Daugavpils – Austrumeiropas keramikas galvaspilsēta 0
Līdz ar Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles konkursa izstādes “Martinsona balva” atklāšanu Rotko centrā Daugavpils ir kļuvusi par keramikas mākslas galvaspilsētu Austrumeiropā, ekspozīcijā parādot 33 valstu 136 mākslinieku veikumu un godinot izcilo keramiķi, daugavpilieti Pēteri Martinsonu 85. dzimšanas dienas gadā.
Izstādē pieņemto mākslinieku darbi izsaka katrs savas kultūras bagātību, ļaujot biennāles izstādes apmeklētājam sajust trauslā porcelāna skaldnes, raupjā šamota būves, formas plastiku un vieglumu, spēku, ritmu, dinamiku un faktūru spēli, kas atšķirīgos keramikas materiālos un tehniskajās iespējās uzbur pasaules keramikas šodienas ainu.
Biennāles izstāde un to pavadošās izstādes un notikumi citur Latvijā jau šodien, kaut tikai pāris dienas pieejami skatītājiem, aktualizējot keramikas nozīmi pasaules mākslā un ierādot Rotko centra vietu pasaules kartē kā vietu, kur ir un būs laikmetīgā keramika.
Dalībai biennāles konkursa izstādē “Martinsona balva” tika aicināti individuāli mākslinieki, kā arī mākslinieku grupas neatkarīgi no vecuma un nacionalitātes. Katrs varēja pieteikt dalībai tikai vienu mākslas darbu. Netika noteikti tematiskie, materiālu vai izmēru ierobežojumi, tomēr keramikas komponentei tajā bija jābūt noteicošai.
To pierāda izstādē apskatāmie darbi, kas īpaši pārdomātā ekspozīcijas scenogrāfijā ļauj uztvert katru no tiem atsevišķi, ļaujot vienkopus līdzvērtīgi skatīt visu autoru veikumu neatkarīgi, vai autors ir biennāles balvas nominants vai dalībnieks.
Dalībai izstādē “Martinsona balva” tika saņemti 298 izcilu mākslinieku pieteikumi no 44 valstīm. Starptautiska biennāles žūrija dalībai tās konkursa izstādē izvēlējās 110 ārvalstu mākslinieku un 26 Latvijas mākslinieku darbus. Savukārt no 136 mākslas darbu autoriem žūrija izvēlējās sešus ārvalstu un sešus Latvijas nominantus (sk. uzziņā), kas pretendē uz apbalvojumu.
Vācijas keramiķes Jūlijas Saferes darbs “Vilciņa trauks” ļauj reizē runāt par formas apveida plastiku un tehniski sarežģītu, neizskaidrojamu keramikas paņēmienu, burtiski uztamborējot darbu, kas pirmajā mirklī atgādina cepuri. Indijas mākslinieks ar savu arhitektoniski stabilo kompozīciju savā rokrakstā ļoti atgādina Pētera Martinsona darbu apveidu, kas šī fakta dēļ izstādei piešķir papildu vērtību. Pati par sevi šamotā veidota kompozīcija “Laika bezgalīga ainava” patiesi ir kā dabā notverta un meistarīgi keramikas materiālā atveidota. Pārsteidz Vācijas mākslinieces Marī Hozē Komelo apjomīgā porcelāna kompozīcija, kuras ornamenti sastāv no neskaitāmām formās lietām porcelāna detaļām, izklājoties horizontālā plaknē kā lielformāta instalācija. Turku keramiķes Omuras Tokgezas porcelāna grupas “Primitīva un tehnoloģiska sērija 2” darbi ir viegli caurspīdīgi kā medūzas, izgaismojoties šim cēlajam keramikas materiālam, kurš izvietots ekspozīcijas tumšinātajā telpā. Ar formas asprātību un tehnoloģisku sarežģītību darbā “Astere” patīkami uzrunā Nīderlandes māksliniece Beatrise van Rēdena.
Līdzās ārvalstu nominantu darbiem ne mazāk izceļami Latvijas nominantu darbi. Juta Rindina arhitektoniski veidotā kompozīcijā “Frontons manai mājai” turpina rotaļīgi, bet skaidri paust savam rokrakstam raksturīgo tēlu spēli. Elīna Titāne šamota kompozīcijā “Celšanās” uzbur lielisku florālas vides siluetu. Dainis Pundurs darbā “Kūstoša kompozīcija” rotaļājas ar gaismu un porcelāna šķautņu arhitektūru miniatūrā. Valda Podkalne, pārliecinoši un savā veidā graciozi apvienojot dažādus materiālus, uzbur skatītāja acīm kompozīciju “Laboratorijas piezīmes”. Trausls, no maigām zvīņām veidots ir Ievas Bertašūtes-Grosbahas darbs. Īpatna un reizē vēstījumā gan vienkārša, gan sarežģīta ir autoru apvienības “Skuja-Braden” kompozīcija “Pētera Martinsona memoriālā vāze”.
Līdzās nosaukto un īsi raksturoto nominantu darbiem ir arī citas patiesi izcilas, formā un saturā daudzveidīgas keramikas kompozīcijas un grupas, kuras izstādei izvēlējās biennāles starptautiskā žūrija.
Izstādi īpaši bagātu padara tās īpašo viesu, Ķīpsalas keramiķu vecmeistaru Izabellas Krolles, Ineses Aboliņas, Skaidrītes Cihovskas, Violetas Jātnieces, Kornēlijas Ozoliņas un Silvijas Smidkenas mākslas klātbūtne. Parādot arī Latgales keramikas klātbūtni, tajā eksponēti daugavpiliešu Lilijas Zeiļas, Unas Guras, Ilonas Šaušas un līvānietes Eleonoras Pastares darbi.
Ekspozīcijas un biennāles kurators ir keramiķis un mākslas zinātnieks Valentīns Petjko. Plašā pasaules keramikas skate Rotko centrā būs apskatāma visu vasaru līdz 15. septembrim, savukārt Martinsona balvas ieguvēji starptautiskajā un nacionālajā kategorijā tiks paziņoti svinīgajā balvas pasniegšanas ceremonijā ceturtdien, 21. jūlijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā.
