Daumants Liepiņš: Pilnveidoties un vēlreiz pilnveidoties! 1
Daumants Liepiņš: Starp taustiņiem, pirkstiem un prātu
Pianists Daumants Liepiņš sācis apgūt klavierspēli piecu gadu vecumā, pianistu konkursos agri iegūstot godalgotas vietas. Pērn viņš iekļuva labāko sešu dalībnieku vidū Džordžes Enesku starptautiskajā konkursā Rumānijā, kur viņa uzstāšanos divas reizes pārraidīja prestižajā “MediciTV” mediju platformā, un vēlāk tajā pašā gadā ieguva trešo vietu 5. Starptautiskajā Džeimsa Motrama starptautiskajā pianistu konkursā Mančestrā Lielbritānijā.
Daumants ir uzstājies ar vairākiem simfoniskajiem orķestriem, ieskaitot Liverpūles Karalisko filharmonijas orķestri, Helsingborgas simfonisko orķestri un Kauņas simfonisko orķestri.
Ievērības cienīga ir arī viņa muzicēšana kopā ar māsu, vijolnieci Madaru Liepiņu, kopā iegūstot pirmo vietu konkursā “JVLMA labākais studentu kameransamblis” 2015. gadā un trešo vietu T. Gaidamovičas Kamermūzikas konkursā festivālā Krievijā.
Pērn Daumants kā viens no četriem izvēlētiem dalībniekiem piedalījās pasaulslavenās pianistes Mitsuko Učidas meistarklasēs Kārnegī zālē Ņujorkā.
Patlaban talantīgais pianists turpina studenta gaitas Latvijā un Zviedrijā, apžilbina prestižu konkursu žūrijas un vienaldzīgu neatstāj nevienu, kam palaimējies dzirdēt viņa spēli.
Daumants Liepiņš ir neordinārs talants – smalks un iejūtīgs kamermūziķis, kam nebūt nav sveša harismātiska solista stāja saspēlē ar orķestri. Viņa klavierspēle ir tehniski nevainojama, bet interpretācijas – saturiski pārliecinošas un emocionāli piepildītas. Pērn tas jo īpaši spilgti atklājās Sergeja Rahmaņinova mūzikas lasījumos – pavasarī kopā ar Andra Vecumnieka vadīto JVLMA simfonisko orķestri atskaņojot romantiķa Trešo klavierkoncertu, bet rudenī – viņa Otro sonāti.
Vaicāts, kuri koncerti sagādājuši pašam vislielāko gandarījumu, pianists teic:
“Kad klausītāji no koncerta aiziet ar piepildītu prātu un sirdi, pat uzdrošinos teikt – mainītu prātu un sirdi. Cilvēki pēc koncerta pat teikuši – dzirdētais bijis neatkārtojams, mainošs, ne no šīs pasaules, tuvinošs Dievam. Tieši emocionālo aizkustinājumu apliecinošie vārdi un acu skatiens ir tas, kādēļ es spēlēju. Nav lielāka dzinējspēka, kas mudinātu katru dienu sēsties pie klavierēm un vingrināties.”
