Dāsnas piemaksas, kompensācijas… VK revīzijā atklāj, kā Garkalnē saimnieko ar nodokļu maksātāju naudu 3
Garkalnes novada pašvaldībā iedzīvotāju nodokļu nauda tiek tērēta bez pamatojuma un pat izšķērdīgi, pēc revīzijas secinājusi Valsts kontrole (VK), kas pieļauj, ka šāda nesaimnieciska aina izveidojusies saistībā ar trūkumiem novada pārvaldībā.
Kā uzsver VK, revīzijā konstatētie fakti, kā arī pašvaldības pārstāvju rīcība un attieksme pret tiem ļaujot secināt, ka Garkalnes novada vadība savā darbībā nav ievērojusi labas pārvaldības principus – atklātību, vienlīdzību un tiesisko paļāvību, kā arī vairākos gadījumos pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem VK jau vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Lai gan saskaņā ar likumu tikai pašvaldības dome var apstiprināt budžetu un budžeta grozījumus,
Garkalnes pašvaldības vadība 2017. un 2018. gadā kopumā ir iztērējusi pat par 3,4 miljoniem eiro vairāk nekā dome bija apstiprinājusi.
Turklāt 2017. un 2018. gadam apstiprinātie budžeti iedzīvotājiem nav publiski pieejami. Nav publiskoti vismaz 16 domes lēmumi, kas cita starpā pieņemti par finansiāla atbalsta piešķiršanu, uzņemtajām ilgtermiņa saistībām un domes darbinieku algām.
Šādi darbojoties, pašvaldības vadība naudas līdzekļus tērē ne tikai aiz iedzīvotāju, bet arī aiz domes deputātu muguras, uzsver VK.
Piemēram, Garkalnes novada domes sēdes 2018.gada 30.janvāra audioierakstā, kur domes deputāti tiek iepazīstināti ar 2017.gadā faktiski iztērētajiem budžeta apmēriem, esot atzīts: “…nu ko tad mēs varam jautāt, paši vainīgi – kā iztērējām, iztērējām.”
Nenosakot skaidrus kritērijus, Garkalnes pašvaldības iedzīvotājiem un komersantiem esot piešķirti dažādi atvieglojumi un labumi, kas VK revidentos radījuši šaubas par lēmumu pieņemšanas objektivitāti.
Piemēram, 2016., 2017. un 2018.gadā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus teju vienmēr dome piešķīrusi, neievērojot pašas izdotos saistošos noteikumus. Tādējādi pašvaldība neesot guvusi ieņēmumus 137 000 eiro apmērā. 2017., 2018. un 2019.gada pirmajā ceturksnī bez skaidriem kritērijiem piešķirts finansiāls atbalsts sporta aktivitātēm kopsummā par 315 000 eiro.
Sniegtais atbalsts ir no 11% līdz pat 133% no iesniedzēju prasītās summas, turklāt pamatojums šādām atšķirībām neesot izsekojams. Šāda pieeja neliecina par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem atbalsta saņēmējiem, uzsver VK.
VK atklājusi, ka Garkalnes pašvaldības administrācijā nodarbinātajiem tiek maksātas dāsnas piemaksas, kam neesot pienācīga pamatojuma.
Saskaņā ar 2017. un 2018.gadā izdotajiem rīkojumiem izmaksas atlīdzībai nepamatoti palielinātas gandrīz par 217 000 eiro. Prēmiju un naudas balvu piešķiršanā konstatēti arī iespējami interešu konflikta gadījumi, par kuriem Valsts kontrole informējusi KNAB.
Pašvaldība 2017. un 2018.gadā iztērējusi vairāk nekā 215 000 eiro degvielas kompensācijās darbiniekiem un deputātiem, neveicot degvielas izlietojuma uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par izlietojuma saistību ar darba pienākumu veikšanu. Arī komandējumiem, nenorādot vai norādot tikai vispārīgus komandējumu mērķus, izlietoti vairāk nekā 27 000 eiro.
VK uzsver, ka Garkalnes pašvaldības policija ir ierindojama starp dārgākajām Pierīgas pašvaldību policijām.
