Datu aizsardzības diena – biežāk pieļautās kļūdas tiešsaistē un noderīgi padomi drošības uzlabošanai 2
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mazāk nekā puse jeb 44,5% Latvijas iedzīvotāju pirms savu personas datu kopīgošanas izlasa mājaslapu privātuma politiku.
Vēl pārsteidzošāki ir dati par atrašanās vietas koplietošanu un satura konfidencialitāti – tikai 38,6% interneta lietotāju Latvijā ierobežo vai atsaka piekļuvi savai atrašanās vietai, savukārt 65% sniedz neierobežotu piekļuvi savam profilam vai saturam sociālajos tīklos.
Šī informācija apliecina – lai gan arvien vairāk cilvēku tiek izglītoti par drošību tiešsaistē, aizvien ir plašas iespējas šo zināšanu uzlabošanai, un tieši tādēļ šodien visā pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Datu aizsardzības diena.
Informētības veicināšana par personas datu aizsardzību un drošību ir arī tehnoloģiju nozares atbildība, tādēļ Huawei sagatavojis dažus vērtīgus padomus, kurus ikviens no mums var paturēt prātā, lai uzlabotu savas prasmes un zināšanas par drošību tiešsaistē.
1. Pārmērīga uzticēšanās sociālo tīklu vidē
Sociālo tīklu straujā popularitāte radījusi jaunus veidus, kā ātri un ērti dalīties ar informāciju un komunicēt ar līdzcilvēkiem, taču vienlaikus tā veicinājusi arī vēl nebijušu drošības un privātuma problēmu rašanos.
“Šķietami nevainīgi pieprasījumi pārskaitīt naudu uz bankas kontu, viltus pārdevēji un nepiegādāti pirkumi – to visu ik dienas redzam sociālajos tīklos. Pievērsiet uzmanību tam, ar ko jūs sazināties, kā arī noskaidrojiet un rūpīgi izvērtējiet, kam ir redzama un pieejama informācija par jūsu personīgo dzīvi,” norāda Marja Dunderfelta, Huawei Technologies drošības un privātuma vadītāja.
Tāpat vienmēr svarīgi atcerēties, ka nav ieteicams atvērt e-pasta vēstules un pielikumus no nezināmām e-pasta adresēm. Ja saņemat vēstules, piemēram, par loterijas laimestu, vispirms mēģiniet pārliecināties par to autentiskumu. Tādā veidā pasargāsiet gan savu personīgo informāciju, gan datoru no inficēšanās ar vīrusu vai ļaunprātīgiem pikšķerēšanas uzbrukumiem.
2. Privātuma politikas apstiprināšana bez lasīšanas un iepazīšanās
Kā liecina dati, visbiežāk privātuma politika vai programmatūru lietošanas noteikumi tiek apstiprināti, pat neatverot tos. Tas ir bīstams ieradums, kas piemīt ievērojamai daļai interneta lietotāju, un tas saistās ar neskaitāmiem riskiem.
“Neiepazīstoties ar lietošanas noteikumiem, piemēram, pirms jaunas programmas instalēšanas datorā, pastāv risks lejupielādēt vīrusu vai ļaunprātīgu programmatūru. Tāpēc iesaku vienmēr iepazīties ar šiem noteikumiem un instalēt programmas vienīgi no uzticamiem avotiem, lai pārliecinātos, ka jūsu dators ir pasargāts no vīrusiem un jūsu privātie dati nenonāk nepareizās rokās,” uzsver Marja Dunderfelta.
3. Izvairieties no nepazīstamām iepirkšanās vietnēm un nesaglabājiet kartes datus
Ja mēdzat iepirkties nepazīstamās interneta vietnēs, jūsu kredītkartes informācija var nonākt svešinieku rokās. Tādēļ, cik iespējams, centieties iepirkties tikai populārās un labi pazīstamās vietnēs un vienmēr pārliecinieties, ka vietnes adresei blakus redzams zaļš slēdzenes simbols un adrese sākas ar burtiem “https”.
