Daudzi investori pateica “čau”: Kā vērtējat ieceri celt IIN likmes progresivitāti? 7
Jānis Počs, ekonomists: “Pirmkārt, lielo algu saņēmēju ir ļoti maz. Otrkārt, pastāv risks zaudēt investorus. Zviedrija tam ir dzīvs piemērs. Tur uzlika ļoti augstu ienākuma nodokli, tādējādi daudzi investori pateica “čau!”. Jā, Skandināvijas valstīs ir relatīvi augsts ienākuma nodoklis, taču arī lielas algas tur ir daudz izplatītāka parādība. Man zināmi cilvēki Latvijā, kas saņem labas algas, tā arī pasaka – viņiem nav intereses celt savu kvalifikāciju, jo pie šādas ienākuma nodokļa progresivitātes no lielākas algas nebūs nekāda labuma. Teorētiski progresivitātei vajadzētu samazināt ienākumu nevienlīdzību, taču tas nefunkcionēs. Izdabāsim Eiropai, bet tas arī viss.”
Margarita Dunska, ekonomiste, Latvijas Universitātes profesore: “Šo soli gaidījām jau sen. Šobrīd likmju piedāvājums ir pietiekami adekvāts. Protams, tie, kam lielās algas, to var neatzīt un sacīt, ka jāļauj cilvēkiem pelnīt daudz un nedalīties ar citiem, taču par nodokļu maksāšanu cilvēki vienmēr būs neapmierināti. Iespējams, tas mazāko ienākumu saņēmējus pamudinās atteikties no aplokšņu algām, sevišķi, ja pacels arī neapliekamos minimumus. Ieguvums no lielo algu saņēmējiem gan diez vai būs liels, jo tādu nav tik daudz, bet psiholoģiskais moments attiecībā pret mazo algu saņēmējiem ir būtisks.”
Vjačeslavs Dombrovskis, domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētājs: “Progresivitātes efekts uz IKP izaugsmi ir drīzāk negatīvs. Šī lēmuma ietekme uz Latvijas pievilcību ārvalstu investoru acīs ir samērā zema, jo rūpniecībā darbaspēka nodokļu faktors ir niecīgs, bet dalīto pakalpojumu centros, kur darbaspēka izmaksas sastāda lielāko daļu, lielo algu īpatsvars nav augsts. Ja 2015. gadā valstī kopumā bija nodarbināti 3467 cilvēki, kuru alga gadā lielāka par 55 000 eiro, no kuriem tikai 2319 strādāja privātajā sektorā, tad arī efekts uz budžetu būs niecīgs. Turklāt pastāv risks, ka lielo algu saņēmēji tāpēc nolemj daļu ienākumu labprātāk saņemt aploksnē.”
