Daugavpilī cer izbēgt no ārkārtas vēlēšanām: Eigims negrib atlaišanu 0
“Saskaņa” esot gatava uzņemties Daugavpils domes vadību, bet “mēs uzskatām, ka ārkārtas vēlēšanas nāktu par labu pilsētai un iedzīvotājiem”, pirms dažām dienām sacīja Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”). Viņš pašlaik tiek minēts kā nopietnākais pretendents Daugavpils mēra amatam ceturtdien plānotajās priekšsēža vēlēšanās. Sarunas gan vēl neesot beigušās. Latgales partijas līderis Jānis Lāčplēsis uzskata, ka Daugavpilī būtu jārīko ārkārtas vēlēšanas, bet pieļauj, ka “Saskaņa” un Riharda Eigima pārstāvētā “Mūsu partija” vienosies par vairākumu, lai izvairītos no jaunām vēlēšanām.
No 13 politiskajiem spēkiem, kas 2017. gadā startēja Daugavpils vēlēšanās, domē iekļuva tikai trīs partijas. Latgales partija ieguva sešas vietas, “Saskaņa” – piecas, bet “Mūsu partija” – četras. Tātad jebkuri divi politiskie spēki var izveidot vairākumu, bet visu trīs galvgalī ir spilgti līderi, kas apgrūtināja sarunas par sadarbību. Nākamajā otrdienā paies divi mēneši kopš R. Eigima atbrīvošanas no Daugavpils domes priekšsēža amata. Ja divu mēnešu laikā pēc neuzticības izteikšanas pašvaldības vadītājam dome neizraugās jaunu mēru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var rosināt domes atlaišanu, un tiek izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, par ko ministrija domi jau ir brīdinājusi.
Eigims negrib atlaišanu
Pēc R. Eigima atbrīvošanas domi vada priekšsēža pirmais vietnieks Igors Prelatovs (“Mūsu partija”), kurš iekļāva ceturtdien kārtējās sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par jauna priekšsēža vēlēšanām, bet kandidāta uzvārds projektā vēl neesot ierakstīts. R. Eigims bija cerīgs, ka šonedēļ pilsētai būs jauns mērs. Jāatgādina, ka pērn decembra vidū Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja R. Eigimu lietā par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu, pēc tam viņu atbrīvojot. Kriminālprocess ir sākts par Daugavpils domes veiktajiem iepirkumiem, kas saistīti ar izglītības iestāžu pārbūvi. Ir neoficiāla informācija, ka R. Eigimam kā aizdomās turētam uz izmeklēšanas laiku esot piemērots arī drošības līdzeklis, kas, iespējams, liedz viņam domē piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar iepirkumiem, bet R. Eigims “Latvijas Avīzei” to noliedza.
Viņaprāt, atkārtoti vēlot domi, rezultāts daudz nemainītos – atkal uzvarētu A. Elksniņš un J. Lāčplēsis, kas savstarpēji nesaprotas, un būtu tikai iztērēta nauda. Novembra beigās sociālajos tīklos arī J. Lāčplēsis vēstīja, ka jaunu vēlēšanu rīkošanā izlietoto finansējumu varētu izmantot efektīvāk iedzīvotāju labā. Tagad J. Lāčplēsis “LA” sacīja, ka labākais risinājums būtu domes atlaišana, jo “Elksniņa un Eigima sadarbība ne pie kā laba nenovedīs”.
Piedāvāts arī “Liepājas variants”
A. Elksniņš mēra amatā neilgu laiku jau bija pēc vēlēšanām. Viņš apstiprināja, ka “Saskaņa” ir gatava atkārtoti uzņemties atbildību, bet tā nevēlas to darīt kopā “ar shēmotājiem un pilsētas izsaimniekotājiem”. J. Lāčplēsis par ārkārtas vēlēšanām esot sācis runāt tikai tagad, jo neesot varējis vienoties ar R. Eigimu, uzskata A. Elksniņš. Viņš apstiprināja, ka “Saskaņai” bijušas sarunas kā ar vieniem, tā ar otriem.
