Daugavpilieši – pirmie Latvijā, kuri gatavi atpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas 15
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daugavpilī Cietokšņa ielas 15 daudzstāvu dzīvojamā nama dzīvokļu īpašnieki ir pirmie Latvijā, kuri izlēmuši atpirkt zemi, kuru līdz šim piespiedu kārtā nomājuši no tās īpašnieka.
Marta vidū nama iedzīvotāji saņēmuši Valsts zemes dienesta (VZD) izsūtīto paziņojumu par atpērkamās zemes platību un tai noteikto cenu. Tajā redzams, ka par 1617 kvadrātmetriem zemes viņiem līdz 2025. gadam jāsamaksā 17 883 eiro – pēc VZD tai pašlaik noteiktās kadastrālās vērtības.
Dzīvokļa īpašnieks un agrākais nama vecākais Vladimirs Moisejevs stāsta, ka par atpirkšanu vienprātīgi izlēmuši visi divpadsmit dzīvokļu īpašnieki, kas, iespējams, arī ļāvis izlemt pirmajiem visā valstī – jau drīz pēc tam, kad spēkā stājies “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”.
Zemi zem ēkas nolēmuši atpirkt, lai beidzot atbrīvotos no piespiedu nomas, ko uzskata par pazemojošu, un arī lai palielinātu dzīvokļu īpašumu vērtību. Uzzinot, ka dzīvokļu īpašnieki spiesti nomāt zemi, par dzīvokļu iegādes piedāvājumiem šajā namā pircēji nebija izrādījuši nekādu interesi.
Aprēķina katram dzīvoklim
Iedzīvotājiem nosūtītajos paziņojumos redzams, ka VZD aprēķinātās izpērkamās zemes izpirkšanas maksas ir no 900 līdz 1700 eiro robežās – atkarībā no katram dzīvoklim piekrītošās zemes domājamās daļas platības.
Piemēram, par zemes domājamo daļu atbilstoši Vladimiram Moisejevam piederošā divu istabu dzīvokļa 58,10 kvadrātmetru platībai būtu jāsamaksā ap 1300 eiro.
Dzīvokļa īpašniece Vasilina Mackeviča atklāj, ka arī viņai par zemi aprēķināta tikpat liela summa kā Vladimiram. Bet no savas aptuveni 300 eiro pensijas pati to samaksāt nekad nespēšot. Viņas vienīgā cerība esot uz bērnu palīdzību, kuriem dzīvoklis paliktu mantojumā. Tāpēc arī viņa piekritusi nama iedzīvotāju lēmumam.
Apnicis maksāt vairāk
“Zemes nomas maksa kādai daļai dzīvokļu īpašnieku, iespējams, līdz šim nebija pārāk liels slogs,” skaidro Vladimirs, “piemēram, man par zemi bija jāmaksā ap 40 eiro gadā, kas it kā nešķiet daudz. Bet, tā kā zemes īpašnieks gribēja noslēgt piespiedu nomas līgumu uz gadu ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi un laika gaitā summas palielinājās, mums bija apnicis maksāt arvien vairāk.
Bijām nobažījušies arī par to, kas notiks pēc tam, kad stātos spēkā VZD aprēķinātās jaunās kadastrālās vērtības, kas pašlaik ir iesaldētas līdz 2025. gadam.”
Visi gali ūdenī
Nama iedzīvotāji stāsta, ka viņiem aiz muguras ar šo zemes gabalu savulaik notikuši aizdomīgi darījumi. Privatizācijas sākumā puse zemes zem ēkas piederējusi pilsētas pašvaldībai. Taču ar toreizējā pašvaldības vadītāja Alekseja Vidavska gādību par tās īpašnieku kļuvis cilvēks, kuram, kā domā Vladimirs, iegūt to nemaz neesot bijušas tiesības.
“Labu laiku pat nezinājām, kam īsti pieder zeme zem mājas,” stāsta Vladimirs. “Par to uzzinājām, kad pilsētā varu pārņēma Eigims un kad sākām saņemt pirmos paziņojumus par zemes piespiedu nomas maksājumiem. Mēģinājām apstrīdēt šo zemes privatizāciju tiesā. Taču no tā nekas neiznāca. Tiesa mūsu prasību noraidīja. Vidavska kungs jau ir viņsaulē, Eigima vietā ir cits pilsētas galva. Un visi gali ūdenī.”
