Daugavā aiztur maluzvejnieku ar Sarkanajā grāmatā ierakstītu stori 0
Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori Sausajā Daugavā Salaspils teritorijā aizturējuši maluzvejnieku, kura lomā bija arī Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā store, aģentūru LETA informēja vecākais inspektors Gints Zemitāns.
Inspektors stāstīja, ka maluzvejnieks Sausajā Daugavā zvejoja ar diviem 30 un 90 metrus gariem nelicencētiem tīkliem.
Viņa lomā bija četri brekši un viena store, kura bija dzīva un tika palaista atpakaļ upē.
Zemitāns skaidroja, ka pirms vairākiem gadiem Daugavā tika ielaisti storu mazuļi, lai atjaunotu šīs izzudušās zivju sugas populāciju. “Patlaban Ministru kabineta noteikumos “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” stores nav iekļautas, tādēļ nav iespējams aprēķināt dabas resursiem nodarītos zaudējumus, gadījumā, ja šīs sugas zivs nonāk lomā,” sacīja Zemitāns.
VVD iepriekš rosinājis iekļaut stori noteikumos.
Šis gadījums liecina, ka valdībai ir steidzami jāveic grozījumi minētajos noteikumos, piebilda vides inspektors.
Tomēr VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA sacīja, ka VVD vairs neuztur spēkā 2015.gadā pausto priekšlikumu iekļaut stori Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos.
Viņa skaidroja, ka storei nav noteiks zaudējuma apmērs tāpēc, ka tā nav Latvijas dabiskā zivju resursa statusā un tās iegūšana netiek regulēta un limitēta.
“Ministru kabineta noteikumos zaudējuma apmērs ir noteikts tikai tām sugām, kuru ieguve ir limitēta. Latvijas upēs stores tika eksperimentāli ielaistas 2013.gadā, īstenojot speciālu projektu, kurā Latvija piedalījās kopā ar Poliju, Vāciju, Lietuvu, lai reintroducētu kādreiz šajā reģionā dzīvojošo Baltijas stori,” sacīja Bukleviča.
Viņa piebilda, ka neviens speciāli neiet zvejot stores, lai to varētu uzskatīt par mērķtiecīgu nelegālu zveju, kā tas notiek attiecībā uz citām zivju sugām, piemēram, lašveidīgajām zivīm, kuru nelikumīga ieguve nodara zaudējumus zivju resursiem.
Aizturētajam maluzvejniekam noformēts administratīvais protokols, tiks aprēķināti dabas resursiem nodarītie zaudējumi, kā arī konfiscēta gumijas laiva un zvejas rīki, piebilda Zemitāns.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī sākas lašveidīgo zivju ieguves lieguma periods, tādēļ VVD vides inspektori pastiprināti kontrolēs lašu un taimiņu dabiskā nārsta upes.
Galvenā uzmanība tiks pievērsta savvaļas lašu un taimiņu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. Liegums ilgs līdz 31.decembrim.