To atzina arī J. Lāčplēsis, kurš jau agrāk esot piedāvājis Daugavpilī rīkoties līdzīgi kā Liepājā, kur uz abpusējas vienošanās pamata Uldi Sesku (Liepājas partija) mēra amatā pērn rudenī nomainīja Jānis Vilnītis (LRA), bet partneri šo ideju nav atbalstījuši. J. Lāčplēsis apgalvoja, ka abi pārējie politiskie spēki esot centušies viņa partiju iebiedēt, no amatiem atbrīvojot “Latgales partijas” profesionālus cilvēkus. Pagājušā gada nogalē priekšsēža vietnieka posteni zaudēja Jānis Dukšinskis, bet šogad no Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājas amata tika atbrīvota Helēna Soldatjonoka.
Ja domes vairākums ceturtdien nevienojas par jaunu priekšsēdi un pašvaldībā ir jārīko ārkārtas vēlēšanas, tad no tiem politiskajiem spēkiem, kas tagad nav domē, zināmas izredzes varētu būt Latvijas Krievu savienībai (LKS), par kuru 13. Saeimas vēlēšanās Daugavpilī nobalsoja 23,9%, kas bija otrs labākais rezultāts. LKS aktivitātes Daugavpilī liecinot, ka “to interesē ne tik daudz pilsēta, cik iespējas te izveidot platformu partijas atdzimšanai pirms nākamajām vēlēšanām” – tā atzina kāds vietējās dzīves pārzinātājs.
Viņš pārstāv partiju “No sirds Latvijai”, bet uzskata, ka ir jāveido plašāka apvienība no jauniem spēkiem, lai kaut ko mainītu.
Bijušais vicemērs: 70% no viņiem netiktu pārvēlēti
Inga Goldberga (“Saskaņa”), Saeimas deputāte, bijusī Daugavpils domes izpilddirektore: “Sociālajos tīklos cilvēki raksta, ka Daugavpils ir pilsēta, kur visi mēri ir bijušie. Viņiem – Andrejam Elksniņam, Jānim Lāčplēsim un Rihardam Eigimam – ir grūti vienoties, jo viņi ir ļoti dažādi līderi. Katrs ienācis ar savu bagāžu, katram ir savi mērķi un intereses, cilvēki ap viņiem arī ir dažādi.
Ja viens vai otrs atkāpjas, tad varētu justies kā zaudētājs. Viņi mēģinās tuvināties, lai izbēgtu no ārkārtas vēlēšanām, bet katrs paliks pie saviem principiem. Mani visvairāk uztrauc tas, ka cilvēkiem ir kauns par to, kas notiek pilsētā. Viņi jūtas pazemoti, jo par pilsētu daudzi iesmej, ja tā varētu teikt. Zaudētāji jau būs iedzīvotāji. Viņi varbūt arī saprot, ka vairs nevar paļauties uz varu, un apzinās, ka pašiem ir jākļūst aktīvākiem. Taču visi šie grēka darbi, kas rodas domes neizdarību dēļ, būs uz iedzīvotāju pleciem. Ja nekas strauji nemainās, tad pilsētu var atmest atpakaļ uz krietnu laiku.”
Pēteris Dzalbe, bijušais Daugavpils vicemērs, SIA “Rēzeknes namsaimnieks” vadītājs: “Kad vicemērs Igors Prelatovs saņēma ministrijas brīdinājumu [par iespējamo domes atlaišanu], viņam nekas cits neatlika kā aicināt kolēģus vienoties, jo pretējā gadījumā 15 deputāti zaudēs darbu. Mana prognoze, ka 70% no viņiem netiktu pārvēlēti jaunajā domē. Ja pilsētu vadīs kāds no “Mūsu partijas” vai Andreja Elksniņa komandas, kura tikai izmanto “Saskaņas” “brendu”, tad nekādas pārmaiņas un attīstība nav paredzama, jo viņi, visticamāk, strādās vietējo oligarhu interesēs. Tāds iespaids rodas, redzot iepirkumu sadārdzinājumu. Iedzīvotājiem izdevīgākas būtu jaunas vēlēšanas.”