Par zemi sen jau pārmaksāts
Nama iedzīvotāji atzīst, ka nebija gaidījuši, ka par zemi būs jāmaksā tik lielas summas. “Tik liela zemes platība nama uzturēšanai pat nebūtu vajadzīga,” spriež dzīvokļa īpašniece Vasilina Mackeviča. “Pietiktu ar mazāku zemes platību. Taču tagad man un citiem pensionāriem būs jāizdomā, kur sadabūt naudu zemes pirkumam.”
Vladimirs Moisejevs aprēķinājis, ka aizvadītajos gados par piespiedu zemes nomu jau bijis spiests samaksāt aptuveni 6000 eiro. “Par piespiedu nomu jau būšu samaksājis gandrīz piecreiz vairāk, nekā tagad maksāšu par izpirkšanu,” rēķina Vladimirs. “Pieļaujot, ka pārējo dzīvokļu īpašnieku maksātās summas bijušas līdzīgas, uz šīs piespiedu nomas rēķina un zemē neieguldot ne centa, zemes īpašnieks nopelnījis gana prāvas summas.”
Vai atpirks arī citur?
Vai Daugavpils nama iedzīvotāju lēmumam būs daudz sekotāju citur un vai zemes atpirkšana ies plašumā, par to ļoti jāšaubās, ņemot vērā zemei noteiktās kadastrālās vērtības. Piemēram, Rīgā jau pašlaik tās ir tik augstas, ka diezin vai liela iedzīvotāju daļa, sevišķi ar maziem ienākumiem, spēs samaksāt.
Savulaik Tieslietu ministrijā rēķināja, ka tas būšot pa kabatai aptuveni trešdaļai to 110 970 dzīvokļu īpašnieku, kuru dzīvojamie nami pašlaik atrodas uz citiem īpašniekiem piederošajiem 7354 zemes gabaliem, kurus viņi jau gadiem ilgi nomā piespiedu kārtā. Ja tā, tad šīs kroplīgās piespiedu nomas attiecības nebeigsies nekad. Vienīgi atbildību par šīs kroplības izbeigšanu valsts būs novēlusi uz pašu piespiedu nomas maksātāju kakla.
Kā notiek zemes izpirkšana
* 2021. gada 25. novembrī Saeimā pieņemtais Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas ir spēkā no šī gada 1. janvāra, paver iespēju dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi no zemes īpašniekiem bez pašu īpašnieku piekrišanas.
* Lēmums par atpirkšanu ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuriem dzīvojamā namā pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvokļu īpašumiem.
* Zemi izpērk par VZD tai noteikto kadastrālo vērtību un ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā daļu no kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
* No 2023. gada 1. janvāra līdz Ministru kabineta noteikumu par kadastrālo vērtību bāzi 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam apstiprināšanas brīdim zemes atpirkšanas cenu VZD aprēķina pēc zemei noteiktajām kadastrālajām vērtībām, balstītām uz nekustamo īpašumu tirgus darījumiem līdz 2019. gada 1. jūlijam.
* No pieminēto Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas brīža līdz 2024. gada 31. decembrim zemes atpirkšanas cenu VZD aprēķina pēc zemei noteiktajām kadastrālajām vērtībām, balstītām uz nekustamo īpašumu tirgus darījumiem līdz 2022. gada 1. jūlijam.
* VZD noteiktā zemes atpirkšanas cena izmantojama divus gadus, skaitot no iedzīvotājiem izsniegtā paziņojuma izdošanas dienas.
* Pēc VZD datiem, kadastrālā vērtība pieminētajiem 7354 zemes gabaliem, uz kuriem atrodas nami ar kopskaitā 110 970 dzīvokļiem, pašlaik ir no 130 000 000 līdz 180 000 000 eiro.
* No visiem dzīvojamiem namiem, kuri uzbūvēti uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, aptuveni trešdaļa atrodas Rīgā – Purvciemā, Ķengaragā, Pļavniekos, Vecmīlgrāvī, Iļģuciemā un Ziepniekkalnā.
* Ekonomikas ministrija plānojusi piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem iespēju aizņemties naudu zemes atpirkšanai, izmantojot Attīstības finanšu institūcijas “Altum” īstenotās atbalsta programmas būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai. Aizdevuma maksimālais termiņš varētu būt 20 gadi.
