brigmanis, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Arī uzņēmuma “Latvijas valsts meži” vadība ir teikusi, ka šādai kopīgi sarūpētai dāvanai jābūt. Uzņēmums jau devis savu artavu, lai Grīna dzimtajā vietā Jēkabpils novada Kalna pagastā 2011. gada 14. septembrī varētu atklāt piemiņas vietu Aleksan-dram Grīnam.
Fakti Piektdien, 9. novembrī, Jēkabpils novada Kalna pagastā – Aleksandra Grīna dzimtajā vietā – notiks Lāčplēša dienai un rakstnieka piemiņai veltīts sarīkojums. Pulcēšanās pulksten 15.00 pie vēsturiskās doktorāta ēkas lāpu gājienam līdz Grīna piemiņas vietai. Sarīkojums turpināsies doktorāta ēkā. Interesenti varēs noskatīties amatierfilmas fragmentu no “Dvēseļu puteņa”, būs vīrišķības stunda jauniešiem un maltīte kara laika virtuvē.
 Citāts “Starp nedaudzajām mūsu tautas negatīvajām īpašībām pati spilgtākā ir sevis noniecināšana šā vārda plašākā nozīmē, savāda patika vai dziņa attēlot savās un citu – sevišķi sveštautiešu – acīs latvju tautu un tās pagātni sliktāku, nekā tas patiesībā bija un ir. Šī dziņa ir kaut kas vidējs starp nepareizi saprastu, pārspīlētu smalkjūtību, panaivu žēlošanās alku un nacionālā pašlepnuma trūkumu, kas diezgan dīvainā kārtā var būt un parasti ir savienots ar ļoti labām domām par sevi. Nemīlēsim savus bijušos apspiedējus un kalpinātājus, bet nenoniecināsim arī savus priekštečus.” (A. Grīns. “Pašlepnuma nevienai tautai nevar būt par daudz”)
|
