Dati par patiesajiem labuma guvējiem Latvijas uzņēmumos atklāj negaidītu informāciju 2
Dažkārt dati par patiesajiem labuma guvējiem parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki.
“Lursoft” apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.
Patiesos labuma guvējus līdz šim atklājuši nepilni 32 tūkstoši uzņēmumi.
Problēmas pamana arī ārpus Latvijas
Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.
Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus.
Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai.
Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.
To, ka Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem nevedas tik labi ar patieso labumu guvēju atklāšanu, kā vajadzētu, rāda ne tikai statistikas dati, to pamanījuši arī ārpus mūsu valsts robežām.
„Moneyval” ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patiesā labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu.
Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 tūkstoši komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl 7 tūkstošus, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā.
Līderi gūs labumu no vairākiem desmitiem uzņēmumu
Pētījuma dati parāda, ka patiesais labuma guvējs ir norādīts 31,8 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, no tiem 28,3 tūkstošiem šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā.
“Lursoft” aprēķinājis, ka vairums, t.i., 79,47% no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir personas no Latvijas, bet 47 patiesie labuma guvēji ir nepilngadīgas personas.
“Lursoft” pētījums arī atklāj, ka 372 gadījumos, kad uzņēmuma vairākuma dalībnieks ir ārvalstnieks, tā patiesais labuma guvējs tomēr ir Latvijas valstspiederīgais.
Interesanti, ka 6,19% gadījumu norādītie patiesie labuma guvēji nav dalībnieki nevienā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, piektdaļai no šīm personām uzņēmumu daļas piederējušas iepriekš.
Viena no šādām personām ir uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš patlaban ir patiesais labuma guvējs 81 uzņēmumā, tajā pašā laikā viņam nepieder daļas nevienā no uzņēmumiem.
Uzņēmējs ir patiesais labuma guvējs vairākos nekustamo īpašumu uzņēmumos, tāpat arī firmā, kas piedāvā pašapkalpošanās automazgātuves pakalpojumus – SIA „Wash and Drive” –, AS „Skanstes Biroju Centrs”, SIA „Mintos Finance” u.c.
A. Kesenfelda intereses šajos uzņēmumos tiek pārstāvētas ar AS „ALPS Investments” starpniecību, tāpat arī ar Maltā reģistrētā „Dyonne Trading & Investments Limited” u.c. kompāniju palīdzību.
Kopš aizvadītā gada jūnija sākuma uzņēmumu skaits, kuros Aigars Kesenfelds reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, palielinājies par 19 firmām.
Arī Gunta Rāvja vārds bieži parādās uzņēmumu patieso labuma guvēju sarakstos.
Lursoft izziņās atrodamā informācija liecina, ka G. Rāvis ir patiesais labuma guvējs 75 uzņēmumos, vienlaikus viņš ir arī 7 uzņēmumu dalībnieks un ieņemt amatus 53 uzņēmumos.
Gluži tāpat kā A. Kesenfeldam, arī G. Rāvja gadījumā pēdējā pusgada laikā palielinājies to uzņēmumu skaits, kuros persona reģistrēta kā patiesais labuma guvējs. Pagājušā gada jūnijā Gunta Rāvja vārds bija atrodams 68 uzņēmumu patieso labumu guvēju sarakstā, savukārt Ernesta Berņa – 56 uzņēmumu.
Personas, kuras ir patiesā labuma guvējas visvairāk uzņēmumos:
1. Aigars Kesenfelds: 81 uzņēmums;
2. Guntis Rāvis: 75 uzņēmumi;
3. George Rohr: 63 uzņēmumi;
4. Ernests Bernis: 62 uzņēmumi;
5. Moris Tabacinic: 62 uzņēmumi.
Piektā daļa patieso labumu guvēju- no ārvalstīm
“Lursoft” aprēķinājis, ka piektā daļa no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir ārvalstnieki, tostarp viņu vārdi atrodami arī starp personām, kuras Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji reģistrēti visbiežāk.
ASV pilsoņi George Rohr un Moris Tabacinic ir patiesie labuma guvēji augsto tehnoloģiju uzņēmumā AS „Sidrabe”, SIA „Ģipša fabrika” un citās kompānijās, tiesa, ASV iedzīvotāji nav biežākie patiesie labuma guvēji Latvijas uzņēmumos.
Pēc “Lursoft” datiem, priekšplānā šeit izvirzās kaimiņvalstis Krievija, Lietuva un Igaunija, aiz kurām seko Ukraina un Vācija.
“Lursoft” izpētījis, ka patiesā labuma guvēju no Krievijas ir teju 2,5 reizes vairāk nekā, piemēram, no Lietuvas.
Ja skatāmies ārvalstu tiešo investīciju statistiku, tad tā apliecina, ka Krievijas investori ir visaktīvākie līdzekļu ieguldīšanā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, jo pētījuma sagatavošanas brīdī savus līdzekļus 5519 Latvijas uzņēmumos ieguldījuši 5960 investori no Krievijas.
Tikmēr lietuvieši investējuši 2433 Latvijas uzņēmumos.
Jāvērš uzmanība uz faktu, ka, neskatoties uz to, ka no Krievijas nākušie investori ir būtiskā vairākumā, atšķirība starp uzkrātajām investīcijām no Krievijas un Lietuvas ir tikai par 21,18%. Investori no Krievijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos uzkrājuši 688,51 miljonus, kamēr lietuvieši – 542,71 miljonus eiro.
Visvairāk patiesā labuma guvēji Latvijas uzņēmumos reģistrēti no:
1. Krievijas: 2090 patiesā labuma guvēji;
2. Lietuvas: 844;
3. Igaunijas: 761;
4. Ukrainas: 658;
5. Vācijas: 646.
Liela daļa no uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji ir iepriekš pieminētās personas, saistīti ar nekustamo īpašumu operācijām. Tāpēc bez pārsteigumiem tieši šīs nozares uzņēmumi arī atrodami starp tiem, kuriem visbiežāk norādīti patiesie labuma guvēji.
“Lusoft” apkopotie dati parāda, ka no šīs nozares uzņēmumiem patiesos labuma guvējus reģistrējuši 3110 komersanti.
Līdzīgi rezultāti ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kur patiesie labuma guvēji reģistrēti attiecīgi 2690 un 2 365 uzņēmumiem.
