Ance Krauze: Daudziem puišiem iemācīju dejot valsi 1
Dziedātāja un vokālā pedagoģe ANCE KRAUZE bērnību pavadījusi Alsungā un zaļumballes sākusi apmeklēt piecpadsmit sešpadsmit gadu vecumā. Protams, skolā notikušas arī diskotēkas, bet vasarā zaļumballe – tā bijusi kā punktiņš uz “i”.
– Kur Alsungā rīkoja zaļumballes?
A. Krauze: – Alsungas estrādē, un vietu sauca “Zieduleja”. Zvejnieku svētkos parasti braucām uz Pāvilostu, kur tad estrādē arī bija zaļumballe.
– Vai bija arī kādas jaukas iepazīšanās?
– Noteikti! Ar draudzenēm kopā gājām uz zaļumballi katra cerībā, ka puisis, kurš tobrīd patika, arī uzlūgs! Balles turpinājās visu nakti. Kad gājām mājās, ausa gaisma.
– Kā meitenei jāuzvedas zaļumballē, lai viņu pamanītu?
– Es biju skaļa, aktīva arī skolā. Ar tiem pašiem puišiem, ar ko kopā mācījāmies, tikāmies arī zaļumballē. Tā ir ciemata īpatnība, ka pazīsti visu un visus. Ka es zaļumballē sēdētu, rokas klēpī salikusi, – nē, tā nekad nenotika! Pārsvarā biju deju placī.
– Kāda mūzika toreiz skanēja?
– Tagad viss “Latvijas Radio 2” repertuārs ir atbilstīgs zaļumballei, un ļoti līdzīga mūzika skanēja arī pirms gadiem. No dejām toreiz visvairāk grieza valsi, bet mazliet vienkāršāku nekā klasiskais, tādā lauku valša manierē. Esmu daudziem sava ciema puikām iemācījusi to dejot. Vadīju, vadīju, kamēr “aizgāja” skaistais grieziens! Protams, ja bija ātrākas dejas, tad varēja atdalīties no partnera. Ja lēnākas, tad iespējams ciešāk piekļauties, ko jaunieši ļoti gaidīja.
– Vai darbojās arī bufetes ar maizītēm un limonādi?
– Alsunga ir mazs ciemats, bufetes nebija. Pāvilostā Zvejnieku svētkos gan bija, vēlāk parādījās arī piepūšamās atrakcijas. Arī cukurvati varēja dabūt.
– Zaļumballes ir rīkotas arī kapusvētku dienās.
– Atceros no bērnības, kā devāmies pie radiem uz Piebalgu, kad tur notika kapusvētki. Tie tiešam bija svētki – ar bagātīgi klātiem galdiem, ar zaļumballēm. Pati uz tām netiku, jo vēl biju maza. Bet vēlāk kapusvētkos esmu dziedājusi.
– Kas bez priecīga noskaņojuma vēl vajadzīgs, lai izdotos laba zaļumballe?
– Vissvarīgākā ir kompānija! Citādi vari aiziet un nosēdēt viens kautrīgi maliņā. Protams, ļoti būtiska arī laba mūzika. Jau no agras jaunības ar savu dzirdi klausījos, kā skan, un mājās ar mammu varēju apspriest, kādi bijuši muzikanti. Katra balle ir citāda, tāpat kā Jāņu svinēšana ik gadu atšķiras. Ir reizes, kad pat neko īpašu nedari, taču pārņem sajūta, ka ir ļoti labi. Citreiz gribi kaut ko mākslīgi radīt, bet to sajūtu nenoķer. Domāju, ka zaļumballēs ir līdzīgi – dažreiz ir šī sajūta, citreiz nav.
– Uz zaļumballēm gājāt kopā ar draudzenēm. Varbūt kāda tieši tur sastapusi mūža mīlestību?
– Noteikti draudzenei zaļumballe ir bijusi viens no virzītājspēkiem, lai iepazīšanās turpinātos.
– Kurām dziesmām, jūsuprāt, jābūt 11. augusta zaļumballes repertuārā?
– Dziesmām, kas man pašai patīk, –”Dzērvenīte”, “Dzeltenie aizkari”, arī dejas rokenrola ritmos.
– Vai Latvijas valsts simtgadē jums ir kāda īpaša apņemšanās?
– Tā kā mamma mani ļoti latviski audzinājusi – gan bez pārspīlējumiem – un man pašai ir trīs brīnišķīgas meitas, tad domāju par pareizajiem dzīves pavedieniem, kā viņas virzīt.
