Daugavpils sauc pēc palīdzības: sankcijas un energoresursu cenas draud pilsētai ar smagu krīzi 0
Ivars Soikāns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apjomīga daļa Daugavpils ekonomikas vienmēr bijusi orientēta uz sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Sankcijas, energoresursu cenu kāpums un noieta tirgus izzušana draud pilsētai ar smagu krīzi.
6. maijā norisinājās Daugavpils uzņēmēju tikšanās ar valdības pārstāvjiem, Saeimas deputātiem, kā arī “Altum”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārstāvjiem. Tikšanās mērķis bija apspriest aktuālās ekonomiskās problēmas, kā arī iespējamos atbalsta mehānismus. Pilsētas uzņēmēji jau iepriekš pašvaldībai pauduši bažas par ekonomiskajām grūtībām, ko ir izraisījis straujais energoresursu cenu kāpums, ģeopolitiskā krīze un pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas. Pagaidām risinājums šīm problēmām nav atrasts.
Nepieciešami divi līdz trīs gadi
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš prognozē, ka šis gads solās būt gana smags, bet nākamais – vēl smagāks. Kā vienu no aktuālākajām risināmajām problēmām Elksniņš minēja enerģētisko krīzi, kuras atrisināšanai ir nepieciešams gana ilgs laika posms – divi līdz trīs gadi.
Savukārt AS “Latvijas maiznieks” finanšu direktors Pāvels Meņšikovs aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pirmās nepieciešamības precēm. Tas varētu sekmēt esošo cenu līmeņa saglabāšanu, nepieļaujot to strauju pieaugumu. Tāpat uzņēmējs norāda uz nepieciešamību samazināt akcīzes nodokļa un PVN likmi degvielai, jo straujais tās cenu pieaugums būtiski ir sadārdzinājis loģistikas izmaksas. Un, treškārt, jautā Meņšikovs, ja valsts ir gatava atteikties no Krievijas gāzes, ar ko tā tiks aizvietota?
Tāpat uzņēmējs norāda, ka programmas saistībā ar atjaunojamo energoresursu projektiem tika gaidītas vēl šā gada pirmajā ceturksnī, taču tās joprojām vēl nav atvērtas. Svarīgi esot arī noteikumi. Tā, piemēram, iepriekšējās energoefektivitātes programmās uzsvars esot likts tikai uz siltināšanas projektiem, kas, pēc uzņēmēja domām, nav bijis pareizi, jo uzņēmējdarbībā energoefektivitāti daudzi saskata tieši ar atjaunojamo energoresursu projektiem – saules baterijām un vēja ģeneratoriem, kas nāca tikai kompleksā. Esošajā enerģētiskajā situācijā ļoti svarīgi ir, lai uzsvars būtu likts tieši uz atjaunojamajiem resursiem.
Bažas par nākotni pauž arī AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” (“DLRR”), kas ir viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem ne tikai Latgalē, bet arī Baltijas valstīs. Uzņēmuma valdes locekle Natālija Petrova norāda, ka vēl pirms diviem mēnešiem uzņēmumā strādāja aptuveni 600 darbinieku. Saistībā ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju uzņēmums bijis spiests dramatiski samazināt strādājošo skaitu, atbrīvojot no darba apuveni 200 darbinieku.
Ja uzņēmums nesaņems no valsts lūgto palīdzību jau tuvākajā laikā, tas būs spiests vēlreiz samazināt strādājošo skaitu. Patlaban “DLRR” ir ne tikai pasūtījumu un maksātspējas, bet arī energoresursu problēmas. Ja salīdzina gāzes, kuru uzņēmums izmanto ražošanas procesā, cenu pērn un šogad, tad tā ir pieaugsi vairāk nekā 27 reizes. Būtiski pieaugusi ir arī maksa par elektrību.
Atbalstu par elektrības sadales komponenti aprīlī uzņēmums ir saņēmis pēdējo reizi. Uzņēmums ar līgumiem pēc palīdzības ir vērsies gan Ekonomikas ministrijā, gan “Altum”, gan arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, taču, pēc Petrovas domām, ir saņēmis vien formālu atrakstīšanos, nevis reālu palīdzību. Ja nekas nemainīsies, vienam no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs draud slēgšana.