Apmeklējot kādu jaunu internetveikalu, vispirms novērtējiet pašu tīmekļa vietni – pārliecinieties, vai ir pieejama visa informācija par uzņēmumu un vai piedāvātā maksājumu metode ir droša, kā arī, ja iespējams, apskatiet citu klientu atsauksmes, lai noskaidrotu, vai pārdevējs ir uzticams.
Tāpat dažas tīmekļa vietnes piedāvā bankas kartes datu glabāšanu – no šāda ieraduma ieteicams izvairīties, jo pastāv iespēja, ka bankas kartes un konta dati var tikt izmantoti ļaunprātīgos nolūkos.
4. Ievērojiet piesardzību arī ikdienišķā interneta lietošanā
Kiberuzbrukumu lauciņš nekad nestāv uz vietas, un ļaundari spēj atrast aizvien jaunus veidus, kā iegūt piekļuvi pie mūsu datoriem un datiem, tāpēc piesardzība jāievēro arī šķietami ikdienišķi pārlūkojot interneta vietnes vai sociālos tīklus.
Pēc iespējas biežāk izvairieties no nepazīstamu interneta vietņu apmeklēšanas, jo arī tik vienkāršas darbības rezultātā jūsu dators var tikt inficēts ar vīrusu. Vēl viens šķietami nekaitīgs ieradums, kas piemīt daudziem no mums, ir bezmaksas Wi-Fi jeb bezvadu interneta tīklu izmantošana.
“Lietojot publiskos Wi-Fi tīklus, centieties neievadīt savu personīgo informāciju, kā arī ieteicams vispār nepieslēgties nepazīstamiem Wi-Fi tīkliem, jo tos var izmantot pret jums, lai iegūtu sensitīvu informāciju,” iesaka Marja Dunderfelta.
“Ja iespējams, drošam savienojumam labāk izmantot mobilo tīklāju (hotspot) no tālruņa vai VPN jeb virtuālo privāto tīklu. Ja esat izmantojis publisko Wi-Fi un publiskos datorus, pārliecinieties, ka esat izdzēsis pārlūkošanas vēsturi,” piebilst eksperte.
Pat tad, ja interneta vidē esat ļoti uzmanīgs, vienmēr pastāv ierīču inficēšanas risks, tāpēc nevajadzētu pārāk zemu novērtēt antivīrusa programmas nepieciešamību datorā.
Neaizmirstiet datorā instalēt pretvīrusu programmatūru – vismaz vienkāršāko programmatūras versiju, kas varētu pasargāt jūsu ierīci un datus no dažādiem kiberuzbrukumiem vai ļaunatūrām.
Ievērojot šos un citus iepriekš minētos padomus, jūs jau būsiet soli tuvāk, lai veiksmīgi pasargātu savu datoru un personīgo informāciju no tiešsaistē mītošajiem draudiem un droši izmantotu interneta sniegtās priekšrocības!
Par Datu aizsardzības dienu:
Cilvēku personas dati tiek apstrādāti ik sekundi – darbā, saskarsmē ar valsts iestādēm, veselības jomā, pērkot preces vai pakalpojumus, ceļojot vai vienkārši pavadot laiku internetā. Cilvēki ne vienmēr ir informēti par riskiem, kas saistīti ar personas datu aizsardzību un tiesībām šajā jomā, kā arī rīcību situācijā, kad šķiet, ka viņu tiesības ir pārkāptas.
Lai vērstu uzmanību uz individuālās kiberdrošības jautājumiem, 2006. gada 26. aprīlī Eiropas Padome nolēma šo dienu pasludināt par Datu aizsardzības dienu, kas tagad tiek atzīmēta katru gadu 28. janvārī. Datu aizsardzības dienu atzīmē visā pasaulē, un ārpus Eiropas to sauc par Privātuma dienu.
28. janvārī valdības, parlamenti, valstu datu aizsardzības iestādes un citi iesaistītie veic pasākumus, lai veicinātu izpratni par tiesībām uz personas datu aizsardzību un privātumu, piemēram, organizē kampaņas, kas paredzētas plašākai sabiedrībai, vada izglītojošus projektus skolotājiem un skolēniem, kā arī rīko atvērto durvju dienas un konferences datu aizsardzības iestādēs visā pasaulē.
