ASV grib piespiest ES aizliegt ienest datorus lidmašīnas salonā 3
Pēdējo nedēļu laikā Eiropu nodarbina kārtējā negaidītā problēma. Respektīvi, Vašingtonā izskanējušie apsvērumi, ka aizliegumu pasažieriem ņemt lidmašīnas salonā elektronikas iekārtas, kas lielākas par viedtālruni, vajadzētu vispārināt un attiecināt arī uz Eiropas Savienības aviokompānijām, kuras veic pārvadājumus no Eiropas uz ASV. Tādā gadījumā planšetes, DVD atskaņotāji un līdzīga izmēra elektronika kļūs par reģistrēto bagāžu un ceļos līdzi īpašniekiem lidmašīnas kravas nodalījumā.
Pret eiropiešiem kā pret arābiem
Kā zināms, marta otrajā pusē ASV un Apvienotā Karaliste izvirzīja šādas prasības vairākām aviokompānijām, kas uzņem tiešo reisu pasažierus Ammānas, Kairas, Kuveitas, Dohas, Dubaijas, Stambulas, Abū Dabī, Kasablankas, Rijādas un Džidas lidostās.
Aizliegums galvenokārt skāra arābu valstu lidsabiedrības, kā arī “Turkish Airlines” un britu aviokompānijas. Dažas no tām, piemēram, “Emirates Airlines”, “Qatar Airways” un “Turkish Airlines”, bija ieguldījušas ievērojamus līdzekļus, lai nodrošinātu Wi-Fi pieslēgumu biznesa klases pasažieriem (pārējiem – kā maksas pakalpojumu).
Tika prognozēts, ka tuvākajos gados investīciju apjomi šajā jomā sasniegs aptuveni četrus ar pusi miljardus dolāru, ņemot vērā Tuvo un Vidējo Austrumu reģiona ekonomiskās izaugsmes perspektīvas un biznesa kontaktu attīstību. Tagad rodas šaubas, vai plānotie ieguldījumi atmaksāsies. Tiesa, skartās aviosabiedrības mēģina kaut kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem. “Turkish Airlines” paziņoja, ka transatlantisko reisu pasažieri, kuri nevēlas nodot portatīvos datorus reģistrējamajā bagāžā jeb, citiem vārdiem, stūķēt čemodānos, varēs tos uzticēt ekipāžas pārstāvim, kas novietos elektroniskās ierīces īpaši pielāgotā kravas nodalījuma vietā un pēc lidmašīnas nolaišanās izsniegs atpakaļ.
Kam internets lidmašīnā?
Pastāv arī “Turkish Airlines”, tāpat “Qatar Airways” un “Emirates Airlines” piedāvājums lidojuma laikā izmantot aviokompāniju aizlienētos datorus. Pieeja bezvadu internetam nav lielo lidsabiedrību prerogatīva, tā kļūst par normu. Šā gada sākumā jau vairāk nekā astoņdesmit kompānijas bija to ieviesušas vai apņēmušās drīzumā ieviest, to skaitā “Air Baltic” jauniegādātajos “Bombardier CS 300” lidaparātos.
Tāpēc ir saprotama lidsabiedrību noraidošā attieksme pret iepriekš minētajiem ierobežojumiem, kas varētu gūt izplatību, teiksim, Eiropas aviosatiksmē ar Āziju, un atstumt darījumu aprindu ceļotājus, kuri nav raduši ne brīdi šķirties no sava datora.
ASV amatpersonas pamatoja lielāka izmēra elektronisko ierīču aizliegumu salonos ar pieaugušajiem terora aktu draudiem un zināmu teroristu grupējumu centieniem fabricēt miniatūrus spridzekļus, kuri varētu tikt iestrādāti portatīvajos datoros, turklāt atsevišķi šāda veida uzbrukumu mēģinājumi jau bijuši. Lēmums tātad balstījās uz drošības dienestu informāciju un pirmām kārtām aptvēra karstos reģionus. Bet nav izslēgts, ka aptvers arī citus, ieskaitot Eiropu.
Degt var arī kravas nodalījumā
Tomēr eksperti nav vienisprātis, piemēram, par to, kas tad īsti ir bīstamāk – pasažieru elektronisko ierīču klātbūtne apkalpes uzraudzītajā salonā vai koncentrācija kravas nodalījumā, kur tādējādi viens no paaugstināta riska faktoriem būtu litija bateriju aizdegšanās, kas ir nereta parādība. Eiropieši iesaka alternatīvus variantus drošības pastiprināšanai, ko, cik noprotams, pārsprieda 17. maijā, kad ES iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls un transporta komisāre Violeta Bulca tikās ar ASV pusi. Trešdien sarunas turpinājās Vašingtonā. Tāpat kā apdraudējuma izvērtējums. Amerikāņu argumentiem sliecas piekrist Austrālija, Jaunzēlande un Kanāda, un arī ANO Pretterorisma komiteja ir pārliecināta par problēmas steidzamību. Ierobežojumu ieviešanu apsver Vācija, gan uzsverot, ka Eiropas Savienībai jāturas pie vienotas nostājas.
Tikmēr Starptautiskās gaisa transporta asociācijas ģenerāldirektors Aleksandrs de Žiniaks (agrāk vadījis “Air France–KLM”) aplēsis, ka portatīvo datoru aizliegums Eiropas transatlantiskajos lidojumos un ar to saistītie pasākumi aviokompānijām un pasažieriem radīs 1,1 miljardu dolāru zaudējumu gadā, kā viņš izteicās intervijā “Bloomberg Television”. Atbilstoši Starptautiskās lidostu padomes datiem katru nedēļu no Eiropas uz ASV notiek vairāk nekā 3600 reisu. Intensīvākie grafiki ir Londonas Hītrovas lidostai, Parīzes Šarla de Golla lidostai, kā arī Frankfurtes, Amsterdamas un Dublinas lidostām. Galvenās iesaistītās Eiropas aviokompānijas – “British Airways”, “Air France–KLM” un “Lufthansa”, taču vēl biežāk transatlantiskos maršrutus apkalpo ASV aviokompānijas. Savukārt pasažieri – teju visi – ved līdzi elektroniskas ierīces.
Kamēr diskusijām punkts nav pielikts, grūti pateikt, cik lielā mērā ASV iniciatīva iespaidos biznesa ceļojumus. Vai potenciālos tūristus. Saskaņā ar “Euromonitor” aprēķiniem ik gadus vairāk nekā 14,5 miljoni eiropiešu apmeklē ASV. Briti, franči un vācieši, neskaitot citus Eiropas Savienības pilsoņus, tur “ieved” 15% no tūrisma nozares gada ieņēmumiem. Un droši vien gribētu to darīt arī turpmāk.
