Foto – Scanpix

Milzīga apjoma informācijas noplūde atklāj ārzonu banku nozares darbības noslēpumus Britu Vēdžinu salās (BVI), pasaules vadošajā nodokļu paradīzē, un to bagātos klientus no visas pasaules.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

Lasīt citas ziņas

Viņu vidū ir prezidenti un plutokrāti, ministri un politiķi, amerikāņu zobārsti un grieķu uzņēmēji, diktatoru atvases un šķirteņi, kurus vieno vēlme noslēpt no sabiedrības un nodokļu inspekcijas apšaubāmā veidā iegūtus miljonus.

Atklāj patiesā labuma guvējus

Dažu šo banku klientu vārdi atklāti pētījumā, ko veikusi Vašingtonā izvietotā Starptautiskā pētniecisko žurnālistu apvienība (ICIJ) sadarbībā ar britu laikrakstu “The Guardian” un citiem ārzemju plašsaziņas līdzekļiem. Noguldītāju īstā identitāte nekad nav tikusi atklāta. Pat Karību jūras minivalsts oficiālā finanšu pārraudzības iestāde to visbiežāk nezina, tāpēc informācijas noplūde par BVI finanšu darījumu aizkulisēm izraisījusi starptautisku viļņošanos, atzīmē “The Guardian”.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Britānijas Ārlietu ministrija izmanto ienākumus no BVI reģistrēto firmu licencēm, lai subsidētu sairušās impērijas aizjūras priekšposteni, bet Londonas Sitijas juristi un grāmatveži pelna kā starpnieki ienesīgajos darījumos.

Viņi apgalvo, ka beznodokļu ārzonu firmas sniedz “likumīgu privātumu”, tāpēc esot nepareizi uzskatīt, ka Vēdžinu salas “dod patvērumu ētiski izaicinātajiem”. Pētījums, kurā piedalījās 86 žurnālisti no 46 valstīm, liecina, ka blēžu grupas izveidojušas firmas, kas slēptas BVI ar viltus direktoru vārdiem, lai patiesā labuma guvēji paliktu nezināmi. Informācija par BVI ir 260 gigabaitu (aptuveni pusmiljons vidēja biezuma grāmatu) apjomā, kas vēl detalizēti jāizpēta. Tā aptver gandrīz 30 gadu posmu, turklāt ietver datus arī par BVI atzaru darbību Singapūrā un Honkongā, kopumā vairāk nekā 170 teritorijās. Milzīgā ārzonu naudas plūsma nevis attīsta, bet iedragā tautsaimniecību, veicinot korupciju un izvairīšanos no nodokļiem, uzskata eksperti. Grieķijas un Kipras finanšu katastrofu saasināja krāpnieciskie darījumi ārzonās.

Ārzonās noslēpti 
32 triljoni dolāru

Eksperti uzskata, ka aptuveni divu miljonu e-pasta vēstuļu un citu dokumentu noplūde, galvenokārt par bankām un to klientiem Britu Vēdžinu salās, var izraisīt nopietnus satricinājumus plaukstošajā biznesā ārzonu finanšu paradīzēs, kur varētu būt noguldīti aptuveni 32 triljoni dolāru, raksta avīze “The Guardian”. Smagu politisku triecienu jau saņēmis Francijas prezidents Fransuā Olands, kura divi sabiedrotie un tuvi draugi atmaskoti naudas slēpšanā ārzonu bankās, tajā skaitā Vēdžinu salās.

Pētījuma rezultātu publicēšana var graujoši iedragāt pasaules naudasmaisu pārliecību, ka viņu naudas apjoms paliks slēpts svešām acīm.

Viens no izgaismotajiem klientiem ir britu miljonārs Skots Jangs, kura nekustamo īpašumu bizness bija saistīts ar nesen mirušo Krievijas oligarhu Borisu Berezovski. Jangs pašlaik izcieš cietumsodu par necieņu pret tiesu un īpašuma nobēdzināšanu no bijušās sievas, taču viņa advokāts ar klienta pilnvaru kontrolē BVI reģistrētu firmu, kas pārvalda desmitiem miljonu vērtu nekustamā īpašuma projektu Maskavā. Grieķis Ahillejs Kallaks kopā ar kādu pieredzējušu britu krāpnieku pamanījās izmantot viltotas it kā BVI reģistrētas firmas, lai saņemtu 750 miljonu mārciņu aizdevumus no Britānijas un Īrijas bankām, bet tagad var apcerēt sava biznesa sabrukumu cietumā. Dokumentu noplūde atklājusi raibu vir-kni amatpersonu un darboņu no Kanādas, ASV, Indijas, Pakistānas, Indonēzijas, Irānas, Ķīnas, Taizemes, bijušās Padomju Savienības un citām valstīm, kam bijuši slepeni noguldījumi un firmas, kas reģistrētas BVI, kur varētu būt noslēpti aptuveni 20 triljoni dolāru, raksta “The Guardian”.