Daugavpilī ražo ekovati – nedegošas papīra pārslas no makulatūras 0
Visu energoresursu cenām ceļoties, arvien nozīmīgāku vietu iegūst siltumenerģijas ekonomija.
Zaļie kritēriji
Siltināšanas materiālu vidū īpašu vietu ieņem videi draudzīgie. Lai siltināmais materiāls tiktu uzskatīts par videi draudzīgu, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem. Materiālam jābūt ražotam no dabiskām izejvielām un vēlams, lai tas notiktu uz vietas. Materiāls nedrīkst apkārtējā vidē veidot kaitīgus izmešus un tam jāsadalās dabā. Par priekšrocību tiek uzskatīta otrreizējo izejvielu izmantošana un roku darba pielietošana. Piedevām materiālam jābūt pietiekami lētam, lai to cilvēki varētu plaši izmantot, viegli pieejamam tirdzniecības vietās un vienkārši lietojamam.
Pie ekoloģiskās siltināšanas pieskaita teju vai visu organiskas izcelsmes produktu izmantošanu. Ekoloģiski un ekskluzīvi siltināmie materiāli izgatavoti no vilnas, kaņepēm vai liniem. Krāslavā tika veikts SIA “RB&B EKOmateriāli” eksperiments ar kaņepju spaļiem un nosiltināta sociālā māja. Lai arī veikti izmēģinājuma testi, tomēr kanaizolu, kā nosaukts kaņepju spaļu un ekovates maisījums, vēl Latvijā masveidā neražo. Videi draudzīgas, tomēr “RB&B” kokšķiedru plāksnes ir samēra dārgas. Šis materiāls vēl nav tirdzniecībā.
Toties daudziem zaļajiem kritērijiem lieliski atbilst pēdējos gados populārais siltināšanas materiāls – ekovate, ar ko siltina dzīvojamo, sabiedrisko un rūpniecisko ēku pārsegumus, grīdas, slīpas virsmas un sienu konstrukcijas.
Tā ir irdena, viegla, sausa masa ar kapilāri porainu struktūru, kuras sastāvā ir 88% otrreiz izmantotas celulozes šķiedras un ap 12% dabisko sāļu piemaisījuma.
No vecajām avīzēm
Ekovate izgatavota no otrreizējām izejvielām – avīzēm, kas savukārt tapušas no dabiskās celulozes šķiedras. Materiāls ir bez kaitīgiem izmešiem un dabā sadalās.
Ekovate tehnisko īpašību ziņā – siltumvadītspējā, skaņas izolācijā un uguns izturībā – neatpaliek un reizēm pārspēj tradicionālos siltumizolācijas materiālus. Tās siltumvadāmība ir atkarīga no iestrādes metodes un svārstās 0,039 – 0,040 W/mK robežās, mitruma absorbcija 8,8%, pH līmenis 6,8 – 8,5. Pateicoties dabiskajai kokšķiedrai raksturīgajai zemajai siltumvadītspējai un mitruma dabiskajai regulācijai, koka konstrukcijas ir aizsargātas no pelēšanas, pūšanas un kaitīgām sēnēm. To palīdz nodrošināt arī vates sastāvā esošie antiseptiķi un antipirēni.
Vates labās mitruma uzsūkšanas īpašības, nezaudējot siltuma izolācijas spējas, izskaidrojamas ar to, ka celulozes šķiedra pēc izskata atgādina tievu caurulīti. Kad mitrums (līdz 23,5%) nonāk ekovatē, šķiedra to uzsūc, atstarpes starp šķiedrām paliek sausas un siltumvadītspēja nepasliktinās.
Ūdensvada avārijas gadījumā ekovate absorbē ūdeni sešas reizes lielākā apjomā nekā tās pašmasa un ūdens netiek citās konstrukcijas vietās. Piedevām pēc izžūšanas ekovate nezaudē savas īpašības.
