Daudzi briti domā, ka ES viņus nedzird. Saruna ar vēstnieci Sāru Kouliju 4
Nesen “LA” redakcijā viesojās Apvienotās Karalistes un Viņas Majestātes Elizabetes Regīnas II vēstniece Latvijā Sāra Koulija, kas intervijā stāsta par Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbību ekonomikā, pauž apbrīnu par latviešu labajām angļu valodas zināšanām un dalās savos pozitīvajos iespaidos par mūsu valsts kultūru un dabu. Redakcijā ar viņu sarunājās “LA” žurnālisti Voldemārs Krustiņš, Ģirts Vikmanis un Jānis Krēķis.
V. Krustiņš: – Kā Jūsu Ekselence raksturo Latvijas un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības?
S. Koulija: – Veicināt tirdzniecību starp mūsu valstīm ir mana augstākā prioritāte kā britu vēstniecei. Man ir trīs padomnieki, kas strādā šajos jautājumos, un mēs cieši sadarbojamies ar Britu tirdzniecības palātu Latvijā. Mūsu savstarpējā tirdzniecība palielinās abos virzienos, es vēlos, lai tās būtu vēl vairāk. Plaši sadarbojamies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un esam priecīgi par kopēji paveikto. Varu dot piemērus par Apvienotās Karalistes uzņēmumiem, kas sākuši darbu Latvijā. Pirms dažiem mēnešiem “Superdry” un “Blue Inc London” apģērbu tirdzniecības kompānijas ir sākušas strādāt Latvijā. Šogad tirdzniecības centrā “Spice” darbu sāks pazīstamais britu apģērbu un mēbeļu tirgotājs “Debenhams”. 2012. gadā Latvijā “JCB” atvēra savu servisa centru Baltijā traktoriem. Decembrī biju Ziemeļīrijā, lai rosinātu uzņēmējus interesēties par biznesu Latvijā. Tagad Latvijā darbojas uzņēmums “Rapid International” – celtniecības iekārtu jomā, kā arī “Tellistac”, kas darbojas kuģu pārkraušanas jomā jūsu ostās. Ir arī mazāki uzņēmumi, kas nodarbina latviešus kā “Pryor contracts Latvia”, kas saistīta ar ceļu būvi un karjeru izstrādi Brocēnu cementa rūpnīcai. Martā vairāki Ziemeļīrijas uzņēmumu pārstāvji brauks uz Latviju, lai lūkotos pēc biznesa iespējām. Tās ir labas ziņas. No otras puses, ir Latvijas uzņēmumi, kas investē Apvienotajā Karalistē. Lielākais investors ir “Valmieras stiklašķiedra”, šogad arī Velsā, iespējams, tiks atvērts “Lido” restorāns. Vēl ir arī “Mottra” zivaudzētavas izplatīšanas bāze, kas ražo un izplata melnos zivju ikrus, kā arī darbojas uzņēmums no Latvijas, kas ražo rallija mašīnas. Pavasarī vairāk uzmanības pievērsīšu Lielbritānijas austrumiem un citām vietām karalistē, lai veicinātu ekonomiskās attiecības.
Ģ. Vikmanis: – Vai zināt kādus stāstus par latviešiem, kas pēc darba Apvienotajā Karalistē atgriezušies Latvijā un izmantotās zināšanas likuši lietā šeit?
– Mana sekretāre vēstniecībā uzauga Līdsā un atgriezās ar ģimeni Latvijā un pašlaik izmanto ļoti daudz iemaņu, kuras viņa apguvusi Apvienotajā Karalistē. Tas ir fantastisks stāsts. Vairāk konkrētu piemēru nevaru dot, bet zinu, ka no Anglijas aizvien vairāk cilvēku atgriežas Latvijā, kas, protams, ir lieliski.
J. Krēķis: – Kas britu uzņēmējiem šķiet saistošs, lai investētu Latvijā?
– Pirmkārt, tā ir atrašanās vieta – tuvu Apvienotajai Karalistei, divarpus stundu lidojums, turklāt regulāri lidojumi. Otrkārt, šeit sastopamais augstais angļu valodas līmenis, kas man padara grūtāku latviešu valodas mācīšanos. Šeit nav jāmācās valoda, lai veidotu biznesu, pat ar mazu uzņēmumu vadītājiem Latvijas laukos iespējams sazināties angļu valodā.
