Daugavpilī divreiz vairāk aptieku, kā paredz normatīvie akti. Bet grib atvērt vēl! 0
Daugavpilī šobrīd jau ir divas reizes vairāk aptieku, nekā būtu nepieciešams pēc spēkā esošajiem normatīviem, taču dome vēl vēlas veidot savu pašvaldības aptieku.
Taču gan farmaceiti, gan konkurences uzraugi apšauba pašvaldības spēju pārdot lētākas zāles nekā privātajam kapitālam piederošajās aptiekās un iesaka izvēlēties citus veidus, kā atbalstīt mazturīgos pilsētas iedzīvotājus.
Daugavpils pilsētas dome vērsusies Zāļu valsts aģentūrā ar lūgumu “rast risinājumu farmaceitiskās aprūpes pieejamības nodrošināšanai”. Vairākos pilsētas mikrorajonos, piemēram, Križu, Gajoka un Cietokšņa mikrorajonos neesot aptieku, turklāt dome saņemot arī sūdzības, ka ar vienu diennakts aptieku pilsētas centrā esot pārāk maz, raksta Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Savukārt Zāļu aģentūra norāda daugavpiliešiem, ka jau šobrīd pilsētā ir divas reizes vairāk aptieku, nekā to paredz normatīvie akti. “Demogrāfiskie kritēriji, kas paredz aptieku izvietojumu Latvijā, noteikti atbilstoši Eiropas praksei – uz vienu aptieku 4000 iedzīvotāju. Aptiekas, kas bija izveidotas līdz šā kritērija noteikšanai, neviens ciet nevēra. Līdz ar to šobrīd Daugavpilī ir par 20 aptiekām vairāk, nekā būtu nepieciešams. Tā ka par aptieku pieejamību un trūkumu šajā pilsētā sūdzēties nevajadzētu. Daugavpilī tāpat kā citur Latvijā aptieku ir pietiekami,” piebilst Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks. Pašlaik Daugavpilī ir 38 vispārējā tipa aptiekas, to skaitā viena diennakts aptieka.
Pašvaldības ir tiesīgas veidot savas aptiekas tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja privātie uzņēmumi farmaceitisko pakalpojumu sniegšanai nenodrošina teritoriālo nosegumu, kas ir triju kilometru rādiusā. Lai pašvaldība varētu atvērt savu aptieku, sākotnēji tai jāizsludina konkurss komersantiem par tiesībām atvērt aptieku, un, ja konkursā nepiesakās neviens komersants, pašvaldība ir tiesīga atvērt savu aptieku.
Konkurences padomes loceklis Jānis Račko apšauba, vai pašvaldības aptieka būs ieguvums Daugavpils iedzīvotājiem. Drīzāk tomēr papildu slogs pašvaldības budžetam, jo, ņemot vērā iespējami ierobežoto klientu skaitu, aptiekas darbība (telpu īre, farmaceita piesaiste), visticamāk, būtu jāsubsidē. “Turklāt kritiku neiztur arī solījums medikamentus tirgot par zemākām cenām, kas acīmredzami saistīts ar farmācijas nozares regulējuma un reālo situācijas nepārzināšanu no pašvaldības puses. Medikamenti pašvaldībai būtu jāiegādājas tāpat, kā to dara privātās aptiekas, proti, no vairumtirgotāja vai cita mazumtirgotāja. Tas liek apšaubīt iespēju piedāvāt zāles par ievērojami zemākām cenām, lai neradītu pašvaldībai zaudējumus. Šāda solījuma pildīšana (subsidējot radušos zaudējumos no pašvaldības budžeta) būtu konkurences neitralitātes principa klaja ignorēšana, kā arī medikamentu cenas kropļošana, jo privātajam uzņēmumam nav pieejami pašvaldības finanšu līdzekļi, lai strādātu ar zaudējumiem,” skaidro J. Račko.
Pilnu rakstu “Sola lētas populisma tabletes”, kurā “Latvijas Avīze” pētījusi, kā darbojas trīs pašvaldībām piederošās aptiekas, var lasīt 17. augusta “Latvijas Avīzes” numurā vai tā elektroniskajā variantā
