Daugavpilī apspriež iecerēto LTV kanālu 7
Latgales iedzīvotāji pārmetot sabiedriskajai televīzijai pārāk lielu negatīvismu. Tas esot viens no iemesliem, kādēļ cilvēki izvēlas skatīties Krievijas televīziju.
Pagājšnedēļ Daugavpilī Kultūras un Satiksmes ministriju rīkotajā diskusijā par mediju situāciju Latgalē, par jauna krievvalodīga Latvijas televīzijas kanāla veidošanu aģitējuši LTV ģenerāldirektors Ivars Belte un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Pasākumā piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde, vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Daugavpils un Krāslavas pašvaldību amatpersonas un vietējo mediju pārstāvji.
Ministra K. Gerharda padomnieks Egils Helmanis, kurš arī piedalījās pasākumā, jaunā LTV kanāla ideju uzņēmis skeptiski. Viņš ieklausījies Latgales pašvaldību un mediju pārstāvju atsauksmēs, no kā izriet, ka iedzīvotāji pārmet LTV pārāk lielu negatīvismu. Latvijas politiķi un valdība tiek daudz lamāti, pretstatā ir Krievijas mediji, kas stāsta, cik austrumu kaimiņvalstī viss attīstoties. Tas arī esot viens no iemesliem, kādēļ cilvēki Latgalē izvēloties skatīties Krievijas propagandas kanālus. “Medijos ir jāatrod zelta vidusceļš – pateikt sirsnīgu paldies par labi izdarītām lietām, bet vērst arī argumentētu skatījumu uz problēmām,” domā E. Helmanis. Tāpat Latgales mediju pārstāvji stāstījuši, ka pie viņiem vērsušies iedzīvotāji, kas satraukušies, vai NATO tanki neieradīšoties Daugavpilī, jo uztverot tos par apdraudējumu. Ministra padomnieks uzskata, ka šo jautājumu vajadzētu izskaidrot Latgales iedzīvotājiem caur sabiedriskajiem un vietējiem Latgales medijiem, kā arī būtu nepieciešams Latvijā apturēt nelegālo satelīttelevīzijas operatoru darbu, tādējādi ierobežojot Krievijas propagandas “darbu”.
E. Helmanis nepiekrīt krievu kanāla lobistiem, uzsverot, ka Latvijā jau ir sabiedriskās televīzijas kanāls ar krievu valodas saturu – LTV7, un tas, tāpat kā LTV1, saturiski jāstiprina. “Krievu valodas kanāla izveidošana vien neradīs saturu. Arī jauns uzņēmējs savā maksimālismā domā, ka izveidos uzņēmumu un kļūs stāvus bagāts, taču tā bieži nenotiek. Kanāla veidošana būtu izšķērdība, un tas nav pretlīdzeklis Krievijas kanāliem, no kuriem finansējuma ziņā atpaliekam. Latgalē ir vietējā prese un vietējie televīzijas kanāli – ir jāveic sabiedriskais pasūtījums, lai valsts varētu caur tiem sasniegt lasītājus un skatītājus,” argumentēja ministra padomnieks. Tāpat tā būtu iespēja arī atbalstīt Latgales mediju dzīvotspēju. Viņš uzsver, ka LTV lolotajam krievu valodas kanālam nav skatītāju, bet vietējiem medijiem Latgalē jau tādi ir, kas ir kā vietējās kopienas dzīves atainotāji. “Mums nevajag neko sākt no tukšas vietas, turklāt krievu valodā raidoša kanāla izveide Latgalē stiprinātu nevis latviešu, bet gan krievu valodu. Daudzi krievvalodīgie jaunieši Latgalē runā ļoti labā latviešu valodā, kāpēc traucēt šai pozitīvajai tendencei?” uzsvēra E. Helmanis. Viņš uzskata, ka esošie vietējie mediji un sabiedriskie mediju varētu vēstīt par to, kā ikdienas cilvēki dzīvo Latgalē un kādi jautājumi viņiem rūp, rādīt cilvēkus, kas dara pozitīvas lietas. “Visu laiku publiskajā telpā tiek stāstīts, ka Latgale ir atpalikušais reģions, domājat, ka latgaliešiem patīk šāds vēstījums? Viņiem tas ir apnicis. Jāatceras, ka no Latgales nāk arī daudzi spēcīgi nacionālie uzņēmumi.”
