Daugavpilī vāja cerība uz pārmaiņām. Biežā varas maiņa nav ietekmējusi vēlētājus, kas gatavi uzticēties tām pašām partijām 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Četros gados četri domes priekšsēdētāji. To aizvadītajā sasaukumā ir piedzīvojusi Daugavpils, kas ir otra lielākā pilsēta aiz Rīgas ar vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. Taisnības labad jāpasaka, ka amatā pabija trīs personas, jo Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) tajā bija ievēlēts divas reizes.
Vēl pašvaldību neilgu laiku vadīja Rihards Eigims, bet tagad domes priekšsēdētājs ir Igors Prelatovs (“Mūsu partija”).
Liela loma notikumu attīstībā ir bijusi arī tagadējam priekšsēdētāja vietniekam Jānim Lāčplēsim, kura vadītā Latgales partija pirms četriem gadiem ieguva vislielāko atbalstu.
No iepriekšējās vēlēšanās iesniegtajiem 13 kandidātu sarakstiem domē iekļuva tikai trīs – Latgales partija ar sešiem deputātiem, “Saskaņai” bija piecas vietas, bet “Mūsu partijai”, kuru toreiz pārstāvēja arī R. Eigims, – četras vietas.
Pēc vietējo politiķu pasūtījuma veiktajās aptaujās, kādas ir pat vairākas, izredzes iekļūt domē no tagad pieteiktajiem desmit politiskajiem spēkiem tiek prognozētas tām pašām partijām, bet mainīties varētu to saņemto vietu skaits.
Tiesa, aptaujas liecinot, ka pārstāvniecību pašvaldībā varētu iegūt arī Zaļo un zemnieku savienība, kuras sarakstā ar pirmo numuru kandidē Daugavpils Universitātes profesors Arvīds Barševskis.
Vēl jāpiemin, ka pēc neveiksmes iepriekšējās vēlēšanās atkal kandidē bijušais domes priekšsēža vietnieks Pēteris Dzalbe, kurš tagad ir “Rēzeknes namsaimnieka” valdes loceklis.
Viņš startē no Daugavpils novada partijas, kuras izredzes var ietekmēt arī vēlētāju aktivitāte un cilvēku atmiņa, jo vairākus gadus P. Dzalbe bija saistīts ar citu pašvaldību. Šajā sarakstā kā otrais ir Ivars Šķinčs, kurš arī neilgu laiku ir vadījis pašvaldību.
Vēl Daugavpilī kandidē Jaunā konservatīvā partija, kā arī Latvijas Krievu savienība, “Jaunā saskaņa” un “Alternative”, kuras līderis ir savulaik pazīstamais politiķis Aleksandrs Mirskis, – šo trīs politisko spēku iespējas grūtāk prognozēt, bet tie visi pretendē uz “Saskaņas” vēlētāju.
Dažu vietējo politiķu ieskatā, cīņas laukumā vienā pusē ir “Saskaņa”, otrā pusē – Latgales partija, kurai tagad ir kopīgs saraksts ar “Latvijas attīstībai”, un tās sabiedrotie. ZZS jeb tās līderis A. Barševskis esot visneitrālākais, kurš neesot nevienā pusē.
Pilsēta bez ambīcijām
“Tie nebeidzamie strīdi, kad partijas vairāk domāja par savām, nevis pilsētas interesēm, nav nākuši par labu Daugavpils attīstībai,” “Latvijas Avīzei” teica A. Barševskis.
Viņaprāt, Daugavpils nav pietiekami cīnījusies par pilsētas interesēm valdībā, lai piesaistītu vairāk Eiropas fondu līdzfinansējumu. Viņš pieminēja nesakārtoto Nīcgales–Daugavpils valsts nozīmes autoceļu, par kura rekonstrukciju pašvaldībai vajadzēja pacīnīties.
