Problēmas 0
Kaut arī teātra mākslinieciskā vadītāja Oļega Šapošņikova paveiktais darbs neizmērojami cēlis Daugavpils teātra radošo potenciālu, pēdējo sezonu kontekstā teātra darbībā iezīmējas arī vairāki problēmjautājumi. Atšķirībā no Liepājas teātra, kura pēdējo gadu panākumus vistiešākajā veidā ietekmējusi jauna aktierkursa ienākšana teātrī, Daugavpils teātra aktieransamblī vērojama izteikta nevienmērība, kas traucē pilnībā īstenot teātra mākslinieciskos mērķus. Teātris gan šo problēmu risina radoši – jau gandrīz gadu tiek aktīvi strādāts ar tam piesaistītu koledžas tipa aktieru studiju, kas sagatavos speciāli šī teātra vajadzībām izglītotus skatuves māksliniekus.
Vienlīdz būtiski Daugavpils teātra nākotnei būtu piesaistīt radoši domājošus režisorus, kuri ne tikai bagātinātu teātra repertuāru, bet arī sniegtu jaunu pieredzi un profesionālus izaicinājumus aktieriem. Pozitīvi vērtējama teātra sadarbība ar ārvalstu māksliniekiem, kas īstenota, pateicoties festivālam “Telpa – Daugavpils”, tomēr pat vairāk nekā interesanti būtu pieredzēt arī Latvijas režijas jaunās paaudzes – Elmāra Seņkova, Dmitrija Petrenko, Valtera Sīļa vai Viestura Meikšāna – sadarbību ar Daugavpils teātri.
No otras puses – teātra absolūtā atvērtība radošiem eksperimentiem patlaban ievērojami aizēnojusi “pamatvērtības” – repertuārā vērojamā eklektika liecina par Daugavpils teātra pagaidām nestabilo māksliniecisko programmu, izmēģinot spēkus visdažādākajos izrāžu žanros, bet vienlaikus aizmirstot par kvalitatīvu pamatplūsmas jeb meinstrīma teātra pieredzi, kas uzrunātu daudz plašāku skatītāju auditoriju.