Toties minerālvatē mitrums nesavienojas ar izolācijas materiālu, bet pārtop ūdenī, kas aizpilda atstarpes starp šķiedrām, kur tas var sasalt un notecēt uz ēkas konstrukcijām. Izolācijai samitrinoties par 1%, tās siltumizolācijas spēja samazinās par 8%. Tādēļ minerālvatei nepieciešama tvaika un hidroizolācija.
Slāpē arī skaņu un nedeg
Izgatavota no troksni slāpējoša materiāla, ekovate ir labs skaņas izolācijas materiāls, kas pēc izžūšanas veido blīvu bezšuvju pildījumu, samazinot trokšņus no kanalizācijas, ūdensvada un sanitārajiem mezgliem.
Lai arī izgatavota no degošā avīžu papīra, pateicoties apstrādei ar patentētajiem dabisko sāļu maisījumiem, ekovate ir ugunsizturīgs celtniecības materiāls, kas sevi ir pierādījis testos un praksē.
Speciālisti uzskata, ka ekovates izolācija 15 cm biezumā ir līdzvērtīga 18 cm minerālvates, 46 cm gāzbetona, 50 cm koka baļķu, 35 cm keramzīta vai 146 cm ķieģeļu mūrim.
Ekovati klāj ar speciālām profesionālām iekārtām, izmantojot mitro vai sauso metodi. Ar pirmo paņēmienu materiālu izsmidzina uz siltināmās virsmas. Sausā iestrāde notiek, ar saspiesta gaisa strūklu iepūšot to sagatavotās konstrukcijās. Visvienkāršāk ekovati izmantot bēniņu siltināšanā. Iestrādājot materiālu, jāraugās uz tā blīvumu, ko nosaka kg uz m2. Ja ievēroti normatīvi, materiāls bēniņos vairāk par 10% nesēdīsies.
Daugavpilī ražo
Latvijā ir iegādājams gan Čehijā, gan Somijā, gan Daugavpils ražotnē SIA “Ekoiso” izgatavotais ekoloģiskais siltinājums “Ekowool”. Rūpnīca atrodas stratēģiski izdevīgā vietā dzelzceļa mezglu krustojumā. Par ekovates izejmateriālu kalpo otrreizēji izmantotas avīzes, ko uzņēmums iepērk Latvijā un Lietuvā. Šobrīd “Ekoiso” ir viena no modernākajām ražotnēm Baltijā. To apkalpo tikai seši cilvēki, direktoru un grāmatvedi ieskaitot.
Uzņēmums strādā ar jaunu ASV ražotu iekārtu, kas ne tikai ļauj ražot 300 tonnas mēnesī, bet arī brīvi regulēt maluma rupjumu, nodrošinot daļiņu optimālu izmēru. Automātika uzrauga visu procesu, ieskaitot papildvielu pievienošanu. Dažādām tirgus prasībām uzņēmums ražo “Ekowool” bez bora un boraka piedevām, to vietā izmantojot citus patentētus minerālsāļu maisījumus.
Izmantojot kvalitatīvu izejmateriālu, kurā ir tikai šķirotas avīzes, un precīzi pieregulējot maluma rupjumu, var panākt, ka ekovatē ir maz putekļu. Kā perspektīvs virziens minama saliekamo karkasa māju sienu paneļu pildīšana ar ekovati, par ko jau interesējas ārzemju partneri.
“Mūsu materiāla priekšrocība nav tikai zemāka cena kā somu vai čehu analogiem. Tā kā uzņēmums atrodas tepat uz vietas, katrs ekovates izstrādātājs var atbraukt uz rūpnīcu un savām acīm pārliecināties par produkta ražošanas tehnoloģiju un kvalitāti. Lai izstrādātāji labāk iepazītu produktu, regulāri organizējam informatīvus seminārus,” uzsver SIA “Ekoiso” direktore Svetlana Goreva.
Lai varētu ieiet kaimiņvalsts tirgū, uzņēmums gatavo dokumentāciju Krievijas standarta saņemšanai, viņa papildina.