“Daugavpils ir otra lielākā pilsēta, kurai būtu jāieņem cieņpilns statuss, lai ar to rēķinās. Taču pilsētai nav bijušas augstas ambīcijas, lai te ienāktu investori ar augsto tehnoloģiju ražotnēm un labi apmaksātām darbavietām,” turpināja A. Barševskis.
Viņš redzot, kā “cilvēki vārās par aizvadīto periodu, un tas var nākt par labu tiem spēkiem, kas tagad nav domē”. Ja tajā atkal būs tās pašas partijas, kas uz maiņām bija pie varas aizvadītos četrus gadus, tad varot prognozēt, ka strīdi turpināsies.
Bijušais toreizējā domes priekšsēdētāja J. Lāčplēša vietnieks P. Dzalbe savās prognozēs bija ne mazāk pesimistisks – viņam esot sajūta, ka “Saskaņa”, Latgales partija un “Mūsu partija” nemaz nevēlas, lai domē iekļūtu vēl kāda partija, jo viņi, iespējams, tagad ir vienojušies par ietekmes sadalīšanu pēc vēlēšanām.
P. Dzalbe bija viens no tiem, kura neiekļūšana domē 2017. gadā bija negaidīta. Toreiz to saistīja arī neveiksmīgiem kampaņas videoklipiem, taču neoficiāli runāja, ka pret viņu esot organizēta pretkampaņa, jo P. Dzalbe bija noskaņots pārtraukt monopolu atkritumu apsaimniekošanas biznesā.
Pēc neveiksmes vēlēšanās viņš pieteicās konkursā uz amatu “Rēzeknes namsaimnieka” valdē un tajā uzvarēja. Jau vairākus gadus strādājot citā pašvaldībā, P. Dzalbe redzot, kā Rēzekne attīstās un esot apsteigusi Daugavpili, bet vēl 2017. gadā Daugavpils bijusi vairākus soļus priekšā. Vērojot ilgstošo politisko nestabilitāti Daugavpils domē, viņš nolēmis kandidēt vēlēšanās.
Pilsētas intereses otrajā plānā
Uz jautājumu par iemesliem, kāpēc četras reizes Daugavpilī nācās pārvēlēt pilsētas vadību, Andrejs Elksniņš, kurš tagad ir opozīcijā, un Jānis Lāčplēsis atbildēja līdzīgi, norādot uz konkurentu interešu dominanti pār pilsētas interesēm, bet katrs ar to domāja kaut ko citu.
A. Elksniņš norādīja uz problēmām pašvaldības kapitālsabiedrībās, kurām uzmanību pievērsušas arī tiesībsargājošās iestādes. Kad A. Elksniņš bija mērs, pēc viņa iniciatīvas sāka pārbaudes “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumā”, auditā atklājot iepirkuma dokumentu viltošanu.
A. Elksniņš arī nebija mierā ar pašvaldībai neizdevīgu līgumu par siltuma piegādi pašvaldības uzņēmumam. Te jāpiebilst, ka Centrālā finanšu un līguma aģentūra arī konstatēja pārkāpumus “Daugavpils siltumtīklu” iepirkuma procedūrā, īstenojot jaunās katlu mājas projektu.
Aizvadītajā sasaukumā Daugavpils domi apmeklēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pret R. Eigimu ierosināta krimināllieta par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu saistībā ar domes veikto iepirkumu. Tās izskatīšana vēl turpinās.
Priekšsēža vietnieks J. Lāčplēsis nevēlējās plaši izteikties par situāciju kapitālsabiedrībās, jo par problēmām tajās esot citi atbildīgie – valde, padome, kapitāldaļu turētājs, kas ir izpilddirektors.
“Tā nav domes deputātu atbildība,” uzskata J. Lāčplēsis. Politiskajā nestabilitātē viņš vaino A. Elksniņu un R. Eigimu, kuri izveidoja pirmo koalīciju, “bet drīz vien viņi sastrīdējās, jo katram bija savas intereses”. Latgales partijas uzdevums bijis koalīciju sašķelt, kas arī izdevies. J. Lāčplēsis apgalvo, ka partija bijusi gatava ārkārtas vēlēšanām.
