Daugavpilieši vēlas pārvietoties “zaļāk”; latgaliski izdots jauns buklets par klimatu saudzējošu dzīvesveidu 0
Biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar “Europe Direct Dienvidlatgale” centru izdevusi ceļvedi latgaliešu valodā, kurā var gūt informāciju un iedvesmu par klimatu saudzējošu dzīvesveidu. Ceļvedi biedrība “Zaļā brīvība” prezentēja aizvadītās nedēļas nogalē, un tā galvenā tēma bija “Klimata sarunas: no mītiem līdz patiesībai”. Latgalē joprojām trūkst informācijas par zaļo un klimata saudzējošu dzīvesveidu, uzsver pasākuma rīkotāji.
Vai par klimata problemātiku Latgalē runājam pietiekami? Vai no šī temata izvairāmies? Sāksim veidot savu viedokli un iedziļināsimies šajā ne tik vieglajā tematā, lai arī Latgalē par klimata jomu kļūstam zinoši, pārliecināti un kompetenti. Ar šādu izvirzīto tēmu “Klimata sarunas: no mītiem līdz patiesībai” biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar “Europe Direct Dienvidlatgale” centru uzsāk sarunu ar medijiem un iedzīvotājiem Latgalē.
Iedzīvotāji: Vajag veloceliņus un velo novietošanas vietas
“Tas ir “Zaļās brīvības” liela projekta noslēgums, kas domāts tai auditorijai, kura stāsta savus stāstus citiem. Tie var būt žurnālisti, vietējie mediji, vai arī par medijiem mēs varam nosaukt jebkuru citu cilvēku, kurš strādā izglītības jomā, vai kurš ir aktīvs cilvēks, kas citiem stāsta par savu piemēru.
Mēs šo pasākumu esam izvēlējušies atvest uz Latgales pusi, jo Rīgā ir daudz dažādu pasākumu par klimata jautājumiem un Latgalē to vajadzētu daudz vairāk,” saka biedrības pārstāve Inga Belousa.
Daugavpils Ķīmiķu apkaimes pirmskolas iestādes darbinieces un šīs apkaimes aktīvistes sevi droši var dēvēt par zaļā dzīves kursa vēstnesēm un šo tematu uzskata par ļoti aktuālu, īpaši pilsētvidē. Cilvēki sāk ieklausīties dabā, sadzirdēt un rīkoties, viņas atzīst. Viņas sevi sauc par ekoskolas vēstnesēm.
Daugavpilī arvien aktuālāka kļūst velobraukšanas kā dabai draudzīga pārvietošanās veida ienākšana un popularizēšana. Lai tas notiktu, nepieciešami veloceliņi un velo novietošanas vietas, to uzsver iedzīvotāji.
“Ja mēs ņemtu piemēru no Rīgas, kur cilvēki biznesmeni uzvalkos pārvietojas ar velosipēdu… Pirmkārt, ātrāk pārvietojas, otrkārt, tas ir daudz tīrāk un drošāk,” teic kāda Daugavpils iedzīvotāja.
Cik lielā mērā Daugavpils piemērota velobraucējiem? “Liekas, nav īsti labi ar to, jo tiešām nav tas redzams. Mums ir Stropu ezers, kur ir veloceliņi, forši un attīstīti, tās ir lokācijas, kas ir labi attīstītas, bet pilsētas infrastruktūrā tomēr nav viss tik droši,” atzina kāds iedzivotājs. Izskan arī viedoklis: “Varbūt Daugavpilī to nemaz nevar uzlabot, jo mums te šauras ielas.”
Klimata ceļvedis vienkāršotā valodā
Pašvaldība iespēju robežās sekmē velo infrastruktūras attīstību, stāsta Daugavpils domes Attīstības nodaļas pārstāve Olga Tolmačova. Diemžēl ne visur tas ir iespējams.
“Mēs pilsētu nepārbūvēsim no jauna un grūti ielas padarīt plašākas. Konceptuāli šis jautājums no iedzīvotāju puses ir ļoti atbalstāms, arvien vairāk cilvēku gribētu braukt ar velosipēdiem. Tomēr situācija šajā jomā uzlabojas, mums arvien vairāk pilsētā ir veloceliņu,” norāda Tolmačova.
Daugavpilī izbūvēti veloceliņi gandrīz 40 kilometru garumā, tomēr ne tikai velo izvēle ir tā, kas liecina par zaļo un dabai draudzīgo dzīvesveidu, tie ir arī ēšanas, iepirkšanās, mājokļa apsaimniekošanas paradumi.
