Daudzi Krievijā ir noguruši no propagandas. Saruna ar ES vēstnieku Krievijā Vīgaudu Ušacku 10
Saruna ar Eiropas Savienības vēstnieku Krievijā un bijušo Lietuvas ārlietu ministru Vīgaudu Ušacku
– Vai ir atšķirība starp to, kā Eiropas Savienību uztver Krievijas varas elite un ierindas pilsoņi?
– Kopumā Krievijas iedzīvotāju vidū ES reputācija ir ļoti laba. Pērn Krievijas pilsoņiem tika izsniegti gandrīz seši miljoni Šengenas vīzu, un 75% no tām bija ilgtermiņa vīzas. Krievijas pilsoņiem patīk ceļot uz Eiropu, sūtīt savus bērnus mācīties Eiropas universitātēs, pirkt īpašumus un investēt. Krievijas iedzīvotāju vidū valda liels apbrīns par ES. Taču, kad runa ir par konfliktu Ukrainā, var redzēt dažādu pasaules uzskatu sadursmi, ko parāda arī sabiedriskās domas aptaujas. Krievijas propaganda cilvēkiem saka un liek ticēt, ka visas problēma un ekonomiskās krīzes nāk no ES, nevis no pašas Krievijas nespējas veikt strukturālās reformas, atkarības no naftas cenām un nelabvēlīga klimata ārvalstu investīcijām.
– Nesen Krievija liedza zivju produktu importu no Latvijas un Igaunijas. Kā šajā ziņā ES var palīdzēt mūsu valstij?
– ES šīs Krievijas darbības, kas liedz Krievijas tirgū nonākt Latvijas un Igaunijas zivju produktiem, vērtē kā ļoti nesamērīgas. Mēs aicinām Krieviju pildīt saistības, kuras tā uzņēmusies, iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), un nekavējoties atcelt šos aizliegumus. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija ir gatava runāt ar Krievijas varas iestādēm par turpmāko rīcību šajā jautājumā.
– Bet ja Krievija atstāj spēkā aizliegumus, vai ES var palīdzēt ar kompensācijām zivju pārstrādātājiem?
– Domāju, ka pašlaik vēl ir par agru par to runāt. Ceram, ka Krievija ņems vērā savas saistības un rīkosies kā uzticams partneris.
– Vai jūs kā Lietuvas pilsoni Krievijas politiskajā vidē vairāk nesaista ar Lietuvu, kura attiecībās pret Krieviju ietur skarbu politiku?
– Krievijā jūtos ļoti ērti. Kopumā latviešiem, lietuviešiem un igauņiem bija laba reputācija starp krieviem kopš padomju laikiem, kad mūs uztvēra kā rietumniekus. Man ir viegli strādāt, jo saprotu krievu valodu, domāšanu, kā arī apbrīnoju krievu kultūru un tradīcijas, un tas palīdz man darbā. Nekad iepriekš ES pārstāvniecību Maskavā nav vadījis lietuviešu vēstnieks – Krievijas politiskajai videi bija jāsastopas ar savas valsts tiešo kaimiņu, kas pieredzējis padomju režīmu. Tas palīdz arī Krievijā publiskajā vidē veidot un stiprināt viedokli, ka Baltijas valstis ir daļa no Rietumiem, ka tās nav tikai ES, bet ir arī NATO dalībvalstis. Savā darbā runāju nevis Lietuvas, bet visu 28 ES dalībvalstu vārdā.
