Daudzdzīvokļu nami arī var būt energoefektīvi 10
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa, tādēļ nepieciešams strauji palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti. Savukārt Latvijā daudzdzīvokļu mājās dzīvo aptuveni 70% valsts iedzīvotāju, liecina 2022. gada Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir būvēta sen, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi, lai paaugstinātu šo ēku energoefektivitāti. Enerģijas resursu cenu kāpums jau licis daļai namu īpašnieku apsvērt un uzsākt energoefektivitātes pasākumus, lai novērstu enerģijas zudumus un ekonomētu iedzīvotāju finanses. Par to, kā pēc iespējas efektīvāk var palielināt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā “Daudzdzīvokļu nami var būt energoefektīvi” šī gada 26. aprīlī.
Konkurss “Energoefektīvākā ēka”
Latvijā jau 13. gadu noris konkurss “Energoefektīvākā ēka”. Ekonomikas ministrijas pārstāve Inese Bērziņa atklāja, ka ministrija ik gadu vēlas izcelt labākās ēkas un teikt paldies tiem, kas šajā jomā paveikuši visvairāk. Šogad konkursam var pieteikties un pieteikt ēkas līdz 16. jūnijam. “13 gadu laikā ir pieteikts daudz ēku, ir redzēta gan izcila, gan ne tik laba pieredze, taču katrā no šiem gadījumiem ir bijuši uzņēmīgi cilvēki, kuri centušies uzlabot mājokļus,” turpina Inese Bērziņa. Konkursā ēkas var pieteikt piecās nominācijā un nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka” parasti ir vislielākā konkurence. Vēl ir nominācijas “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka jaunbūve”, “Energoefektīvākā publiskā ēka”, “Energoefektīvākā vienģimenes ēka” un “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka”.
Protams, galvenais kritērijs ir energoefektivitāte un katrā nominācijā ēkas vērtē pēc ļoti daudziem kritērijiem dažādi eksperti. “Katrā ziņā ir daudz interesantu piemēru gan par ventilāciju, gan arī par siltumapgādes sistēmu. Arī, ja kaut kas reizēm nav sanācis tā kā vajag, tad tā arī pasaka: “Nu tad šajā mājā ventilācijas risinājumu varbūt labāk varētu izdarīt!” Vairāk par konkursu var uzzināt www.energoefektivakaeka.lv”, skaidroja Inese Bērziņa.
Soli pa solim ceļā uz energoefektīvāku māju
Daudzdzīvokļu ēku fonds Latvijā ir novecojis un bieži vien arī tehniski nedrošs, tāpēc jāsper vairāki soļi, lai ēkas varētu atjaunot. Taču tajā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums ēku atjaunot, jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu uz tiem. Kā to izdarīt, kādi dokumenti nepieciešami, kas tos dokumentus sagatavos? Ja mūsu mājā dzīvo ļoti daudz seniori, vai viņi spēs nomaksāt? Ja nu pēkšņi izrādās, ka mums ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku biedrība, lai mēs varētu lemt par savu īpašumu daudzdzīvokļu ēkā? Kas mums būvēs vai būvnieki būs uzticami, kā finansēt šos visus procesus? Ar ko tieši sākt?
Rīgas Enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Lelītis skaidroja, ka, lai pieņemtu pirmo nopietno lēmumu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāsapulcējas un jāizrunā visi jautājumi, jāsecina, ka “jā, mēs to vēlamies darīt” un jābalso par to. Protams, ir jāapzina gan ēkas tehniskā kārtība, gan arī jāsagatavo tehniskie dokumenti, kas ļaus aprēķināt nepieciešamās finanses. Būs nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums un energoaudits. Šos dokumentus gatavo sertificēti speciālisti.
“Tad, kad saņemts ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un energosertifikāts, dzīvokļu īpašnieki var izvērtēt informāciju par ēkas stāvokli, iepazīties ar veicamo darbu sarakstu. Izstrādātie dokumenti kalpo projektēšanas uzdevuma definēšanai, lai veiktu būvprojekta pasūtīšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība sadarbībā ar apsaimniekotāju izvēlas projektētāju. Ar projekta un kontroltāmes izstrādi dzīvokļu īpašnieki iegūst dokumentu paketi, kas nepieciešama dalībai programmā,” skaidro Arnis Lelītis.
