Daudzām piensaimniecībām ziemā draud lopbarības trūkuma krīze 0
Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas sešos”.
“Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi – proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,” stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības “Kalni” īpašnieks Oskars Tālbergs. “Kalnos” siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.
Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā “Mucenieki”. “Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz – tikai 50% savākti no vajadzīgā,” saka “Mucenieku” pārstāvis Jānis Alhasovs. “Muceniekos” tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. “Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.”
Turklāt izrādās, ka pat nopirkt salmus vai siena ruļļus šosezon ir ļoti dārgi. Viena siena ruļļa cena līdzšinējo 10 eiro vietā palielinājusies vairāk nekā divas reizes, sasniedzot jau 25 eiro. Šie neplānotie izdevumi vairāku tūkstošu eiro apmērā katrai saimniecībai nozīmēs piena pašizmaksas kāpumu.Tā kā piena uzpircēji nesola pacelt iepirkuma cenu par katru litru piena, tad saimniecībām tas nozīmēs attīstības projektu iesaldēšanu vai vēl sāpīgāku soli – ganāmpulka samazināšanu.
“Paturam tikai labākās govis. Sliktākās, kurām ir kādas nelielas problēmas, mēs lēnā garā jau likvidējam,” stāsta “Mucenieku” pārstāvis. Viņš apstiprinoši atbild uz jautājumu, ka tā rīkojas prognozētā barības trūkuma dēļ. “Jā, jo barība trūks viennozīmīgi! No govīm, kas nenes tādus ienākumus, ir jātiek vaļā.” Līdzīgi rīkojas arī kaimiņu saimniecībā. “Ja redzam, ka nav perspektīva govij, vēl varētu kādu mēnesi turēt, bet, ja tu saproti, ka barība trūks, tad izlem dot mēnesi agrāk prom. Cenšas taupīt, lai barību netērētu nelietderīgi,” neslēpa “Kalnu” īpašnieks.
Ar gatavās skābbarības iepirkšanu piena lopkopji Talsu novada Valdgales pagastā pagaidām vēl nogaida. Viņi cer uz pietiekami daudz lietainām dienām, lai savos zālājos zāle kaut nedaudz ataugtu nopļaušanai un pēdējā mirklī paspētu vēl paši sagatavot skābbarību ziemai. Lauku konsultāciju centrā gan saka, ka situāciju tikai ar saviem zālājiem piena lopkopji Kurzemē, visticamāk, nevarēs atrisināt simtprocentīgi, jo skābbarībai vajadzīgo augu veģetācijas periods var beigties jau septembrī.
