Daudzkārt labākie kantrimūziķi – “Sestā jūdze” 0
Jau trešo reizi pēc kārtas skatītāju balsojumā aizvadītā 14. Starptautiskajā kantrimūzikas festivālā, kas divas dienas, 13. un 14. jūlijā, notika Bauskas pilskalna estrādē, jau galveno balvu kā labākie pašmāju kantrimūziķi saņēma grupa “Sestā jūdze”.
Apvienība ir Latvijas līdz šim titulētākā kantri stila grupa – arī šoreiz tieši viņus klausītāji ikmēneša aptaujā interneta mājas lapā “countrymusic.lv” visa gada garumā bija atzinuši par labāko ar pārliecinošu balsu pārsvaru. Otro vietu balsojumā ieguva grupa “Tālbraucēji”, bet trešo – Edvīns Bauers. Kā stāsta Bauskas festivāla rīkotājs Uldis Ozoliņš, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad festivālā netika izraudzīta nedz labākās dziesmas titula īpašniece, nedz labākais dziedātājs.
Par “Sestās jūdzes” pārliecinošo sniegumu šogad Bauskas festivāla programmā varēja pārliecināties katrs klātesošais – grupa programmā bija iekļāvusi gan dziesmas no tās jaunākā veikuma, gan publikai jau labi zināmas pašu dziesmas, gan arī pasaulē pazīstamu kompozīciju versijas. Uzstāšanās tika noslēgta ar jaunā albuma tituldziesmu, taču pēc tās mākslinieki, atsaucoties fanu un pārējās publikas skaļajiem aicinājumiem, vēlreiz ķērās pie instrumentiem un nospēlēja nemirstīgo grāvēju “Ievai”. Kopā ar Agri Gedroviču grupas sastāvā muzicē dziedātājs un basģitārists Modris Miķelsons, virtuozais ģitārists Jānis Misiņš un bundzinieks Aldis Strazdiņš. Kā viesmākslinieks ar mūziķiem kopā koncertos uzstājas arī stīlģitāras spēles meistars Vīgants Murelis.
“Sestās jūdzes” līderis Agris Gedrovičs teic, ka balvas vairs neskaitot, tās “izklīdušas” pa grupas dalībnieku mājām. Tiesa, četras, kas saņemtas Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvā, gan tiekot “pieskatītas”, jo to vienkārši esot mazāk – kā nekā “kantri mūzikas” kategorijā dziesmas netiek izvirzītas katru gadu. Agris smej, pirmo gada balvu 1998. gadā saņēmuši kopā ar “Prāta vētru”.
Muzikants atzīst – sirdij tuvākās ir Bauskas festivāla skatītāju balsojuma balvas. “Bauskā vienmēr ir patiešām labi, labāku festivālu nevaru iedomāties, lai gan vasarā uzstājamies daudzos pasākumos un festivālos. Bauskā tomēr ir savādāk.” Varētu apšaubīt, vai Latvijā kantrī mūzikas jomā maz iespējama nopietna konkurence, tomēr Agris tam nepiekrīt. “Varbūt šogad nebija tik daudz pašmāju grupu kā pērn, kad bija patiešām spēcīga konkurence un ļoti augsts līmenis, kas šogad mazliet iebuksējis, tomēr muzikanti spēlē un cenšas godam.”
Tiesa, “Sestā jūdze” ir vieni no retajiem, kas kantri mūzikas žanrā rada paši savas dziesmas atšķirībā no citiem profesionāļiem – Pīta Andersona un “The Swamp Shakers” vai “Juke Box”, kuri lielākoties atskaņo pasaulē atzītus kantrimūzikas grāvējus. “Spēlēt kaut ko gatavu man šķiet mazāk interesanti nekā pašam savu mūziku, kurā vari izdomāt, ko un kā gribi. Protams, laiku pa laikam arī mēs spēlējam amerikāņu gabalus, taču pamatā tās ir oriģinālas dziesmas,” stāsta A. Gedrovičs
Protams, pašmāju mūzikas vidē nevar iztikt bez uzstāšanās “visiem un visur”, tāpat neizpaliek muzicēšana ballītēs nedēļas nogalēs. Tomēr rudenī grupa sola atgriezties pie klausītājiem ar īpašo “Sestās jūdzes” koncertprogrammu, kurā šoreiz būšot vairāk materiāla no pavasarī klajā nākušā studijas albuma “Iebrien manā saulrietā”. Savukārt janvārī puiši posīsies ceļā uz kantrimūzikas festivālu Berlīnē.
“Iespējas spēlēt ārvalstīs ir, mūs aicina gan tepat uz Lietuvu, Visaginas festivālu, gan tālāk – uz Zviedriju, Dāniju. Tādēļ jau tagad jādomā par nopietnu repertuāru angļu valodā, jo mūsu oriģinālmūzika līdz šim skanējusi latviski.”
A. Gedrovičs atzīst, pat ja kantri mūzika Latvijā neesot no populārajām, tā tomēr esot viņa sirdslieta un spēlēt jāturpina – tā vienkārši esot skaista mūzika. “Tas ka mūs atkal iebalso, nozīmē, ka mūsu virzība ir pareiza. Ir jābūt patiesai attieksmei, nedrīkst savas spēles saukt par “haltūrām”, tiklīdz tā pateiksi, tā arī nospēlēsi, taču vienmēr jāmuzicē, jāspēlē, jāklausās rūpīgi, tad arī rezultāts neizpaliks,” pārliecināts Gedrovičs.
