Daudz naudas – liels risks 0
ES lauksaimniecībai paredzētās naudas – 1,8 miljardi latu septiņu gadu laikā – apsaimniekotājs Lauku atbalsta dienests (LAD) nepiekrīt, ka vadītājas vietnieku amata pienākumu rotācija no šā gada 1. augusta un projektu vērtēšanas rotācija starp reģionālajām pārvaldēm (no šā gada 1. jūnija) ir reakcija uz dienestam izkrāptajiem daudziem simtiem tūkstošiem latu, ko pērn gada beigās atklāja Valsts policija.
Savukārt šā gada jūnijā policija aizturēja trīs vīriešus – divus kāda lauksaimniecības un būvniecības tehnikas pārdošanas uzņēmuma darbiniekus un vadītāju.
Kā norāda Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sintija Virse, šis uzņēmums jau ilgu laiku krāpies ar ES fondu naudas izmantošanu, pārdodot tehniku zemniekiem un fiziskajām personām, mākslīgi ceļot tās cenu un starpību maksājot skaidrā naudā. Neoficiālās sarunās uzņēmēji un zemnieki atzīst, ka šāda shēma Latvijā ir plaši izplatīta, ko netieši apstiprināja arī tīmeklī komentāros pie iepriekš minētās ziņas lasāmais, ka “puišiem nepaveicās”, “kāds, kuram darījums neizdevās, viņus nosūdzēja”. Tātad netiešas norādes par nepieciešamību uzlabot LAD darbību ir.
LAD direktore Anna Vītola-Helviga teic, ka šīs izmaiņas ir vērstas uz dienesta izaugsmi, uz darbinieku kvalifikācijas celšanu.
Viņa nesaprotot sacelto ažiotāžu ap LAD un uzsver – viņas vadītais dienests, visticamāk, vienīgais no līdzīgiem ES valstu dienestiem nav saņēmis no Eiropas Komisijas rēķinus par nepareizi aprēķinātās naudas atmaksāšanu. Izmaiņu raksturošanai LAD darbībā viņa lieto vārdu “‘rotācija” un nepiemin terminu “reorganizācija”.
“No 1. augusta ar darba pienākumiem mainās divi no trīs maniem vietniekiem. Ģirts Krūmiņš, kas bija atbildīgs par platību maksājumiem, nodarbosies ar projektu vērtēšanu, kas agrāk bija Induļa Āboliņa darba pienākums. Savukārt Āboliņa kungs uzraudzīs platību maksājumus. Jau agrāk abi darbinieki bija viens otru aizvietojuši, tāpēc viss no jauna jāmācās nebūs. Nākamo 3 – 5 mēnešu laikā gaidu no viņiem ieteikumus darba uzlabošanai un vienkāršošanai atbilstoši ES regulu prasībām,” tā LAD direktore.
Par policijas atklātajiem krāpšanas gadījumiem ar traktortehniku A. Vītola-Helviga saka: “Mēs tikāmies ar Ekonomikas policijas pārstāvjiem, kas apliecināja – ir notikusi krāpšana un mūsu darbinieku vainas šajos četros ierosinātajos kriminālprocesos nav.” A. Vītola-Helviga uzskata – saceltajai ažiotāžai “kājas augot” no LAD darbiniekiem, kas ir nobijušies no gaidāmajām pārmaiņām dienestā.
Pārmet neefektīvu naudas izmantošanu
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kas, paši būdami zemnieki, ir ES naudas saņēmēji un varētu būt piesardzīgi, kritizējot LAD, kopumā šo valsts iestādi vērtē ļoti augstu, tomēr tās darbībā saredz arī trūkumus. Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs, vien iesaka, kā efektīvāk administrēt lauksaimniecībai piešķirto naudu: “Patlaban mēdz būt tā, ka, piemēram, vienai saimniecībai apstiprina jaudīgas kaltes būvniecības projektu, tomēr kaimiņu saimniecībā graudu pirmapstrādes komplekss ir noslogots vien uz pusslodzi.”
Savukārt Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, ir nedaudz norūpējies, ka jaunā kārtība, kas paredz vienā LAD reģionālajā pārvaldē iesniegtos projektus vērtēt citā pārvaldē, var radīt subjektīvismu un cietējs būs zemnieks.
“Ja projektu vērtē vietējā pārvaldē, tad tās darbinieki zina, kas uz vietas atrodas saimniecībā, kādi ir darbošanās apstākļi. Ir mazāk subjektīvisma. Mums vissvarīgāk, lai sliktāka nekļūtu LAD darbības kvalitāte, tostarp projektu izvērtēšanas ātrums un atbalsta maksājumu maksāšana.