Petrova uzsver, ka pēc kara beigām Ukrainai būs jāpalīdz atjaunot infrastruktūru un šim mērķim varētu lieti noderēt pakalpojumi, kurus patlaban nodrošina “DLRR”. Šī iemesla dēļ arī uzņēmuma partneri no Ukrainas ir vērsušies Latvijas valdībā ar lūgumu rast iespēju palīdzēt uzņēmumam.
Sankcijas neļauj saņemt apmaksu
Elektronikas jomā strādājošās SIA “SMD Baltic” ir citas problēmas. Uzņēmuma pārstāve Svetlana Baltiņa stāsta, ka saistībā ar pret Krieviju ieviestajām sankcijām uzņēmums nevar saņemt samaksu par jau piegādāto produkciju. No gatavās produkcijas 49% uzņēmums eksportēja uz Krieviju. Tāpat uzņēmums pēdējā laikā saskaras ar komponenšu trūkumu.
Baltiņa aicināja valsti piedāvāt subsīdijas par tādu pašu summu, kāda šobrīd iesaldēta Krievijā.
Plāno atteikties no sadarbības
Atbildot uz uzņēmēju jautājumiem, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone norādīja, ka patlaban tiekot vērtētas iespējas atteikties no jebkādas sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju un no šī mērķa Latvijas valdībā negrasās atkāpties. “Tāda sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, kāda tā ir bijusi līdz šim, vairs nebūs, jo ir šis dzelzs priekškars. Un ir jārēķinās, ka tas pastāvēs nevis dažus mēnešus bet gan gadiem vai pat gadu desmitiem. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai pārorientētos uz citiem tirgiem, piegāžu ķēdēm un energoresursiem, kā arī jāstrādā pie enerģētiskās neatkarības,” uzsvēra Indriksone.
Arī Saeimas deputāts Juris Pūce norādīja, ka jautājums, vai Latvijai būtu jāturpina pirkt Krievijas gāzi, patlaban nav aktuāls vienkārša iemesla dēļ – dabasgāzes piegādes no Krievijas šā gada pirmajos četros mēnešos ir bijušas daudz reizes mazākas, nekā bija iepriekš solīts, kaut arī Latvija nebija pieņēmusi lēmumu par tās nepirkšanu. Līdz ar to patērētājam ir jārēķinās, ka dabasgāzes plūsma no Krievijas sarūk un tās var arī nebūt. Tādēļ uzņēmējiem jau patlaban pašiem ir jāmeklē alternatīvas gāzes iegādei, jo nav lielas pārliecības, ka uzņēmumi šoziem varēs to nopirkt brīvajā tirgū. Turklāt ne gāzes, ne degvielas, ne arī elektrības cenas nekļūšot zemākas, prognozēja Pūce.
Pūce atzina arī divus citus svarīgus faktus. Pirmkārt, darbaspēka ievešana ir neizbēgama, jo iedzīvotāju skaits valstī sarūk. “Ja mēs gribam turpināt nodrošināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, darbaspēka ievešana valstī būs neizbēgama,” norādīja deputāts. Bet, otrkārt, sakarā ar karu Ukrainā un ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju kritīsies iedzīvotāju dzīves līmenis. Cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem nāksies palīdzēt, taču visneapskaužamākajā situācijā nonāks vidējais patērētājs, jo viņam piemēroties izmaksu pieaugumam būs ļoti grūti.
Skumja tendence ir tā, kā valsts varas attieksmē pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem iezīmējusies nekonsekvence. Vēl pirms dažiem gadiem politiķi, viesojoties Daugavpilī, atzina, ka pilsētai ir labs ģeogrāfiskais stāvoklis, ko tā varētu veiksmīgi izmantot, sadarbojoties ar kaimiņvalstīm. Tagad, kad ģeopolitiskā situācija ir mainījusies, skan jau citi paziņojumi un ar palīdzības sniegšanu neviens nesteidzas.