Ideālā situācija būtu tāda, ja ēkai būtu savi uzkrājumi, bet ļoti bieži diemžēl šo uzkrājumu nav, un tad ir jāmeklē palīdzība. Piemēram, Rīgas enerģētikas aģentūra šobrīd piedāvā atbalsta programmu, taču tikai Rīgā esošajām ēkām. Atbalsts sedz līdz 70% no tehniskā atzinuma un energoaudita izstrādes. Ēku īpašniekiem ārpus Rīgas ir iespēja izmantot attīstības finanšu institūcijas “Altum” piedāvātās atbalsta programmas.
Kādi soļi sperami tālāk? Lai nodrošinātu ēkas atjaunošanas ieceri, dzīvokļu īpašnieku kopība dibina dzīvokļu īpašnieku biedrību. Dzīvokļu īpašnieki pilnvaro biedrību, jo ēkas atjaunošanas procesā ir nepieciešama pilnvarotā persona, kas pārstāv dzīvokļu īpašnieku intereses ēkas atjaunošanas procesā. Biedrību var dibināt ar mērķi atjaunot ēku. Visus lēmumus par ēkas atjaunošanas apjomu, tai skaitā finansēm, pieņem dzīvokļu īpašnieki.
Kad ir izstrādāts tehniskais projekts, dzīvokļu īpašnieki iepazīstas ar projekta izmaksām. Biedrība sagatavo un dzīvokļu īpašnieki apstiprina kontroltāmi, kā arī iepazīstina katru dzīvokļa īpašnieku ar projekta izmaksām. Biedrība apkopo rezultātus, un var pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai, ja vismaz 50 +1 dzīvokļu īpašnieks nobalso par ēkas atjaunošanu. Balstoties uz dzīvokļu īpašnieku lēmumu, tiek sagatavots pieteikums līdzfinasējuma saņemšanai. Konkursa kārtībā tiek izvēlēts būvnieks un noslēgts līgums par būvuzraudzību un autoruzraudzību. Tāpat tiek panākta vienošanās ar banku par projekta finansēšanu. Būvnieks uzsāk būvniecību.
Kad būvniecība ir pabeigta, parakstīti pieņemšanas nodošanas akti un valsts finanšu institūcija “Altum” izvērtējusi un apstiprinājusi sasniegtos energoefektivitātes rezultātus, dzīvokļu īpašnieki var saņemt līdzfinansējumu.
Pēc ēkas atjaunošanas pabeigšanas dzīvokļu īpašnieki iegūst drošu un energotaupīgu mājokli, tiek atjaunots ēkas dzīves cikls. Samazinās apkures izmaksas, taču rēķinā parādās kredīta izmaksas. Ēkas atjaunošanai ņemtais kredīts nekādā veidā neapgrūtina un neierobežo dzīvokļa īpašumu. Samazinās arī ēkas ekspluatācijas izmaksas. Rīgā par 90% samazinās nekustāma īpašuma nodoklis.
Kas ir energoaudits?
Plānojot ēkas energoefektivitātes palielināšanu, energoaudits ir pamats, uz ko balstās visi tālākie aprēķini. SIA “Ekodoma” projektu vadītājs, energoauditors Kristaps Kašs uzsvēra, ka ļoti svarīgs aspekts ir ēkas siltumenerģijas patēriņš. Nepieciešams apkopot informāciju par karstā ūdens patēriņu, arī informāciju par ēkas apkures sistēmu, ja tāda ir, jo ne visas ēkas ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Tad ir nepieciešami papildus dati, lai kārtīgi varētu novērtēt šo sistēmu.
Kad visa šī informācija ir apkopota, nākamais solis jau ir ēkas apsekošana, iegūto datu pārbaude reālajā dzīvē. Notiek ēkas norobežojošo konstrukciju apsekošana un uzmērīšana, inženierkomunikāciju apsekošana un nepieciešamo mērījumu veikšana, dzīvokļu apsekošana un iedzīvotāju aptauja, kā arī izejas datu precizēšana.
