Daugaviņš gaida Kirovu 2
Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Kaspars Daugaviņš sezonas sākumā bija bez kluba, bet tad noslēdza līgumu ar Šveices vienību Ženēvas “Servette”. Sarunā ar “LA” viņš pastāstīja gan par iejušanos jaunajā klubā, gan gatavošanos piektdien un sestdien gaidāmajām pārbaudes spēlēm pret Krievijas otro izlasi.
Kāds bija treniņš?
Diezgan labs – īss, bet aktīvs un ātrs. Pastrādājām uz metieniem, divi pret viens, vairāk vārtsargiem iesildošais.
Komandas darbības pašlaik nevar paslīpēt?
Visi vēl nav atnākuši, varbūt nākamajās dienās vairāk būs taktiskais zīmējums. Šobrīd pēc brīvdienām vajadzēja ieslidoties. Treneri teica, ka nebūs ļoti grūti, vajag arī mazliet atpūsties, bet piektdien būs atkal jāieslēdz motors.
Tev arī jau uzkrājies nogurums?
Vienmēr to var just, kad ir spēles, bet nav nekas liels. Ziemeļamerikā bija daudz grūtāk. Te ir divas, trīs spēles nedēļā un visu laiku esi mājās, tā kā nav tik traki.
Kur lūpu apskādēji?
Treniņā, ar nūju mazliet trāpīja.
Vai esi apmierināts, ka aizbrauci uz Šveici?
Ļoti patīk, pagaidām neko sliktu nevaru teikt. Laba līga, labs līmenis. Hokejs mazliet citādāks kā citur, vismaz salīdzinot ar valstīm, kur esmu bijis. Ir kaut kas pa vidu starp Eiropu un Ziemeļameriku – agresīvs, ātrs, bet arī taktiski jābūt ļoti gudram. Man pieredzei tas ir ļoti labi. Sākumā bija mazliet grūti pierast, jo ilgi nebija spēlēts, bet pēc tam aizgāja.
Uz Šveici aizbrauci labi sagatavojies?
Fiziski biju gatavs, bet pietrūka prakses. Uz ledus gāju katru dienu, slidoju ar “Kurbadu”, paldies viņiem, ka atļāva. Arī tur ir labi spēlētāji, bet ātruma ziņā atpaliek par pussolīti. Fiziski biju ļoti labi gatavs, jo visu vasaru trenējos ar Jāni Spruktu, Armandu Bērziņu – stadions, zāle, ledus.
Kāda ir tava loma Ženēvas komandā?
Kā jau ārzemniekam jābūt vienam no līderiem, uzbrukumā jāveido momenti un jāmet goli, bet arī aizsardzībā mūsu maiņa ir viena no labākajām, mūs laiž visos grūtajos momentos laukumā. Uzbrukums reizēm nesanāk, tāpēc jānokapā aizsardzībā, lai neielaistu.
Izdodas izpildīt trenera prasības?
Statistika varētu būt mazliet labāka (16 spēlēs 7+5), lai gan nav slikti. Aizsardzībā ļoti labi spēlējam, bet uzbrukumā saprašanās nav tik laba, kā gribētu. Visi trīs pagājušajā sezonā bijām Ziemeļamerikā, bet te ir nedaudz citādāks hokejs.
Cik svarīgas spēles būs pret Krieviju? Tā mums ir gatavošanās Sočiem, bet krieviem būs otrais/trešais sastāvs.
Krieviem arī otrais vai trešais sastāvs ir tāds kā mums viens no pirmajiem. Spēles būs grūtas. Jāuzvar, lai rastos pārliecība. Vienmēr gribas izpildīt mērķi – vairākums, mazākums, taktiskais zīmējums, lai zinātu un pierastu. Taktika jau nemainās, vai tu spēlē pret Japānu vai Krieviju. Ja pie plāna pieturas, tad tam vajadzētu strādāt.
Kādas ir tavas domas par izmaiņām izlases treneru korpusā?
Spēlētājiem tas ir ļoti jocīgi un nesaprotami. Nezinu nianses, bet Artūrs Irbe visu mūžu ziedojis Latvijas hokejam un gribēja strādāt, taču viņa nav šeit. Tam tā nevajadzētu būt, bet, zinot Arču, viņš arī neoficiālā statusā palīdzēs spēlētājiem ar padomu. Patīkami, ka ir tādi cilvēki.
Ar izlasi vairs nav arī fiziskās sagatavotības trenera Viļņa Kluča. Vai viņš šajos izlases pārtraukumos būtu vajadzīgs?
Viss ir vajadzīgs – treneri, fizioterapeiti, dakteri. Mēs te neesam atbraukuši atvaļinājumā. Rit nopietns gatavošanās process un katrs sīkums atstāj iespaidu. Ja viss ir augstākajā līmenī, var cerēt arī uz augstu rezultātu. Protams, tas ir mīnuss, taču spēlētāji ir profesionāļi, paši ies uz zāli un papildus strādās, lai būtu gatavi spēlēm.
Šodien (saruna notika otrdien) Kirovam Lipmanam ir dzimšanas diena. Ko tu viņam novēlētu?
Lai viss izdodas! Veselību un spēku. Viņš ir federācijas prezidents un tāpat jau daudz ko labu hokejam izdara. Cerams, ka atradīs laiku un kādu dienu atnāks pateikt spēlētājiem – čau.
