Rihards Eigims 1
(“Mūsu partija”)
* Dzimis 1962. gadā Daugavpils rajonā, vidējo izglītību ieguvis Špoģu vidusskolā, 1990. gadā pabeidzis Minskas milicijas augstskolas Rīgas filiāli, iegūstot diplomu tiesību zinātnēs. Deviņdesmitajos gados darbojies naftas biznesā.
* 2001. gadā no paša izveidotās partijas “Latgales gaisma” ievēlēts Daugavpils domē, kļuvis par tās priekšsēdētāju un ieņēmis šo amatu līdz 2003. gadam. Pašvaldību vadījis arī vairākus mēnešus 2009. gadā, bet vēlāk ilgāku laiku bijis Saeimas deputāts.
* Viens no klusākajiem un mazāk manāmākajiem parlamentāriešiem. Saeimā vairāk izceļas ar savu paradumu ierasties uz darbu smalkos auto.
“Primārais ir nodrošināt pilsētā darba vietas. Lai veicinātu darba iespējas Daugavpilī, plānoju piesaistīt investīcijas, attīstot rūpniecību un ražošanu, kā arī apgūt Eiropas fondu naudu. Veicināšu aizbraukušo jauniešu un bērnu atgriešanos Daugavpilī, dodot viņiem perspektīvu izglītoties un pilnveidoties savā pilsētā. Vēlos attīstīt Daugavpils lidostas potenciālu, piesaistot tai ārvalstu investīcijas.”
Dmitrijs Oļehnovičs: Saraksta līderis ir ļoti “slavens” ar savu daiļrunību Saeimā. Nedomāju, ka viņš izlasīja savu programmu, bet viņam tas arī nav vajadzīgs, jo viņa elektorāts ir “rudens vecuma kundzes” (bez aizvainojuma – runa nav par gadiem, bet mentālo stāvokli). Sarakstā ir nopietni cilvēki, taču kandidāti cer uz atpazīstamību. Ir daži interesanti solījumi, taču, kad programma bija rakstīta, veselais saprāts klusējis, jo tas nav tikai populisms, bet “populismus vulgaris”.
Vērtējums: 1
Genovefa Barkovska: Eigims apguvis politiskās darbības pamatus, arī pietiekamā līmenī valsts valodu. Impulsīvs, straujš, vēlas visu apgūt uzreiz, dažreiz savos lēmumos neprognozējams. Programmā daudz solījumu vēlētājiem, sevišķi saistītu ar dažādām piemaksām, bet nav dots skaidrojums par finansēšanas avotiem. Vienīgā no partijām, kuras programmā pieminēta Latvijas simtgades pieminekļa uzcelšana Daugavpilī.
Vērtējums: 4