Sagatavojot ēkas energosertifikātu, notiek enerģijas patēriņa modeļa izstrāde un validācija, energosertifikāta pielikumu sagatavošana un reģistrācija BIS sistēmā, kurā tiek iekļauts pielikums par aprēķinu vērtībām un pielikums par ekonomiski pamatotiem pasākumiem.
Nozīmīgākie ieguvumi, siltinot ēkas, ir tās norobežojošo konstrukciju un ēkas inženiersistēmu atjaunošana, apkures un karstā ūdens sagatavošanas siltumenerģijas patēriņa samazinājums, kas arī samazina izmaksas, ēku ekspluatējot. Protams, pieaug arī nekustamā īpašuma vērtība. Tāpat arī samazinās maksājums neparedzēto un kārtējo ēkas remontu izdevumu segšanai, turklāt samazinās nekustamā īpašuma nodoklis.
Elektrodrošība daudzdzīvokļu mājās
Plānojot ēkas energoefektivitātes palielināšanu, jāatceras arī par ēkas “elektrosaimniecību”. Īpaši tāpēc, ka daudzdzīvokļu ēkas visbiežāk ir celtas vairāk nekā pirms pusgadsimta.
Uzņēmuma “Sadales tīkls” elektrozinību mācību vadītājs Artūrs Šmats uzsvēra, ka dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas īpašnieka privātīpašumā esošas elektroietaises ekspluatācijai nav jāpiesaista atbildīgās personas, taču tādas nepieciešamas dzīvojamo māju kopīpašumā esošu elektroietaišu ekspluatācijai, ja valdījumā ir elektroietaises ar nominālo darba maiņspriegumu virs 1000 V (AC) vai līdzspriegumu virs 1500 V (DC). Darbus dzīvokļu un dzīvojamo māju elektroietaisēs veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1041 prasībām, normatīvo aktu prasībām par ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi un elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem.
Savukārt dzīvokļu īpašniekiem jāatceras, ka nedrīkst lieto bojātas elektrības rozetes. Turklāt rozetes vairumā gadījumu ir paredzētas tikai slodzei līdz 16A! Lai elektrības lietošana būtu droša, jālieto atbilstošas rozetes un slēdži. Jāizmanto rozetes ar zemējumu, savukārt vannas istabā un virtuvē ir jāizmanto mitrumizturīgas rozetes, kuru aizsardzības klase ir vismaz IP54 vai P55. Tāpat, lai pasargātu bērnus no nejaušām elektrotraumām, jālieto kontaktligzdu aizsargi.
Tāpat kontaktligzdas nedrīkst pārslogot, pieslēdzot tām pārāk daudz patērētāju. Savukārt pagarinātāji vairumā gadījumu ir paredzēti slodzei tikai līdz 10A! Nedrīkst lietot pagarinātājus, ja tie nav atritināti. Protams, nedrīkst lietot bojātas elektroietaises.
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājām
To, cik svarīga ir kvalitatīva daudzdzīvokļu ēku ventilācija, skaidroja Gatis Pļavenieks no Rīgas Tehniskās universitātes.
Mikroklimata kvalitāti telpās nosaka daudzi faktori: āra piesārņojums, ziedputekšņi, smakas, arī trokšņi. Tie ir ārējie faktori. Tāpat mikroklimatu ietekmē iekšējie faktori – mitrums un kondensāts, putekļi, piesārņojums, kas rodas telpās cilvēku darbības vai izmantoto materiālu dēļ.
“Cilvēks dzīvoklī pavada lielu dzīves daļu, un, ja dzīvoklis atbilst higiēnas prasībām, tas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, emocionālo noskaņojumu un darbaspējas. Tāpēc gaisa kvalitātei ir īpaša nozīme.
