Daugavpils jaunieši sarkanarmiešu tērpos dzied “atbrīvotājiem” 3
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos satraukumu un neizpratni radīja tīmeklī atrasti foto ar Daugavpils skolēnu kori šā gada 9. maijā Uzvaras dienas svinībās Daugavpilī (attēlā). Daļa fotogrāfijā redzamo jauniešu bija tērpušies sarkanarmiešu apģērbā, viņiem pie kājām uzraksts krievu valodā uz sarkana audekla “Slava atbrīvotājiem!”.
Sašutumu tviterī par to pauda dzejniece Liāna Langa, arī citi sociālo tīklu lietotāji vaicāja: “Vai tas ir atbilstoši Latvijas valsts izglītības saturam? Kam mums reformas, ja valstī notiek kaut kas tāds?” Radās jautājums – ja tie ir Daugavpils skolēni, tad kāda ir viņu izpratne par vēsturi un attieksme pret Latvijas neatkarību, vai viņi apzinās, ka mūsu valstij sarkanā armija atnesa kārtējo okupāciju, nevis “atbrīvošanu”?
Fotogrāfija pārpublicēta no Daugavpils ziņu portāla “gorod.lv”, tajā gan nav norādīts, ka fotogrāfijā būtu redzams tieši skolēnu koris. Par to, vai skolēni tiešām iesaistīti šādu pasākumu norisē, vajadzētu zināt pilsētas izglītības pārvaldei. Tās vadītāja Marina Isupova e-pasta vēstulē “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka šīs svinības pārvalde nav organizējusi, turklāt “dokumentālu apliecinājumu par izglītojamo dalību šajā pasākumā nav”. Taču M. Isupova pieļāva, ka skolēni varētu būt piedalījušies šādā pasākumā, turklāt pat stundu laikā, taču vērsties pret to nekādi neesot iespējams, jo vecāki mēdz rakstīt iesniegumu par to, ka skola kavēta attaisnoti: ģimenes apstākļu dēļ.
Telefonsarunā ar “Latvijas Avīzi” viņa paskaidroja arī sīkāk: “Es katru gadu skolu direktoriem atgādinu, ka nedrīkst laist bērnus uz šādiem pasākumiem. Taču ir bērni, kas tomēr uz skolu neatnāk, bet vecāku iesniegumu dēļ stundu kavējums ir jāattaisno.”
M. Isupova uzsvēra: audzināšanas process nenotiek tikai un vienīgi izglītības iestādē. “Ne vienmēr ģimenes nostādnes patriotiskās audzināšanas jautājumos atbilst skolas vai valsts nostādnēm. Dažos jautājumos skola ļoti minimāli var ietekmēt ģimenes tradīcijas un lēmumus,” viņa skaidroja.
Skolās gan izglītības process notiekot atbilstoši izglītojamo audzināšanas, tostarp patriotiskās audzināšanas, vadlīnijām.
“Gorod.lv” vietnē publicētajās fotogrāfijās redzams, ka 9. maija pasākumā piedalās arī Daugavpils mērs saskaņietis Andrejs Elksniņš. Taču arī mērs par skolēniem neko nezinot, kaut pauda uzskatu, ka “nevar nevienam aizliegt piedalīties publiskos pasākumos”. Jauniešu piedalīšanās 9. maija pasākumos nenozīmējot, ka Daugavpilī neesot patriotiskās audzināšanas. Saskaņietis apgalvoja, ka “pie mums patriotiskā audzināšana ir augstākā līmenī nekā daudzās citās pašvaldībās”.
Pilsētas pašvaldība 9. maija svinības neesot organizējusi, bet pats A. Elksniņš tajās piedalījies, jo viņa vectēvs karojis, viņa ģimenē tā ir svētku diena, tas neesot apspriežams jautājums.
Kopumā Daugavpilī pat septiņas nevalstiskās organizācijas bija pieteikušās rīkot 9. maija pasākumus, taču A. Elksniņš pieļāva, ka jaunie “sarkanarmieši” varētu būt saistīti ar Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju Daugavpils biedrību.
Šīs biedrības vadītāja Larisa Zadohina atzina, ka jaunieši sarkanarmiešu tērpos tiešām bijuši no viņas pārstāvētās organizācijas. Taču viņa “LA” apgalvoja, ka tie neesot skolēni, bet gan pilngadīgi jauni cilvēki, kuri palīdzot Daugavpils veterāniem un gribējuši sagādāt viņiem prieku arī 9. maijā, dziedot kara dziesmas. Ar politiku tam neesot nekāda sakara. Viens no “kora” dziedātājiem gan noteikti neizskatās pilngadīgs. Jā, piekrita L. Zadohina, viens puisītis nav pilngadīgs, bet atnācis ar mammu.
“Neredzu neko sliktu tajā, ka svinam atbrīvošanu no fašisma. 27. jūlijā atkal svinēsim: būs 75 gadi, kopš Daugavpils atbrīvota,” šādus uzskatus par Latvijas vēsturi demonstrēja šīs organizācijas vadītāja, piebilzdama: “Tur arī jaunieši būs klāt.” Organizācijā arī skaidroja, ka sarkanarmiešu tērpiem nav bijušas zīmotnes, nav bijis nekādas armijas simbolikas. Faktiski saskan tikai tērpu krāsa un stils, tāpēc viss esot bijis likumīgi.
