Daudzdzīvokļu māju balansēšana 1
Siltināšana ir komplekss pasākums, tajā nozīme ir visiem ēkas pamatelementiem – konstrukcijām, siltinājumam, ventilācijas un apkures sistēmai, kuru šobrīd ir īstais brīdis sakārtot.
Šoruden atsākas Eiropas Savienības programma, kas paredz finansējuma piešķiršanu ēku renovācijas projektiem. Pirms uzsākt projekta pieteikuma sagatavošanu, pieredzējuši siltuma ekonomijas speciālisti iesaka rūpīgi pārskatīt visu siltināšanas darbu kopējo koncepciju. Lai sasniegtu cerēto, nepieciešams parūpēties ne tikai par ēkas fasādi, logiem un bēniņiem, bet arī par ēkas iekšienē esošo inženiertehnisko sistēmu sakārtošanu. Speciālistu rekomendētā apkures sistēmu renovācija un balansēšana pārāk neietekmēs finansējuma summuun būs efektīvs ieguldījums renovācijas kopējā bilancē.
Pat labi nosiltināta ēka nespēs nodrošināt cerēto ietaupījumu un komfortu tās iedzīvotājiem, ja apkures sistēma nebūs pielāgota izmainītajai ēkas konstrukcijai.
Apkures sistēma ilga darba laikā piesērē, īpaši, ja ir nekvalitatīvs ūdens. Mājās, kas celtas pirms simt gadiem, radiatori piesērēšanas dēļ atdod reizēm vairs tikai ap 30% no plānotā siltuma, bijuši gadījumi, ka tie nesilda vispār. Tātad pirms vispārējās renovācijas nepieciešams pārbaudīt siltumapgādes sistēmas stāvokli un vajadzības gadījumā jāiztīra radiatori visai mājai. Tāpat bieži nepieciešama efektīva radiatoru atgaisošana.
Pēc renovācijas darbu pabeigšanas un radiatoru tīrīšanas vēlams veikt visas siltumapgādes sistēmas balansēšanu. Latvijā atšķirībā, piemēram, no Vācijas un Čehijas sistēmas balansēšana nav obligāta, taču tādējādi var ieekonomēt līdz 30% siltum enerģijas. Vispirms jāatceras, ka daudzdzīvokļu mājā siltums sadalās nevienmērīgi. Mājas ārējais perimetrs, nonākot saskarē ar auksto gaisu, atdziest ātrāk, savukārt centrā esošie dzīvokļi tiek sildīti no visām pusēm un atdziest tikai caur ārsienām, kuru ir maz. Lai visi daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji justos labi un siltums visā ēkā izplatītos vienmērīgi, mājas apsaimniekotājam jāpievada vairāk siltuma, nekā nepieciešams, un jāuztur augstāka mājas temperatūra. Tomēr katrs liekais siltuma grāds apkures rēķinam gadā pievieno 6% no summas. Tāpēc mājas siltināšanas laikā veic apkurei izmantotās ūdens plūsmas sistēmu balansēšanu. Tās mērķis ir panākt, lai vienas daudzdzīvokļu mājas ietvaros visiem dzīvokļiem neatkarīgi no to novietojuma nodrošinātu vienādu temperatūru. To panāk, ar balansēšanas vārstu pieregulējot pienākušā siltumnesēja plūsmu vertikālajos ūdensvados kāpņu telpās un nodrošinot vienādu temperatūru visos dzīvokļos. Otrs siltuma izlīdzināšanas solis – pieregulēt ventiļus, kas sadala siltuma plūsmu dzīvokļos. Ja dzīvokļu īpašnieki pēc balansēšanas sāks ventiļus pārregulēt pēc savas iniciatīvas, sistēma izjuks. Lai izslēgtu šādu pašdarbību, siltināšanas noslēgumā ieteicams sastādīt balansēšanas protokolu un ventiļus noplombēt, kā to dara citās Eiropas valstīs. “Neveicot apkures sistēmas balansēšanu, iedzīvotājiem būs liegta iespēja efektīvi regulēt siltumu,” atgādina Andris Avots, apkures sistēmu izstrādātāja “TA Hydronics” tehniskais un biznesa vadītājs Latvijā. “Vienlaikus jāatceras, ka apkures sistēma līdzīgi kā jebkura cita tehnika jākopj, jāregulē un jāseko, lai tā ilgi kalpo un sniedz gaidītos rezultātus.”
