Ja nebūs 1000 eiro uz rokas, nestrādās 35
Kurzemes un Zemgales uzņēmēji norūpējušies, kur ņemt metinātājus, un aicina Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) lielāku uzmanību pievērst reģioniem. Darbinieku trūkuma dēļ nav iespējams palielināt ražošanas jaudas. Latvijas uzņēmēju lielākie konkurenti cīņā par metinātājiem ir Skandināvijas valstu uzņēmumi, kas piedāvā pat divas reizes augstāku atalgojumu.
Starta pozīcija sākas no 700 eiro
“Metinātāju patiešām trūkst, šī ir ļoti akūta problēma,” apstiprina Liepājas metālapstrādes uzņēmuma SIA “Hidrolats” pārstāvis Aleksandrs Šemjakins. “Mūsu uzņēmumā pārsvarā strādā vecie kadri, bet darbs ir ļoti smags un ar gadiem to veikt kļūst arvien grūtāk. Jaunos piesaistīt nav viegli. Šobrīd ir viens gados jauns kolēģis, kas strādā ļoti labi, bet ģimenes apstākļu dēļ nevar pilnvērtīgi veikt darbu.”
A. Šemjakins spriež, ka gan uzņēmējiem, gan NVA ir jāmeklē nestandarta risinājumi šai nu jau samilzušajai metinātāju problēmai. “Pirmkārt, labākie kadri nereti tiek pārvilināti no viena uzņēmuma uz otru. Lielie uzņēmumi spēj piedāvāt labāku atalgojumu, un tikai likumsakarīgi, ka cilvēki pamet reģionus un dodas strādāt citur. Otrkārt, mēs apmācām sertificētus darbiniekus ar domu, ka viņi paliks mūsu uzņēmumā. Tomēr tā nenotiek. Mūsu lielākie konkurenti ir Skandināvijas valstu uzņēmumi, kuri par to pašu darbu piedāvā krietni lielāku atalgojumu. Latvijā metinātājs uz rokas saņem 700 – 1500 eiro mēnesī atkarībā no specializācijas un darba apjoma, bet Skandināvijā – sākot no 2000 eiro.”
Liepājnieks rosina uzņēmējiem un NVA karjeras konsultantiem doties uz skolām, lai iepazīstinātu jauniešus ar metinātāja profesiju. “Iepazīstinot skolēnus ar visiem plusiem un mīnusiem, varam panākt vēlamo rezultātu. Pamatskolēniem izstāstot, ka, apguvuši šo arodu, starta pozīcijā varēs nopelnīt 700 eiro un ir arī izaugsmes iespējas, manuprāt, spētu jauniešus ieinteresēt. Priecājos, ka Liepājas Valsts tehnikumā tiek nodrošināta iespēja apgūt metālapstrādi, tas ir solis uz priekšu,” piebilst A. Šemjakins.
Tas, kas der Rīgai, Pierīgai, citur nederēs
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis norāda, ka bezdarba rādītājs daudzviet ir ļoti zems. Darbaroku trūkst, tādēļ pašvaldības meklē iespējas piesaistīt darbiniekus saviem reģioniem. “Šobrīd darbaspēka problēma ļoti izteikta ir arī lielajos Latvijas reģionos un pilsētās. Reģistrētais bezdarba līmenis vidēji valstī ir 6,7%, taču lielākajā daļā pilsētu tas ir krietni zem 5%, piemēram, Valmierā – 3,1%.”
