Sapnis par ziedu veikalu 6
Anastasija piekrīt, ka viņas būtību vislabāk raksturo sociālajā tīklā “Facebook” ievietotā profila bilde – tajā viņa redzama sporta zālē garā kleitā, vienā kājā cīņas apavs, otrā – augstpapēžu kurpe. Augstas klases sportiste, kas gatava saraut pretinieci gabalos, bet vienlaikus – sievišķīga un maiga dvēsele.
– Pēc divu mēnešu nometnes Somijā nevarēju vien sagaidīt, kad atbraukšu mājās un uzvilkšu skaistu kleitu un aiziešu vakariņās, lai atkal sajustos sievišķīgi. Nometnēs tam nav laika un īsti arī iespēju.
Viens no viņas vaļaspriekiem ir iepirkšanās, līdz ar to mājās esot daudz kleitu un kurpju: – Man ļoti patīk skaistas drēbes un esmu nikna uz sevi, ka tam tērēju tik daudz naudas. Labi, ka Imants pret to izturas ar sapratni.
Labākais veids, kā Anastasiju iepriecināt, ir uzdāvināt ziedus.
– Man ļoti patīk ziedi, nevaru bez tiem dzīvot. Liels paldies mīļotajam cilvēkam, kurš visu laiku mani iepriecina. Citas meitenes apgalvo, ka viņām nav būtiski, vai dāvina vai ne, taču man tas ir svarīgi. Sapnis ir kādreiz atvērt savu ziedu veikalu.
Anastasija priecājas arī par maziem nieciņiem. Piemēram, nesen viņa atteikusies no kokakolas dzeršanas, taču reizi nedēļā ar vienu glāzi atļaujas pārkāpt režīmu.
Cīņas sportam viņa vēl ir jauna, tomēr jau nopietni plāno ģimenes veidošanu: – Pirms Londonas domāju – izcīnīšu zeltu un aiziešu no sporta. Pēc tam šķita – varbūt to darīšu pēc Rio. Taču šie četri gadi pagāja tik ātri. Nezinu. 25 gadi sievietei ir laiks, kad vajadzētu domāt par ģimeni, bērniņu. Varbūt pēc olimpiādes jāpaņem lielāka pauze. Man tagad ir krustmeita un, kad esmu mājās, mēģinu ar viņu pavadīt laiku. Pati vēl uzvedos kā bērns, patīk izklaidēties, taču kļūt par māti ir liela atbildība. Es to gribu, bet vienkārši ar gribēšanu nepietiek. Ir jābūt gatavai. Esmu redzējusi ģimenes, kur ir bērns, taču nevar viņam veltīt pietiekami daudz uzmanības. Es gribētu audzināt pati, lai nav tā, ka bērns ir mājās, bet es braukāju pa nometnēm. Taču kā Dievs izlems, tā būs.
