Daudzi cietušie jūtas vīlušies, ka pāvests nerunā par vēršanos pret konkrētiem vaininiekiem 0
Pāvests Francisks izdos jaunas vadlīnijas “bērnu un neaizsargātu personu” seksuālās izmantošanas novēršanai, svētdien preses konferencē pēc šim jautājumam veltīta katoļu augstākās garīdzniecības samita paziņojis Vatikāna pārstāvis tēvs Federiko Lombardi.
Ceturtdien, atklājot šo samitu, pāvests ieskicēja reformu plānu bērnu seksuālās izmantošanas novēršanai, kas tika izdalīts arī samita dalībniekiem.
Tajā doti ieteikumi, kā cīnīties pret šādiem noziegumiem, cita starpā paredzot izstrādāt saistošu uzvedības kodeksu priesteriem un mācot cilvēkiem atpazīt šos pārkāpumus un ziņot par tiem policijai.
Svētdien, noslēdzot samitu, pāvests solīja, ka baznīca vairs nepieļaus bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu noklusēšanu, taču nepieminēja konkrētus problēmas risināšanas soļus, izņemot solījumu pieņemt stingrāku Vatikāna likumdošanu pret bērnu pornogrāfiju internetā.
“Nevienu pārkāpumu nedrīkst noklusēt, kā tas parasti noticis agrāk, jo noklusēšana vairo ļaunumu un veido jaunu skandāla slāni,” uzsvēris pāvests. “Ļaužu taisnīgajā sašutumā baznīca saskata Dieva dusmu atspoguļojumu, jo šie iesvētītie krāpnieki nodevuši un apvainojuši Dievu,” norādījis pāvests.
“Mazie cilvēki, kas viņos atrada nevis tēvus un garīgos vadītājus, bet mocītājus, ar savu apslāpēto kliedzienu satricinās liekulības un varas apziņas nocietinātās sirdis. Mūsu pienākums ir dziļi ieklausīties šajā apslāpētajā kliedzienā,” uzsvēris Francisks.
Samita dalībnieki arī uzklausīja vairāku cietušo liecības par pieredzēto un noklusēto vardarbību, kas lielākoties bija anonīmas.
Kāda sieviete no Āfrikas stāstīja, ka pusaudzes vecumā viņu gadiem ilgi seksuāli izmantojis priesteris un viņa piespiesta veikt trīs abortus, savukārt cietušais no Āzijas liecināja, ka seksuālu izmantošanu pieredzējis vairāk nekā simts reizes.
Kā savā noslēguma runā izteicās pāvests, bērnu seksuālā izmantošana ir smags un neattaisnojams noziegums, kas salīdzināms ar savulaik noteiktās kultūrās piekopto cilvēku upurēšanu.
Taču daudzi cietušie jūtas vīlušies, ka pāvests runājis par abstraktu ļaunumu, nevis par vēršanos pret konkrētiem vaininiekiem.
Kanonisko tiesību eksperts Tomass Šillers no Vācijas Minsteres universitātes paudis viedokli, ka pāvests palaidis garām izdevību “stingri paziņot par baznīcas atbildību no upuru skatupunkta, bet sniedzis kārtējo nepārliecinošo atstāstījumu par to, kas jau tā ir acīmredzams”.
Vairāk nekā 30 gadus pēc seksuālās uzmākšanās skandālu izcelšanās Īrijā un Austrālijā un 20 gadus pēc skandāla ASV bīskapi un vadošie garīdznieki daudzviet Eiropā, Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā vai nu noliedz, ka seksuālā vardarbība un uzmākšanās ir problēma garīdznieku vidū, vai arī cenšas mazināt šīs problēmas apmērus.
Francisks sasauca šo samitu pēc Čīles pedofilijas skandālu aktualizēšanās pagājušajā gadā. Apjaušot, ka nav pievērsis tam pienācīgu uzmanību, Francisks solījis uzņemt jaunu kursu šīs problēmas risināšanā un vēlas tajā iesaistīt visu baznīcas vadību.
