Daugavpilī “lietus nodoklis” nebūšot 1
Atšķirībā no Rīgas Daugavpilī papildu “lietus nodokļu” ieviešana pagaidām netiek plānota, atzina Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).
Kā aģentūra LETA noskaidroja pašvaldības SIA “Daugavpils ūdens”, pilsētā jau labu laiku eksistē metodika, kas nosaka, kādā veidā ir aprēķināma maksa par kanalizāciju, ja nokrišņu ūdens aizvadīšana nav atdalīta no saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēmas.
Tā kā šī metodika tikusi izstrādāta saskaņā ar visām prasībām, jauno valdības apstiprināto saistošo noteikumu stāšanās spēkā Daugavpilī būtiski neietekmēs jau eksistējošo kārtību.
Jau vēstīts, ka SIA “Rīgas ūdens” turpmāk iekasēs maksājumus ne tikai par saimnieciskās kanalizācijas ūdeņu aizvadi, bet arī par nokrišņu ūdens aizvadi.
Kā iepriekš pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Dreijere, “Rīgas ūdens” lēmumu par maksas piemērošanu nokrišņu ūdens aizvadīšanai pieņēmusi, balstoties uz to, ka Rīgā ir atsevišķas teritorijas, pārsvarā centrā, kurās nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietus ūdeņu sistēmas.
Tādēļ, ja lietus ūdens nonāk kopsistēmā, tas aizplūst uz bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīvā, kur tiek attīrīts tāpat kā sadzīves notekūdeņi. Šis process maksā tikpat daudz, cik pārējo notekūdeņu attīrīšana.
Dreijere piemin, ka maksa par lietus notekūdeņu novadīšanu atsevišķai “Rīgas ūdens” klientu daļai tika piemērota jau agrāk uz atsevišķu līgumā atrunātu nosacījumu pamata, taču ar 2016.gada 1.aprīli stājās spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, līdz ar to minētie noteikumi attiecas uz visiem iedzīvotājiem un arī komersantiem, no kuru īpašumiem un teritorijām lietus ūdens nonāk kopsistēmā.
Summas, kas rīdziniekiem jāmaksā par ūdeņu aizvadi, ir ļoti dažādas, atklāja Dreijere. Summas apmērs atkarīgs no teritorijas platības un seguma veida, piemēram, ja lielāko daļu no teritorijas aizņem zāliens, tad koeficients ir tikai 0,1%, jo tiek pieņemts, ka ūdens iesūcas gruntī, bet gadījumā, ja teritorija ir asfaltēta, tad attiecīgi izmaksas ir lielākas. Vidēji daudzdzīvokļu nama dzīvokļa īpašniekam tie varētu būt 1,5 eiro mēnesī.
Iekasēt maksu par lietus ūdens novadīšanu ļauj martā pieņemtie valdības noteikumi, kas stājušies spēkā 2016.gada 1.aprīlī, tādēļ Rīgā par nokrišņiem liks maksāt arī par aprīli un maiju.
Dreijere minēja, ka samaksa par nokrišņu notekūdeņu aizvadi, pēc “Rīgas ūdens” aplēsēm, kārtējā gada laikā varētu papildināt uzņēmuma budžetu par 125 000 eiro.