P. Dzalbe kā vienu no A. Elksniņa kļūdām minēja to, ka viņš tomēr piekrita vēlreiz kandidēt uz mēra amatu, nevis iet uz ārkārtas vēlēšanām, kurās “Saskaņa” būtu pārliecinoši nostartējusi.
Lūgts komentēt dzirdēto, ka patiesībā domi vada J. Lāčplēsis, nevis I. Prelatovs, mēra vietnieks atbildēja, ka katram esot sava kompetence, bet viņi cits citam palīdzot. Savukārt priekšsēdis I. Prelatovs uz šo jautājumu atbildēja, sakot, ka galvenais ir rezultāts.
Viņš sarunā ar “Latvijas Avīzi” teica, ka ieilgušās pretrunas radīja cilvēku ambīcijas un nespēja atrast kompromisus. I. Prelatovs bijis visās šā sasaukuma koalīcijās un pirms ievēlēšanas mēra amatā bija vietnieks. Arī viņš problēmas pašvaldības kapitālsabiedrībās nebija gatavs komentēt, jo tās neesot radušās viņa valdīšanas laikā.
I. Prelatovs nevarot piekrist, ka dome nebūtu pietiekami daudz ieguldījusi pilsētas attīstībā, saucot diezgan iespaidīgu projektu sarakstu. Tajā bija, piemēram, Daugavpils cietokšņa pārbūve, degradēto teritoriju sakārtošana. Mērs uzskata, ka Daugavpils esot piesaistījusi arī informācijas tehnoloģiju jomas uzņēmumus, tā esot bijusi arī ģimenēm draudzīgākā pašvaldība.
Taču ne visi cilvēki to zinot, jo nav sabiedriski aktīvi un neinteresējoties. “Mūsu partijas” sarakstā ir arī priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska, kurai ir liela pašvaldības darba pieredze. Savukārt R. Eigims tagad tajā vairs nav, bet viņš atradis iespēju piedalīties vēlēšanās no Kristīgi demokrātiskās savienības saraksta.
Par sabiedrības domas aptaujām, kas veiktas Daugavpilī, no uzrunātajiem neko nebija dzirdējis tikai J. Lāčplēsis, pēc kura domām, pēcvēlēšanu situācija bieži parāda citu ainu.
I. Prelatovs uzskata, ka daudz ko noteiks vēlētāju aktivitāte – ja tā būs zema, tad domē varot iekļūt lielāks skaits partiju ar vienu vai diviem deputātiem, kas, viņaprāt, nenākšot par labu stabila vairākuma izveidošanā. Bažas esot, ka cilvēki negribēs sliktos laika apstākļos stāvēt garās rindās, bet saulainā laikā labprātāk dosies ārpus pilsētas.
Daugavpils domes vēlēšanās iesniegtie saraksti
1. “Saskaņa” – Andrejs Elksniņš, Daugavpils domes deputāts
2. “Mūsu partija” – Igors Prelatovs, Daugavpils domes priekšsēdētājs
3. Zaļo un zemnieku savienība – Arvīds Barševskis, Daugavpils Universitātes profesors
4. Latgales partija/”Latvijas attīstībai” – Jānis Lāčplēsis, Daugavpils domes priekšsēža vietnieks
5. Kristīgi demokrātiskā savienība – Rihards Eigims, Daugavpils domes deputāts
6. “Alternative” – Aleksandrs Mirskis, “Alternative” valdes loceklis
7. Latvijas Krievu savienība – Aleksejs Vasiļjevs, Daugavpils 15. vidusskolas skolotājs
8. “Jaunā Saskaņa” – Aleksandrs Iļjins, SIA “DdzKSU” tehniskā direktora vietnieks
9. Jaunā konservatīvā partija – Sergejs Blagoveščenskis, “Daugavpils satiksmes” valdes loceklis
10. Daugavpils novada partija – Pēteris Dzalbe, “Rēzeknes namsaimnieka” valdes loceklis