Ar vadītājas vietnieku rotāciju problēmu nevarētu būt – viņi abi ir profesionāļi,” tā J. Lazdiņš.
Godīgi, tomēr nekompetenti darbinieki?
Arī traktoru, lauka tehnikas un dārzkopības produktu tirdzniecības uzņēmuma SIA “Silja” direktore Silva Jeromanova-Maura teic, ka viņai neesot nekas slikts sakāms par LAD darbinieku profesionalitāti, tomēr atbalsta naudas, kuras, kā zināms, nepietiek visiem projektu iesniedzējiem, izmantošana gan nereti esot ļoti neefektīva vai arī saņēmējs to iebāžot kabatā.
“Investīciju atbalsta nauda, ko saņem zemnieki, ir redzamākā daļa. Tomēr ir arī sadaļa dažādiem semināriem, kuru apmeklētāji dažkārt ir tikai rīkotāju radinieki vai arī šie semināri notiek uz papīra,” teic uzņēmēja. Viņa arī stāsta, ka lauksaimniekiem – projektu iesniedzējiem neesot grūti “aptīt ap pirkstu” LAD ierēdņus, pērkot, piemēram, traktortehnikai datoraprīkojumu, dažādas dārgas “ekstras” un tehnikas aprīkojumu.
“ES modernizācijai paredzētās naudas pietiktu vairākām saimniecībām, ja, piemēram, būtu noteikts, cik dārgu papildaprīkojumu ieskaita traktortehnikas pirkuma attiecināmajās izmaksās. Traktoram datoriekārtu var nopirkt par 1000 vai par 20 000 latu. Nereti mazas saimniecības pērk lieljaudas tehniku, kuru vēlāk neizmanto,” tā uzņēmēja.
Vēl viena tendence – pēdējos gados daudzas traktortehnikas pārdevējas firmas esot bankrotējušas, vieni un tie paši īpašnieki vairākas reizes bankrotē, nodibina jaunu uzņēmumu un piedalās LAD atbalstītajos iepirkumos. LAD darbību šī tendence neietekmē. S. Jeromanova-Maura teic, ka neredzot labumu no LAD vadītāju rotācijas, svarīgāk būtu uzlabot ierindas darbinieku zināšanas.
LAD: pildām likuma prasības
Kā uz nosauktajiem un vēl citiem samezglojumiem raugās LAD reģionālajās pārvaldēs un LAD vadītāja? LAD Zemgales reģionālās pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds atzīst – problēma ar papildaprīkojumu izmaksām patiešām pastāvot. “Nekur nav noteikts, kam ir jābūt traktora pamatkomplektā. Mēs esam paši izveidojuši traktortehnikas katalogu, kur noteiktas dažādu traktoru zīmolu un modeļu cenas. Vispareizāk būtu, ja noteiktas jaudas spēkratam būtu noteikti cenu griesti un papildaprīkojums par savu naudu būtu jāpērk zemniekam,” tā V. Reinfelds. Viņš arī piebilst, ka ar šādu ieteikumu būtu jānāk tehnikas pārdevējiem.
Komentējot fiktīvo semināru rīkošanu, A. Vītola-Helviga teic, ka semināriem ir jābūt sagatavotai programmai, jābūt uz LAD atsūtītām prezentācijām un LAD darbinieki var ierasties šos pasākumus pārbaudīt. No lieliem semināriem ir jāsūta arī fotogrāfijas. Viņa arī teic, ka pret tām firmām, kas iesaistītas policijas sāktajos kriminālprocesos, dienests izturoties piesardzīgāk. Vai nav par vēlu?
Šā raksta gatavošanas laikā kāds uzņēmējs man pastāstīja, ka viņam, rēķinot uz vienu kilovatstundu stacijas jaudas, izdevies savu biogāzes staciju uzbūvēt divas reizes lētāk nekā valstī lielākajam slaucamo govju ganāmpulka īpašniekam Zemgalē, starp citu, bijušās LAD vadītājas Irinas Pilveres dzīvesbiedram Jurim Pilverim.
Par šā saimnieka izmaksām pārsteigts ir arī Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš. “Izmaksas biogāzes staciju būvniecībai ir uzpūstas. Daudz ko var nopirkt būtiski lētāk, ne tuvu nesasniedzot noteiktos 3500 latu izmaksu griestus par vienu kilovatstundu,” tā vidzemnieks.