Treškārt, jums ir straujāk augošā ekonomika Eiropā un augsti kvalificēts darbaspēks. Arī atrašanās starp Rietumiem un Austrumiem Latviju padara pievilcīgu.
– Pērn notika Ziemeļu nākotnes forums, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes, ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvji. Kā var veidot attiecības uz šīs platformas?
– Esmu priecīga, ka uz forumu bija ieradies Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kas formātu redz kā vērtīgu. Premjerministriem bija patiesas diskusijas par izaicinājumiem, ar ko saskaramies mēs un Baltijas, un ziemeļvalstis, kā, piemēram, izaicinājumi informācijas tehnoloģiju jomā, sociālajos un labklājības jautājumos, kā arī zaļās enerģijas jomās. Tas ir ekonomisks forums, taču tas nav izteikti politisks valstu grupējums.
Ģ. Vikmanis: – Kāda ir Apvienotās Karalistes attieksme pret Eiropas Savienību (ES)? Savulaik premjerministrs Deivids Kemerons savā runā izteicās kritiski par ES.
– Runu Kemerons teica pagājušā gada janvārī. Tajā viņš skaidri uzsvēra, ka Apvienotajai Karalistei nav jāizstājas no ES, tai jāpaliek tajā, bet, lai tas būtu iespējams, ES nepieciešamas reformas, lai labumu gūtu visas 28 dalībvalstis. Viņš uzsvēra tādus jautājumus kā, piemēram, konkurētspēja un izaugsme, ar kurām saskaras valstis visā pasaulē. Kā Apvienotā Karaliste var būt konkurētspējīga, ja pastāv regulārais un jauniešu bezdarbs, un kā tā var sacensties ar citām valstīm ekonomikā, lai ir izaugsme ES – tas bija viens no runas atslēgas elementiem. Daudzi Apvienotajā Karalistē domā, ka viņu balsis ES netiek dzirdētas, ka nacionālajiem parlamentiem ir jābūt spēcīgākai ietekmei. Ja runājam par britu eiroparlamentāriešiem, tad viņi ir vairāk eiroskeptiski nekā mūsu nacionālā parlamenta pārstāvji. EP vēlēšanās cilvēki balso par citiem cilvēkiem nekā nacionālā līmeņa vēlēšanās. Kemerons vēlas paturēt Apvienoto Karalisti ES, tās ir vairākuma britu domas.
– Pērn oktobrī EP parlamentārajā sesijā no dažiem britu eiroparlamentāriešiem izskanēja kritika par cilvēkiem, kas ierodas Apvienotajā Karalistē, lai izbaudītu tās sociālās aprūpes sistēmas labumus…
– Tā ir diskusija, kuru uztur britu prese. Kad pie mums notiek vēlēšanas – Eiropas jautājumi nav starp desmit svarīgākajiem vēlētāju acīs. Pirmais jautājums ir ekonomika, tad seko migrācija. Ir neliels skaits cilvēku, kas ierodas Apvienotajā Karalistē, lai ļaunprātīgi izmantotu mūsu sistēmu. Jebkuri jauni pasākumi, kas sistēmā tiks ieviesti – pienāksies gan Apvienotās Karalistes pilsoņiem, gan pārējiem, jo mūsu politikas mērķis ir panākt, lai nebūtu diskriminācijas.
V. Krustiņš: – Iepriekš jūs esat strādājusi vēstniecībās Kabulā un Islāmābādā – vai to var saukt par sava veida varoņdarbu?
– Kad ierados Latvijā, bija cilvēki, kas teica, ka tās ir dīvainas pārmaiņas – no Dienvidāzijas doties uz Latviju, taču ar to jūsu valstij ir daudz saikņu. Latvijas karavīri dien Afganistānā, Latvija liek uzsvaru uz attiecībām ar Centrālāziju, Latvijā beidzas viens no Ziemeļu apgādes tīkla atzariem, kas vijas no Afganistānas caur Centrālāziju uz jūsu valsti. Laiks, ko pavadīju Afganistānā un Pakistānā, bija izaicinošs, un tā bija grūta darba vide, bet deva labu pieredzi, Afganistānā bija laiks, kad strādāju Apvienotās Karalistes pārstāvniecībā, un laiks, kad strādāju Eiropas Ārējās darbības dienestā, kur daudz laika veltīju darbam ar vietējo pilsonisko sabiedrību. Jutos toreiz privileģēta, strādājot ar ļoti talantīgiem cilvēkiem, kas vēlas attīstīt savu valsti.