Lai cilvēkam dzīvoklī būtu patīkama siltuma sajūta, nepieciešams noteikts mikroklimats – gaisa temperatūrai jābūt robežās no 18 līdz 20°C un relatīvajam gaisa mitrumam no 30 līdz 60%. Ja dzīvoklī ir mazi bērni, temperatūra jāpaaugstina. Savukārt gaisa tīrību dzīvoklī vērtē pēc ogļskābās gāzes koncentrācijas. Gaiss būs uzskatāms par tīru, ja ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija ir robežās no 0,07 līdz 0,1%,” skaidroja Gatis Pļavenieks.
Daudzdzīvokļu mājās iespējama tikai dabiskā ventilācija, kurā gaisa pieplūdi nodrošina dabiskā ventilācija, bet nosūci nodrošina mehāniskā ventilācija. Var būt arī tā, ka gan gaisa pieplūdi, gan arī nosūci nodrošina mehāniskā ventilācija. Tāpat mehāniskā ventilācija var būt aprīkota ar siltuma atguvi (rekuperācija).
Dabisko ventilāciju ietekmē temperatūra, spiedienu starpība mājoklī un virs ēkas jumta, kā arī vējš. Salīdzinājumā ar dabisko ventilāciju, mehāniskajai ventilācijai ir vairākas priekšrocības – praktiski neierobežots darbības rādiuss, ražīgums nav atkarīgs no meteoroloģiskiem apstākļiem. Tāpat var mainīt pieplūdes gaisa parametrus, organizēt gaisa pieplūdi un noplūdi konkrētās vietās, to iespējams attīrīt, mainīt tā temperatūru un mitrumu.
Izmantojot spiediena un citus sensorus, iespējams ierīkot sistēmu, kas automātiski regulēs svaiga gaisa padevi atkarībā no situācijas telpās.
Plānojot ventilāciju, ieteicams izveidot tādu sistēmu, lai stundas laikā telpā nomainītos puse no tajā esoša gaisa. Svaiga gaisa pieplūde jānodrošina dzīvojamajās telpās, savukārt nosūce jāorganizē no palīgtelpām, vannas istabām, tualetēm un virtuvēm.
Ventilējamo fasāžu risinājumi daudzdzīvokļu māju siltināšanai
“Saint-Gobain” projektu vadītājs Andris Lujāns stāstīja par to, kādi ir ieguvumi, ja siltina mājas, izmantojot ventilējamo fasāžu risinājumus.
Izmantojot ventilējamās fasādes, tiek iegūta ēkas konstrukciju aizsardzība pret temperatūru un nokrišņiem. Palielinās ēkas ilgmūžība. Savukārt būvniecību var veikt praktiski jebkuros apstākļos, kas nav iespējams, izvēloties apmestās fasādes. Tāpat iespējami ļoti dažādi tehniskie risinājumi un apdares daudzveidība.
“Uzņēmums “ISOVER” piedāvā kā viena slāņa, tā arī vairāku slāņu siltumizolācijas sistēmas ventilējamajām fasādēm. Viena slāņa sistēmā siltuma un pretvēja izolācija ir apvienota vienā slāni, ko pie sienas piestiprina ar siltumizolācijai domātajiem dībeļiem. Ieguvums ir ātra sistēmas montāža. Savukārt vairāku slāņu sistēmā katrs no elementiem ir izveidots kā atsevišķs slānis, ko pie sienas atbilstoši norādījumiem piestiprina uz vietas objektā. Ieguvums ir optimālas siltumizolācijas izmaksas, kas ir mazākas, nekā izvēloties viena slāņa sistēmu. Tiem izveidota ugunsdroša konstrukcija, mazāki ir arī siltuma zudumi, jo tiek izmantota elastīga siltumizolācija, kas labāk piekļaujas ēkas konstrukcijām. Līdz ar to arī siltuma zudumi ir mazāki,” skaidroja Andris Lujāns.
Pilnais ēkas radītās siltumenerģijas rekuperācijas cikls
Uzņēmuma “INNOVATION B&G” pārstāvis Viktors Goljadiņecs skaidroja, kāda nozīme ir rekuperācijas sistēmām un kā tās palīdz paaugstināt ēkas energoefektivitāti.
