Daudzbērnu vecāku sekss. Sazin kad un kur TO viņi dara… 0
Kad mājās ienākušais mazulis jau paaudzies un sācis tipināt kājām, vecākiem var būt problemātiski atrast laiku un vietu, kur netraucēti pievērsties vienam otram. Vienmēr ir iespēja, ka bērniņš var iztraucēt, jo bail vienam gulēt, jo gribas parunāties, padzerties utt. Ja tādu mazu vai jau paaugušos kājelīšu ir vēl vairāk, vai tad ir vēl grūtāk? Laikam jau nē, arī daudzbērnu vecāki TO dara, turklāt ar auglīgiem rezultātiem, citādi jau nebūtu daudzbērnu ģimene. Kādā forumā lūdzu vaļsirdīgākiem daudzbērnu vecākiem padalīties pieredzes stāstos.
Vecāki atzīst, ka, protams, visdrošāk un tā mierīgi to darīt mājās, kad skaidri zināms – bērnu kādu laiciņu nebūs. Iespējas visdažādākās – devušies pie vecvecākiem, atrodas pulciņos, nometnēs utt. Var arī speciāli ieplānot brīvu pusdienlaiku, kad atvases skolā vai bērnudārzā. Var aizsūtīt bērnus ķert pokemonus un… Varbūt tieši tāpēc kāds izdomājis šo spēli?
Nākamais variants – doties pašiem prom no mājas uz kādu viesnīcu vai izdarīt pamīlēties automašīnā vai tuvākajā mežā.
Ja ārpus mājas to nav vēlmes darīt, arī ir varianti, atliek tikai likt lietā mazliet fantāzijas. Piemēram, kāda ģimene remontēja dzīvokli tā, lai bērniem pie viņiem būtu jāiet apkārt no savas istabas (varēja uztaisīt tuvāku ceļu) – lai mīlnieki paspēj noreaģēt īstajā brīdī. Vannas istaba arī nav slikta vieta. Nu un, protams, visloģiskākais risinājums – aizslēdzama vecāku guļamistaba. Ja atslēgas nav, tad – audzināšanas darbs, kura mērķis panākt, ka bērni vienmēr pieklauvē, ja vecāku istabas durvis ir aizvērtas. Tad bērniem ir tiesības sagaidīt pretī to pašu – ja viņu istabas durvis būs ciet, arī vecāki vispirms pieklauvēs.
Daži spilgtākie citāti no pieredzes stāstiem
• Kā to dara daudzbērnu ģimenes? Oi! Ļoti vienkārši! Nu tad tā – tuvojas TAS vakars, kad zina, ka gribēsies TO. Iepriekš ir mazliet sagatavošanās darbi. Visideālākais variants – bērnus pa dienu aizvest trimdā uz laukiem pie vecvecākiem. Un tad TO nemaz nevajag līdz vakaram gaidīt, var pat atceļā turpat mašīnā… lai ceļu policisti pabrīnās. Ja nu tomēr bērnus trimdā izsūtīt nesanāk, tad sagatavošanās darbi ir mazliet ietilpīgāki, jo jāparedz visi iespējamie negadījumi. Tātad – bērni gribēs dzert… nekādu problēmu! Vakarā bērnistabā var ienest “spaini” ar ūdeni un krūzīti. Bērni gribēs čurāt – arī nekādu problēmu! Izlikt norādes uz sienām, kur atrodas tualete, daudz laika neprasa. Bērniem rādīsies slikts sapnītis – sīkums! Uzpin vakarā sapņu ķērāju, pakar bērnu istabā – noķers visus sliktos sapnīšus. Bērniem ir kas svarīgs sakāms – interesanti, kam tad mūsdienās telefoni izdomāti? Ja nu tomēr tas viss nestrādā, tad bērnus var arī sasiet… Ja nopietni, tad, ja vien ir vēlme, iespējas vienmēr var atrast un vecāku guļamistabā slēdzene ir ļoti laba lieta.
• Reizēm daudzbērnu ģimenēs bērniem tik ļoti pietiek vienam ar otru, ka iedod čipsu paku, foršu filmu, kādu suliņu un 2 stundas ieslēdzies guļamistabā un dari to, cik gribi. Ar vienu grūtāk, apnīk sēdēt vienam un ir klāt…
• Nedomāju, ka liela atšķirība bērnu skaitam kā tādam, bet bērni vispār ir traucēklis spontānam seksam! Bieži vien pat ir jāsaplāno, ka TO darīs, tā vietā, lai to vienkārši darītu tad, kad to sagribas un kur to sagribas. Ja salīdzinu savu seksa dzīvi pirms man bija bērni un pēc bērnu dzimšanas, tad toreiz tā bija spontānāka, aizraujošāka. Tagad ir vairāk plānošanas un paredzamības. Nu, pie kvalitatīva rezultāta jau tiek abos variantos, par to sūdzēties nevaru!
• Nu pieņemsim sagribas abiem rīta pusē. Bet tad tas, tad šitas un tā visu dienu knakstās, bakstās, šķelmīgi skatās viens uz otru… Nu un tad, kad visi dabūti gulēt… Tas pat lielāku baudu sagādā citreiz.
