Daugavpils domē iestājies vēsturisks pamiers: Lāčplēsis un Elksniņš vienojas par sadarbību 0
Pilsētas pašvaldībā notikusi Latgales partijas līdera Jāņa Lāčplēša un domes vadītāja, vietējā “Saskaņas” līdera Andreja Elksniņa vienošanās par sadarbību, ko var uzskatīt par vēsturisku.
Nedaudz vairāk kā divus gadus pēc pašvaldību vēlēšanām Daugavpilī ir lauzta šajā sasaukumā iedibinātā apvērsumu tradīcija, kad ar zināmu regularitāti jau trīs reizes bija notikušas pašvaldības vadītāja vēlēšanas.
Kad tagadējais mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) pēc Riharda Eigima (ievēlēts no “Mūsu partijas”) gāšanas atgriezās priekšsēža amatā, par stabilitāti domes darbā vienalga nevarēja runāt, jo vēlēšanās veiksmīgākā Latgales partija palika opozīcijā. Pagājušajā nedēļā viens no Latgales partijas līderiem, bijušais mērs Jānis Lāčplēsis un A. Elksniņš vienojās par sadarbību, kas deva iespēju kopīgam darbam vienot 13 no 15 domniekiem, ārpus vairākuma atstājot R. Eigimu.
To var uzskatīt par savā ziņā vēsturisku notikumu, ja atceras priekšvēlēšanu laiku un arī vēlākos notikumus jau pēc vēlēšanām, kad “Saskaņa” un Latgales partija bija nopietnākie konkurenti, nesaudzīgi viens otru kritizējot arī vietējos medijos. Daugavpilī pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā bija pieteikti 13 kandidātu saraksti, no kuriem pārstāvniecību domē ieguva tikai trīs politiskie spēki.
No Latgales partijas domē ievēlēja sešus deputātus, no “Saskaņas” – piecus, bet četrus mandātus saņēma “Mūsu partija”, no kuras ievēlēja arī toreizējo Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi R. Eigimu. Šis vēlēšanu rezultāts pats par sevi jau liecināja, ka darbs domē nebūs viegls, jo neviens no politiskajiem spēkiem neguva pārliecinošu vairākumu un tie visu laiku savstarpēji konkurēja par varu, kas drīz vien izraisīja politisko apvērsumu, tagad atgādināja A. Elksniņš.
Viņaprāt, ir bijušas tikai divas iespējas – saliedēt visus deputātus darbam vienotā komandā vai jaunas domes vēlēšanas, kas viņam pat varētu būt izdevīgas.
Daugavpils mērs izvēlējās pirmo iespēju un izsludināja jaunas vicemēru vēlēšanas, dodot iespēju divus no amatiem ieņemt līdz šim opozīcijā esošajai Latgales partijai. Līdz ar to J. Lāčplēsis kļuva par vienu no priekšsēža vietniekiem, ko var uzskatīt arī savā ziņā par piekāpšanos A. Elksniņa priekšā. Par vietnieku kļuva arī šīs partijas deputāts Jānis Dukšinskis, bet trešā vietnieka amatā ievēlēja Igoru Prelatovu no “Mūsu partijas” saraksta.
Visus vicemērus pagājušajā nedēļā domes sēdē atbalstīja 11 no 14 klātesošajiem deputātiem, par vietniekiem nebalsoja tikai R. Eigims un Aivars Zdanovskis (“Mūsu partija”), kurš iepriekš atkāpās no šī amata. A. Elksniņš balsošanā nepiedalījās, ko skaidro ar centieniem neizrādīt politiskās simpātijas vai antipātijas. Viņš arī uzsvēra, ka domē jauna partiju koalīcija netiek veidota, bet 13 deputāti ir vienojušies strādāt kopā.
Ārpus šīs komandas ir palicis R. Eigims.
Neapmierinātība ar viņa iepriekšējās darbības sekām varētu būt viens no faktoriem, kas vienoja J. Lāčplēsi un A. Elksniņu, kuru, iespējams, neapmierināja koalīcija ar politisko partneri, pār kura darbību krīt varbūtēja aizdomu ēna. Piemēram, A. Elksniņš sāka pārmaiņas sociālajā sfērā un, pēc viņa ierosinājuma, R. Eigims tika atbrīvots no Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja amata.
Tajā atgriezās Helēna Soldatjonoka (Latgales partija), kura komiteju vadīja pirms R. Eigima. No akciju sabiedrības “Daugavpils satiksme” valdes tika atsaukts Romāns Savickis, kuru šim postenim bija izraudzījies R. Eigims. Valdes locekļa atbrīvošana ir pamatota ar to, ka bija apdraudēta jauno tramvaju iegādes projekta īstenošana. Tagad uzņēmuma valdē uz laiku ir ielikts R. Eigima atlaistais Sergejs Blagoveščenskis, ziņo LETA.
Kad “Latvijas Avīze” ar R. Eigimu sazinājās, viņš lūdza pārzvanīt pēc pusstundas, bet pēc tam politiķa tālrunis bija izslēgts. A. Elksniņš detalizētāk arī nevēlējās atklāt, kā izdevās panākt šo vienošanos. Viņa publiskajā paziņojumā ir teikts: “Nav pieļaujams pārvērst pilsētu politiskā kaujas laukā, kur paliek vien izdegusi zeme! Nevaru samierināties ar kuluāru spēlītēm, intrigām un manipulācijām. Jebkādiem mēģinājumiem traucēt darbu un spēlēt politiskās spēles sekos atlaišana.” Teiktais, iespējams, saistīts ar atsevišķu deputātu kārtējiem mēģinājumiem vākt parakstus par A. Elksniņa atbrīvošanu, kam vairs nebija atbalsta.
J.Lāčplēsis piekrišanu strādāt kopā ar A. Elksniņu pamatoja ar pilsētas iedzīvotāju interesēm, jo domei esot svarīgi uzdevumi, ieskaitot Eiropas fondu finansētu projektu īstenošanu.
Lai tos paveiktu, ir vajadzīga politiskā stabilitāte domē. “Tāpēc mēs nolēmām nolikt malā politiskās cīņas. Nebūtu labi sēdēt opozīcijā un rādīt uz citu kļūdām. Arī ārkārtas vēlēšanas nebūtu tas labākais risinājums. Nebūs viegli, bet mēģināsim strādāt kopā,” “LA” sacīja J. Lāčplēsis.
Vēl tikai jāatgādina, ka A. Elksniņš joprojām ir “Saskaņas” biedrs un par partijas pamešanu nerunā, bet nav arī atteicies no domas rudenī pieteikt biedrību, uz kuras bāzes varētu izveidot jaunu reģionālo partiju, kurā apvienotu spēcīgākos pilsētas un tās apkārtnes dažādu jomu cilvēkus. Lai īstenotu tik ambiciozu mērķi, arī ir nepieciešama politiskā stabilitāte viņa vadītajā pašvaldībā. Ja tiks īstenots administratīvi teritoriālās reformas modelis, kuru piedāvājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“A/P”), tad ap Daugavpili varētu izveidot lielāko novadu ar vairāk nekā 110 000 iedzīvotāju.