V. Reinfelds šo pārmetumu komentē tā: “Runājot līdzībās, arī biogāzes staciju būvniecībā ir mersedesa un opeļa modeļi. Biogāzes staciju iekārtas un tātad to cenas ir ļoti atšķirīgas.” Savukārt A. Vītola-Helviga atsaucas uz valdības apstiprinātiem noteikumiem, kas nosaka maksimāli pieļaujamos izdevumu griestus. Pēc kā ierosinājuma noteica augstus griestus?
Runas par projektu rakstīšanu
Dažkārt dzirdēts, pat līdz zemkopības ministrei nonācis pārmetums, ka LAD darbinieki paši rakstot projektus un tos vērtējot. LAD direktore uzsver – visās sanāksmēs tiekot uzsvērts, ka šādu rīcību nedrīkst pieļaut. Viņa, tāpat kā zemkopības ministre, konkrētus piemērus nosaukt nevar. Savukārt V. Reinfelds teic, ka ir apzināti visi tie darbinieki, kuru ģimenes locekļiem pieder lauku saimniecības. “Iedomājieties komisku situāciju, kurā saimnieks gatavo projektu un par tā niansēm prasa padomu sievai, kas atbild – viņa to nevar dot tāpēc, ka strādā Lauku atbalsta dienestā. Mums ir izveidota procedūra, kas paredz šo darbinieku atstādināšanu no projektu vērtēšanas. Turklāt maksājam labas algas, cilvēki baidās zaudēt darbu, tāpēc šādu interešu konfliktu nepieļauj,” stāsta V. Reinfelds.
Daudzi lauksaimnieki, runājot par šādu iespējamu interešu konfliktu, atkal velk paralēles ar pirmo LAD vadītāju Irinu Pilveri un zemnieku saimniecību “Ziedi JP”, kuru apsaimnieko viņas dzīvesbiedrs Juris Pilveris. Arī šī saimniecība, kas kļuvusi par vienu no lielākajām valstī, piemēram, ļoti prasmīgi izmanto ES atbalstu, par ko pārmest nevar.
Projektu vērtēšanā viens cilvēks patiešām lēmumu nepieņem. Vispirms projekta atbilstību izvērtē viens, bet pārbauda cits darbinieks. Vēlāk secinājumus prezentē komisijai, kurā darbojas vairāku reģionālās pārvaldes nodaļu vadītāji.
Piemēram, LAD Zemgales reģionālajā nodaļā patlaban vērtē Austrumlatgales reģionā iesniegtos projektus. Komisija uz sanāksmēm pulcējoties reizi nedēļā. Aizvadītajā nedēļā, piemēram, izvērtēja un apstiprināja 15 projektus.
“Atceros, ka laikā, kad vēl administrējām ES pirmsiestāšanās fonda SAPARD naudu, pie manis nāca cilvēki un prasīja, cik jāmaksā, lai apstiprinātu projektu. Es toreiz teicu, ka projektu vērtē tik daudzi cilvēki, ka, visiem maksājot, tā īstenošana būs neizdevīga. Patlaban šādu gadījumu nav,” tā V. Reinfelds. Viņš kā piemēru no dzīves nosauc gadījumus, kad LAD nav samaksājis par divas reizes pirktu kombainu un pārkrāsotiem arkliem.
Būs arī citas izmaiņas
Nākamo soli darba funkciju rotācijā – proti, kad ierindas darbinieki mainīsies ar saviem darba pienākumiem, – LAD turpinās jau pavisam tuvā nākotnē. “Arī tas ir preventīvs pasākums dažādu risku novēršanai un vienlaikus ceļ darbinieku zināšanu līmeni. Mūsu dienestā strādā 776 darbinieki, un es nevaru garantēt, ka viņi visi vienmēr rīkojas godīgi,” saka A. Vītola-Helviga. Savukārt V. Reinfelds domā, ka šīs rotācijas uz neilgu laiku – kamēr darbinieki apgūs jaunos darba pienākumus – var pasliktināt darba kvalitāti. LAD direktore teic, ka reģionālo pārvalžu vadītāji ir atbildīgi, lai tas nenotiktu.
Viņa arī uzsver, ka dienestu stingri uzrauga Eiropas Komisija, kas gada laikā rīko 4 – 6 auditus, Valsts kontrole, ārējais auditors (šajā gadā uzņēmums “KPMGS”), Finanšu ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī dienestā darbojas iekšējā audita nodaļa. Lauksaimnieku un uzņēmēju stāstītais liek secināt, ka šī uzraudzība riskus gan samazina, tomēr neizslēdz naudas izkrāpšanas un neefektīvas tērēšanas iespējas. Šīs atziņas vajadzētu izvērtēt LAD darbību uzraugošajai iestādei – Zemkopības ministrijai.
