– Tad jācer, ka ZZS Kurzemes apgabala sarakstā visi ir kurzemnieki… 24
– Lielākā daļa! Es pats sevi joprojām uzskatu par ventspilnieku un Rīgā atrodos tikai “komandējumā”. Starp citu, pirms ZZS visas partijas bija tīri Rīgas partijas. Ja arī tām bija kādas reģionālās nodaļas, tad toni tomēr noteica partijas virsvadība, kas atradās Rīgā. ZZS bija pirmā, kas sāka slēgt līgumus ar reģionālajām partijām. Vispirms tā bija partija “Latvijai un Ventspilij”, kuras pārstāvis es esmu, vēlāk Liepājas partija, Līvānu partija. Tagad šādus līgumus slēdz arī “Vienotība”. Tas ir pareizais virziens, bet jāatceras, ka pirmā to iesāka tieši ZZS.
– Varbūt tad koalīcijas padomes vietā vajag izveidot valsts padomi, kurā būtu pārstāvētas visas pašvaldības?
– Oficiāli šo institūciju sauc “politisko partiju sadarbības padome”, un es īsti nesaprotu, kāpēc par to ir izveidojusies tik negatīva nostāja medijos. Ja Saeimā ievēlētie politiskie spēki ir vienojušies, ka veido koalīciju, tad viedokļi kaut kur ir jāsaskaņo. Un es gribu atgādināt, ka kopš laika, kad es biju Saeimas priekšsēdētājs, bet Ivars Godmanis – Ministru prezidents, šī saskaņošana notiek parlamenta ēkā, nevis valdības mājā. Jo Latvija ir parlamentāra republika!
– Spriežot pēc televīzijas ziņām, tagad gan atkal notiek Ministru kabinetā.
– Man grūti izskaidrot šādas izmaiņas, bet es uzskatu, ka tas nav pareizi. Mums ir parlamentāra valsts, un tas ir jārespektē.
M. Antonevičs: – Trīs gadus esat vērojis politiku no netālas distances. Kas, jūsuprāt, mainījies – kļuvis labāk vai sliktāk?
– Es joprojām uzskatu, ka Valda Zatlera “rīkojums numur divi” bija savtīgs. Tā nebija valstiska rīcība. Parlaments, kurš referenduma rezultātā zaudēja savas pilnvaras, neapšaubāmi bija spēcīgāks nekā pašreizējā Saeima. Pēc rīkojuma numur divi uz urrā viļņa parlamentā iekļuva daudzi gadījuma cilvēki, un to nesaku tikai es…
