Apgalvojums Nr. 5. 3
Saudzīga izmedīšana ierobežo vairošanos
Mežacūku vairošanos nav iespējams novērst ar saudzīgu izmedīšanu, gluži pretēji: lai samazinātu jauno sivēnu vēlāku ieguldījumu kopējā reprodukcijas procesā, nāktos nošaut pēc iespējas vairāk sivēnu, turklāt pēc iespējas agrāk. To vislabāk iespējams panākt ar visu medību apgabalu aptverošām medībām ar dzinējiem un, iesaistot jaunos medniekus. No populācijas ir vairāk jālikvidē jaunākās sivēnmātes, kurām vēl ir produktīva vairošanās nākotne priekšā, lai panāktu kaut kādu regulējošo efektu. Tas, tā teikt, ir viens no mūsu kā mednieku pienākumiem, ja mežacūku populāciji nekontrolēti savairotos. Vecās vadones mēs varam mierīgu sirdi laist garām, jo tuvākajā nākotnē tās laidīs pasaulē tikai pāris sivēnu, jo to dabiskais mūža ilgums ir ierobežots. Ja nejauši sanāk nošaut kādu no vecākajām sivēnmātēm, tad mēs vismaz zināsim, ka tas būtiski neietekmēs atlikušās saimes atražošanās rādītājus. Ir vēl rūpīgi jāizpēta, kā šādos gadījumos izmainās no vienas puses mežacūku nodarītie postījumi un to izplatīšanās un medīšanas iespējas no otras puses, jo arī šajā jautājumā pastāv dalīti viedokļi un spriedumi.
Mežacūkas ir jāmedī intensīvi un regulējoši, tomēr nedrīkst palaist garām tik aizraujošu dabas teātra spēli kā riesta laiku, un jāturpina medības baudīt kā medības, nevis kā banālu skaita samazināšanas procesu. Tas ir jādara, protams, medībām jābūt ar regulējošu efektu, ja rodas tāda vajadzība.