“Eurostat statistika liecina, ka Eiropas Savienībā mājsaimniecības patērē aptuveni 26% no kopējā enerģijas daudzuma. Tas ir ļoti daudz. Un liela daļa mājsaimniecību ir izvietotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tāpēc jānodrošina ēkas apsaimniekošana atbilstoši tās enerģijas patēriņam, dzīvokļu īpašniekiem attālināti ir jānodrošina piekļuve datiem par ēkas dinamisko un gada kopējo enerģijas patēriņu, ar rekomendācijām, kā to mazināt nākotnē, jāveicina dzīvojamā fonda pāreja uz ēku energoapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un daļēju energodecentralizāciju,” skaidroja speciālists Viktors Goljadiņecs.
Pateicoties pilnajam ēkas rādītās siltumenerģijas rekuperācijas ciklam, mēs varam atgūt siltumenerģiju arī no kanalizācijas sistēmām sadzīves karstā ūdens ražošanai, komforta apkures sistēmām un komforta dzesēšanas sistēmām.
Notekūdens siltummainis nodod ēkas saimnieciskā notekūdens siltumenerģiju siltumsūknim, kurš pārvērš šo potenciālu ēkas karstā ūdens sagatavošanai un iekštelpu gaisa piesildīšanai gaisa rekuperācijas sistēmā.
Savukārt elektroenerģiju, kas gūta solārās aktivitātes periodā, PV paneļu lauks pārvērš lietderīgā enerģijā, lai nodrošinātu ēkas pilnās rekuperācijas sistēmas ierīču darbību.
Laikā, kad lietotāji nepatērē karsto ūdeni un enerģijas reģenerācijas jauda ir pārāk liela, pilnās rekuperācijas sistēmas blokam ir iespējams atmosfērisks siltuma akumulators, kurā uzglābāt enerģiju nakts periodā. Šī sistēma kalpo ne tikai liekās siltumenerģijas uzglabāšanai, bet arī siltuma pieprasījuma jaudas izlīdzināšanai diennakts griezumā.
“INNOVATION B&G” risinājumā ir pielietota tehnoloģija, kas nodrošina siltuma apmaiņu starp ēkas notekūdens un energoapgādes sistēmām. Notekūdeņi tiek uzglabāti tvertnē, kurā ir iegremdēts notekūdeņu siltummainis. Pēc siltuma noņemšanas no notekūdeņiem ēkas karstā ūdens apgādei, atdzesētie notekūdeņi tiek izmantoti iekštelpu dzesēšanai.
Ierīce ir izstrādāta tā, lai siltumsūkņa saražoto enerģiju abās izejās varētu pilnībā izmantot, kompensējot aukstuma un siltuma ciklu nevienmērību dienas laikā.
Savukārt centralizētā gaisa ventilācijas sistēmā ietilpst siltuma rekuperācijas iekārta ar apkures avotu no kanalizācijas siltummaiņas iekārtas. Siltumenerģiju no novadītā gaisa atgūst pretplūsmas siltummainī.
Sistēmas vadības bloks nodrošina visu elektromotoru piedziņas sistēmu funkcionalitāti: cirkulācijas sūkņi, modulējošie vārsti, sensori, ventilatori. Vadības bloks nodrošina augstu sistēmas iekārtu darbības efektivitāti sinhronizējot to ar solārās aktivitātes periodu.
Arī ventilācija ir ļoti liels siltuma patērētājs. Tāpēc, ierīkojot ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju, var būtiski samazināt siltuma zudumus. Iespējams atgūt līdz pat 90% no siltuma, kas izplūst pa ventilāciju.
Izglītojoši vebināri Elektrum Energoefektivitātes centrā
Elektrum Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 25 gadus uzkrāto pieredzi izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, regulāri rīkojot bezmaksas vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas.
Visi šī vebināra materiāli ikvienam ir pieejami elektrum.lv/seminari sadaļā “Semināru arhīvs”, kā arī aicinām pieteikties nākamajam bezmaksas vebināram šā gada 24. maijā “Vai ir pienācis elektroauto bums Latvijā?”.
