Daugavpils ārste Sarmīte Ķikuste un viņas Daugavpils Medicīnas muzejs
5
Daugavpils cietoksnī ir ne tikai Rotko muzejs. Tieši aiz tēlnieka Egona Perševica, mākslinieku Ivonas Kalitas un Kaspara Čekotina apsaitētā zirga skulptūras ar nosaukumu “Cietokšņa spoks” lielās plašās cietokšņa telpās iekārtota “Medicīnas izstāde”. Adrese ir Nikolaja iela 9, bet skatītāji laipni aicināti brīvdienās no 10.00 līdz 16.00, kā arī jebkurā citā laikā sazinoties ar muzeja organizatorēm.
Kāpēc es rakstu muzejs, nevis izstāde? Vienkārši šobrīd tas ir vienīgais muzejs, kurā Latvijā var iepazīties ar medicīnas vēsturi, kopš Rīgas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs tiek degradēts par nezināmas pseidoizglītības iestādi. Daugavpils cietoksnī var skatīt pārsteidzošu apjomu dažādu ierīču, aparatūras, instrumentu, tablešu, slimnīcu un ārstu telpu iekārtojuma. Var pataustīt, var iztēloties. Muzejs pieder Veselības veicināšanas un izglītošanas biedrībai, un izstādes pamatā ir Sarmītes Ķikustes kolekcija, vākta daudzus desmitus gadu.
Te man jāpastāsta par Sarmīti Ķikusti. Latvijas medicīnas lepnums. Vada Daugavpils Psihoneiroloģisko slimnīcu, un pēdējo desmit gadu laikā šo slimnīcu pārvērtusi par pērli. Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā tagad iekļauta arī Gārsenes slimnīca, un šīs iestādes kopā sniedz gan ambulatoro, gan stacionāro psihiatrisko palīdzību Latgales un Sēlijas iedzīvotājiem.
Slimnīcas telpas un parks liek saprast – cik nozīmīga ir vide cilvēka psihei.
Slimnīcas personāls apguvis visas augstās psihiatrijas mākslas. Bet elektrošoka aparatūra un trako krekli nav izmesti miskastē, bet pārcēlušies uz Daugavpils cietoksni – uz Medicīnas muzeju.
Sarmīte Ķikuste ir latgaliete – dzimusi Balvos, vidusskolu pabeigusi Krāslavā, pabeigusi Rīgas Medicīnas institūtu un kā ginekoloģe atgriezusies Daugavpilī. Vadījusi Daugavpils Dzemdību namu līdz tā iekļaušanai Daugavpils reģionālajā slimnīcā, paralēli ieguvusi vēl dažas augstākās izglītības, ieskaitot pedagoģijas maģistra grādu, ilgus gadus vadījusi Daugavpils Latviešu biedrību, bijusi 8. un 9. Saeimas deputāte. Paralēli visām savām politiskajām, darba un sabiedriskajām aktivitātēm vākusi savu medicīnas muzeja kolekciju.
Muzeju izrāda pati Sarmīte vai viņas kolēģes no Veselības veicināšanas un izglītošanas biedrības, dara to brīvprātīgi, skolēni skatīt izstādi brauc galvenokārt no Latgales. Cena par biļeti – četri eiro pieaugušajam, trīs – skolniekam, ir gauži demokrātiska pret to informācijas apjomu, ko sniedz redzamais un dzirdamais.
Neapšaubāmi plašākā no kolekcijām nāk no Sarmītes Ķikustes pamatspecialitātes – ginekoloģijas un dzemdību palīdzības. Neesmu skatījis savām acīm savulaik izslavēto docentes Orleānes prezervatīvu kolekciju, bet Daugavpilī ir simtiem un tūkstošiem dažādu kontracepcijas līdzekļu, sākot no metāla tikumības jostas (ar ļoti smalku atslēgu) līdz modernām tabletēm.
Visas iespējamās grāmatas, sākot no Jāņa Zālīša “Mīlestības vārdā” un “Zīlītes”, milzums dažādu žurnālu un grāmatu. Profesora Viktora Kalnbērza apbalvojumi, Latvijas uroloģijas tēva Eduarda Smiltēna instrumenti, profesores, histoloģes Ainas Dālmanes veidoti šūnu attēli, visdažādāko laiku ātrās palīdzības somas, kara laiku palīdzības komplekti, šinas, pārsienamie materiāli.
Veci rentgenaparāti, tiesa – bez radioaktīvā elementa, taču ir iespējas skatīt vecas rentgenfilmas. Pirmais pasaules elektrokardiogrāfs un tā jaunākie brāļi. Senas anestēzijas iekārtas operāciju zālēm, arī RO2, ar kuru man nācās strādāt Sibīrijā. Zobārstu krēsls no Latvijas brīvvalsts laika ar kājminamu urbi (tieši tā – zoobārsts pats mina ar pedāli, lai urbtu zobu).
Ļoti daudz dažādu regāliju no padomju laikiem – karogi, vimpeļi, sienas avīzes. Studentu pieraksti medicīnas lekcijās pēdējos simt gados. Iespaidīgākie protams ir izvērsti pieraksti par āderu ciršanu un asins nolaišanu.
Daudz dažādu preparātu spirtā un formalīnā. Patiesībā jau šobrīd mēs esam piemirsuši šprices un operāciju adatas, ko sterilizēja vārot un lietoja daudziem pacientiem, injekciju adatas, kuras tika asinātas, asins pārliešanas sistēmas, kas tika sterilizētas, bet pēc tam māsa tās pacientam sagatavoja no gumijas trubiņām un stikla starplikām. Tas viss taču ir divdesmit piecu gadu vēsture. Bet šī vēsture ir dzīva Daugavpils muzejā.
Muzejā arī Daugavpils ārsta kabinets – galds ar veciem telefoniem, fonendoskopi un vecišķi asinsspiediena mērīšanas instrumenti.
Šis nav reklāmas raksts. Es vienkārši aicinu katru, kas apmeklē Daugavpili, iebraukt Daugavpils cietoksnī un apskatīt Sarmītes Ķikustes muzeju. Tikai raugoties pagātnē varam ielūkoties medicīnas nākotnē. Muzejs, cerams, šogad cietoksnī iegūs plašākas, ziemā apsildāmas telpas.
Pats aizvedu uz muzeju kādu Sarkanā krusta krūzi un dažus stikla farmācijas traukus. Un tad aptvēru – cik daudz savā dzīvē esmu rokās turējis dažādus senus medicīnas priekšmetus, kam būtu vieta Daugavpils Medicīnas muzejā. Varbūt Jums ir kaut kas vērtīgs, ko varētu saglabāt muzejā kā medicīnas vēstures sastāvdaļu? Varbūt arī Jūs labāk vērtīgas vēstures relikvijas nododiet tiem, kas tās saglabās un ļaus skatīt mazbērniem?
