“Daugavas vanagiem” – 70 gadu jubileja 4
“Daugavas vanagi” radās kā trimdas latviešu organizācija 1945. gadā, kuras mērķis bija pulcēt kopā latviešus tautas vienotības saglabāšanai. Organizācija tika dibināta Cēdelhēmas karagūstekņu nometnē Beļģijā 1945. gada 28. decembrī, un tās dibinātāji bija bijušie Latviešu leģiona kareivji. Organizācijas sākotnējie mērķi bija palīdzēt bijušajiem karavīriem un viņu ģimenēm, taču vēlāk tās darbība kļuva plašāka. Pirmais “Daugavas vanagu” vadītājs bija pulkvedis Vilis Janums, un organizācijai bija dota atļauja sazināties ar latviešiem citās karagūstekņu un bēgļu nometnēs, lai veidotu tīklu savstarpējam atbalstam. Ievērojamākie “Daugavas vanagu” biedri tolaik bija latviešu leģiona ģenerālinspektors, ģenerālis Rūdolfs Bangerskis, latviešu strēlnieku vienību izveides viens no iniciatoriem Jānis Goldmanis, daudzi Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, kā arī Latvijas Centrālās padomes locekļi. Kad latvieši no karagūstekņu un bēgļu nometnēm devās tālāk trimdā uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Vāciju, Zviedriju, Lielbritāniju, Dienvidameriku, “Daugavas vanagi” turpināja savu darbu kā trimdas organizācija, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija Latvijas valstiskuma atjaunošana un arī padomju melu atspēkošana. Tāpat trimdā “Daugavas vanagi” nodarbojās arī ar latviešu jauniešu izglītības veicināšanu, piedāvājot stipendijas, atbalstot latviešu skolas, korus, tautas deju kopas un arī latviešu baznīcu draudzes.
“Daugavas vanagu” Centrālās valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis priecājas, ka arī tagad, pēc 70 gadiem, organizācija bauda atzinību. Tā turpina nodarboties gan ar labdarību, gan arī turpina stāstīt Latvijas patieso vēsturi. Piemēram, organizācija izdevusi grāmatu “Gunārs Astra un citi”, kurā aprakstīti padomju varas noziegumi.
Vakar apbalvojumu no “Daugavas vanagiem” saņēma cilvēki, kurus ar organizāciju vieno kopīgi mērķi – Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš. Tāpat apbalvojumus saņēma arī cilvēki, kuri cīnījušies par latviešu valodu un krievu valodas referenduma laikā bija apvienojušies biedrībā “Par latviešu valodu”. Šo cilvēku vidū ir “Latvijas Pasta” ģenerāldirektors Arnis Salnājs, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības vadītāja Ruta Pazdere, Rīgas Ekonomikas augstskolas dibinātājs Māris Slokenbergs, Eiropas latviešu apvienības vadītājs Aldis Austers, kā arī A. Mežmalis. Vakar plašās svinības Latviešu biedrības namā pagodināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
