Pexels.com / Pixabay

Ko tas nozīmē izglītībai? Bērniem ir jābūt pakļautiem pēc iespējas vairāk dažādu veidu mācību līdzekļiem, gan digitāliem, gan fiziskajiem. Tas nozīmē pievēršanos grāmatām un rokrakstam, lai iegūtu ilgstošas zināšanas par kaut ko.

Pētījumi liecina, ka rakstīšanai smadzenēm ir jābūt aktīvam procesa dalībniekam, bet smadzenes ir mazāk aktīvas rakstīšanas laikā, tāpēc, rakstot ar roku, vairāk materiāla tiek saglabāts atmiņā.

Daudzveidīgas animācijas filmas, atraktīvas un izglītojošas lietotnes, virtuālās klases un AI rīki, piemēram, ChatGPT, lai motivētu skolēnus mācīties interaktīvā veidā – pētījumi liecina, ka digitālās tehnoloģijas ir efektīvas, lai uzlabotu lasītprasmi un rēķināšanas prasmes, roku veiklību un vizuālo telpisko darba atmiņu, ja to izmanto mācību kontekstā.

Tā labvēlīgie rezultāti ietekmē visas bērna mācīšanās jomas, tostarp valodu, funkcionālo lasītprasmi, matemātiku, dabaszinātnes, vispārējās zināšanas, radošo domāšanu — sarakstu var turpināt, raksta medijs.

Ir arī negatīvi aspekti, kas saistīti ar digitālajām tehnoloģijām. Daži pētījumi liecina, ka datori var negatīvi ietekmēt uzmanību un ka bērni datorus izmanto pasīvi, nevis kā aktīvu mācību līdzekli, kas iesaista smadzenes. Taču vēl nav skaidrs, vai šī negatīvā ietekme ir īslaicīga vai ilgstoša.

• bērni
• datori
• izglītība
• izglītības kvalitāte
• tehnoloģijas

TV24

Artūrs Mednis: Tagad ir jauna mākslīgā intelekta ēra – tas vairs nav tas pats rīks, kas uzvarēja šaha čempionu Kasparovu

“Labs IT speciālists pelna pietiekami, lai nodrošinātu sev vidusslāņa dzīvi Latvijā un var atļauties investēt arī nākotnes uzkrājumiem,” saruna ar risinājumu arhitektu

LU rektors Muižnieks: “Mākslīgais intelekts novedīs pie tā, ka meistara roka kļūs nozīmīgāka, nekā tas ir bijis līdz šim”