Pilsētu pārstāvis aicina NVA pievērst lielāku uzmanību tieši reģionu attīstībai. Nodarbinātībā akcents tiek likts uz galvaspilsētu un Pierīgas reģioniem, kuru iedzīvotāji var apmeklēt visdažādāko specialitāšu apmācību kursus, kamēr citos reģionos nav iespējams nokomplektēt grupu. “Reģioniem nepieciešama atsevišķa, citāda plānošana. Tas, kas der Rīgai un Pierīgai, citām pilsētām nav vajadzīgs. Pilsētas ir unikālas, atšķirīgas – nav tā, ka visur vajag metinātājus vai kokapstrādes speciālistus. NVA būtu jāveic uzlabojumi plānošanas ziņā un apmācībās jāiesaista tehnikumi. Tas būtu elastīgs un efektīvs veids, kas iedzīvotājiem piedāvātu izglītības programmas, kas ir nepieciešamas. Citādi veidojas absurda situācija, ka cilvēki iziet kursus, iemācās profesiju, kas nav vajadzīga darba tirgū. Tādā veidā tiek tērēti gan valsts resursi, gan cilvēku laiks,” norāda V. Valainis.
Iedzīvotāji seko darba devējiem
Šobrīd valstī ir brīvas 1002 darba vietas ar metināšanas darbiem saistītās profesijās, no kurām NVA šogad reģistrētas 874. Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors akcentē, ka visvairāk metinātāju nepieciešams rūpniecības pilsētās – Jelgavā, Liepājā un Ventspilī.
Arī Saldū metinātāji tiek meklēti kā adata siena kaudzē. Pasūtījumu esot pietiekamā apjomā, taču darbinieku trūkuma dēļ ražošanas jaudas nav iespējams palielināt.
“Ja darba devēji attālinās, iedzīvotāji arī spiesti tiem doties līdzi. Tas šobrīd vērojams valsts pārvaldē un banku sektorā. Varam teikt lielu paldies mūsu vietējiem uzņēmējiem, jo viņi sadarbībā ar pašvaldību negaida valsts atbalstu, bet rīkojas, lai piedāvātu saviem darbiniekiem, Saldus novada iedzīvotājiem, kvalitatīvas apmācības,” pastāstīja Saldus novada priekšsēdētāja vietnieks Māris Zusts.
Aizvadīto trīs gadu laikā Saldū par metinātājiem ir apmācīti 27 bezdarbnieki, to skaitā astoņi jaunieši. Sadarbībā ar Izglītības pārvaldi Saldus pašvaldība apzina vietējo uzņēmēju vajadzības, lai varētu metināšanas apmācības iekļaut profesionālās izglītības programmās.
Apmācības pieejamas visā Latvijā
NVA nekomplektē apmācību grupas, bet gan izsniedz kuponu apmācību sākšanai, ar kuru reģistrētais bezdarbnieks dodas uz izglītības iestādēm, lai vienotos par apmācību sākšanu. Visām izglītības iestādēm esot vienādas iespējas organizēt apmācību ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī mazākos un tālākos reģionos. Apmācību process reģionos neatšķiroties, un tas esot vienmērīgi pieejams visā Latvijas teritorijā. “Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izglītības iestādes apmācības īsteno individuāli vai grupā, bet ne vairāk kā 12 personu sastāvā. Vēlos akcentēt, ka izglītības iestādes tiek mudinātas organizēt apmācības arī ar nelielu dalībnieku skaitu,” skaidro NVA Eiropas Savienības fondu projektu departamenta ESF projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” vecākais eksperts Jurijs Adejevs.
Taujāts, kā risināt problēmu ar darbinieku trūkumu mazajos reģionos un vai metinātāju apmācības varētu notikt tehnikumos, nodarbinātības eksperts atbild: “Apmācību dalībniekiem ir iespēja saņemt atbalstu reģionālai mobilitātei, ja izvēlētā apmācību īstenošanas vieta ir tālāk par 15 km no deklarētās dzīvesvietas. Tāpat NVA organizētās apmācības var īstenot izglītības iestāde, kas atbilst MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem, kas neparedz ierobežojumu izglītības iestāžu izvēlei pēc juridiskā statusa. Apmācību īstenošanā NVA klientiem var piedalīties gan valsts, tajā skaitā tehnikumi, gan pašvaldības, gan privātās izglītības iestādes.”
