Daudzdzīvokļu namu balkoni šobrīd daudzviet ir kā bumba ar laika degli. Vai gaidīsim cietušos? 0
To, ka padomju laikā celtajām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām balkonu tehniskais stāvoklis kļūst par arvien lielāku problēmu, var apgalvot pavisam droši. Par to tiek rakstīts un runāts visai daudz, taču vienlaikus arī tiek atzīts, ka ir tikai divi risinājumi: remontēt vai demontēt. Jebkurā gadījumā ir skaidrs – ja dzīvojat daudzdzīvokļu namā, jo īpaši, ja mājas ekspluatācijas laiks mērāms jau vairākos gadu desmitos, par balkoniem ir jādomā.
Svarīgi ir laikus pamanīt un reaģēt, ja balkona tehniskais stāvoklis rada apdraudējumu apkārtējiem, kā arī laikus rīkoties un pieņemt lēmumu par to atjaunošanu. Taču problēma joprojām paliek – viens nedrošs balkons ir ģimenes, kura to lieto, vai visu mājas iedzīvotāju problēma?
Jānis Uzulēns, jurists ar plašu pieredzi būvniecības nozarē, skaidro: “Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka arī balkoni un lodžijas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā, tādējādi atbildība par to tehnisko stāvokli jāuzņemas visiem dzīvokļu īpašniekiem un visiem proporcionāli jāsedz izdevumi par to remontdarbiem.”
No ierēdņu dienaskārtības problēma pazudusi
Ne tik nesenā pagātnē Ekonomikas ministrija jautājumam par balkonu drošību veltīja pietiekami daudz uzmanības, lai akcentētu problēmas un piedāvātu risinājumus. Ikdienas komunikācija gan liecina, ka šī informācija ir nosacīti “kaut kur pazudusi”, kas nozīmē, ka, piemēram, vebināri, prezentācijas un materiāli ir publiski pieejami arī šodien, bet kaut kādu iemeslu pēc nenonāk līdz iedzīvotājiem.
Viens no iemesliem varbūt slēpjas tajā, ka Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē piedāvātie 3 tipveida balkonu pārbūves vai atjaunošanas risinājumi nemaz nav pieejami.
Neraugoties uz it kā pastāvošu informācijas trūkumu, tajā pašā Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē var izlasīt, ka Rīgas, Jelgavas un Rēzeknes 318. un 316. sērijas daudzdzīvokļu ēkās veiktā balkonu izpēte ļauj secināt, ka 55% no pārbaudītajiem 316. sērijas ēku balkoniem un 83% no pārbaudītajiem 318. sērijas ēku balkoniem nekavējoši vai tuvāko trīs gadu laikā jāveic remontdarbi bojājumu novēršanai.
Cita starpā ziņa publicēta 22.01.2019, trīs gadi jau kādu laiku kā pagājuši un problēmai būtu jābūt sen atrisinātai. Protams, 2022.gadā notikušais vebinārs gan ir pieejams un noklausāms “Youtube”, taču diez vai vebinārs ir visu problēmu risinājums.
Kurš ir atbildīgais?
Tātad, iedzīvotājiem atliek paļauties uz saviem spēkiem. Tas ir zināms patiesības mirklis, jo ir vairāki jautājumi, ar kuriem jātiek galā. Piemēram, tā ir mana vai mūsu (visu mājas iedzīvotāju) problēma? Remontēsim balkonus, vai parūpēsimies par mājas atjaunošanu kopumā? Kam un vai vispār mums pietiek naudas, lai iecerēto realizētu?
“Domāju, ka tikai šie daži jautājumi demonstrē to, par ko patiesībā būtu jārunā. Nē, kas būtu jādara! Šobrīd sācies pašvaldību priekšvēlēšanu laiks. Balkonu jautājumā vismaz viena politiskā partija pamazām akcentē šo problēmu, kas arī labi! Taču gribētos iedzīvotājiem atgādināt, ka nav nepieciešams sagaidīt, ka kāds cilvēks ar visu balkonu, piedodiet, nokritīs, vai krītošs balkons kādam uzkritīs virsū! Ir vienkārši jārīkojas,” uzskata eksperts J.Uzulēns.
Viņš arī rosina: “Ja māju pārvaldnieki nespēj apvienot iedzīvotājus balkonu problēmu risināšanai, vai kaimiņi uzskata, ka balkons ir katra individuāla problēma, negaidiet, kamēr kāds balkons nokritīs! Neriskējiet ar savu drošību, veselību un dzīvību! Vienkārši atjaunojiet balkonu, ja variet to atļauties, vai arī piespiediet mājas pārvaldnieku rīkoties! Galvenais, negaidiet, kamēr kāds no runāšanas nonāks līdz darīšanai! Ar to mūsu valstī ne vienmēr sokas raiti!”