Izmaksas uz vienu policijas darbinieku ir 33 322 eiro gadā, kamēr, piemēram, Ropažu novada pašvaldībā – 12 803 eiro, bet pašvaldības policijas darba rezultāti nebūt neliecinot “par dāsnajam finansējumam atbilstošu atdevi”. Noziedzīgo nodarījumu, ceļu satiksmes negadījumu un ugunsgrēku skaits, pretēji Attīstības programmā plānotajam samazinājumam, palielinās, atzīmē VK.
Arī kapitālsabiedrību pārvaldības kārtība Garkalnē ir visnotaļ formāla, pārmet VK. Lai gan ir paredzēta ar kapitālsabiedrībām noslēgto 26 līgumu izpildes uzraudzība, tā faktiski netiekot veikta.
Revīzijā VK neesot izdevās gūt pamatojumu, kādēļ ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšana ir uzticēta trim dažādām kapitālsabiedrībām: SIA “Garkalnes komunālserviss”, SIA “Garkalnes inženiertīkli” un SIA “Garkalnes ūdens”.
Turklāt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi no faktiskajām pakalpojumu izmaksām atšķiroties visnotaļ būtiski, un “Garkalnes ūdens” ūdensapgādes pakalpojumam 2018.gadā faktiskās izmaksas pat vairāk nekā divas reizes pārsniegušas tarifu.
Tādēļ kapitālsabiedrībām pakalpojumu sniegšanas rezultātā radušies zaudējumi. Pēc VK revidentu veiktās aplēses, 2018.gadā tie pārsniedza 208 000 eiro, radot papildu slogu pašvaldības budžetam un samazinot pieejamos finanšu līdzekļus citām iedzīvotājiem svarīgām vajadzībām.
VK uzsver, ka nav saprotams, kādēļ SIA “Garkalnes ūdens” praktizē dažādu attieksmi pret saviem klientiem. Ādažu novadā ūdenssaimniecības pakalpojumi tiek sniegti par zemākiem tarifiem, kā rezultātā 2017. un 2018. gadā kapitālsabiedrības ieņēmumi nepamatoti samazināti vismaz par 5549 eiro, bet no 2019.gada maija ūdenssaimniecības tarifi klientiem Garkalnes novadā ir pat par 35% augstāki nekā klientiem Ādažu novadā.
Revīzijā konstatēts, ka pašvaldības izstrādātā Attīstības programma, kurai vajadzētu nodrošināt sabiedrības vajadzības un teritorijas attīstību, vairāk atbilst labo vēlmju sarakstam, nevis reālas rīcības plānošanas dokumentam.
Visbiežāk Attīstības programmā iekļautie projekti netiek realizēti vispār vai to termiņi aizvien tiek pagarināti, atzīmē VK. No 2014. līdz 2018.gadam plānotajos termiņos realizēti tikai septiņi no 23 jeb 30% no investīciju plānā sākotnēji iekļautajiem projektiem. Attīstības programmas izpildei faktiski netiekot sekots līdzi.
“Garkalnes novada pašvaldība, šķiet, ir aizmirsusi, ka pašvaldības budžetam ir jākalpo par instrumentu Attīstības programmā noteikto mērķu sasniegšanai, jo šīs pašvaldības budžets nav sagatavots sasaistē ar Attīstības programmas Rīcības plānu un Investīciju plānā paredzētajiem kārtējā gada projektiem,” norādījusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
VK atzīmē, ka, piemēram, 2017.gadā pašvaldība nav pabeigusi nevienu no diviem sākotnēji plānotajiem projektiem.
Upesciema skolas pārbūve un bērnudārza izveidošana pie pamatskolas tika pārcelta uz 2019.gadu. 2018.gadā Garkalnes pašvaldība pat neuzsāka trīs plānotos projektus – estrādes ierīkošanu Mākoņkalnā, Baltezera rietumu apvedceļa izbūvi un veloceliņu savienojumus ar Rīgas veloceliņu.
Lai arī pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem ir apzinājusi akūtās problēmas, tajā skaitā saistībā ar informācijas atklātības trūkumu, jau minētajā novada Attīstības programmā risinājumi šādai problēmai vispār nav paredzēti, uzsver VK.
VK norāda, ka Garkalnes pašvaldībā līdz pat revīzijas ziņojuma sagatavošanai nebija izveidota Attīstības programmas uzraudzības informācijas sistēma, bet atbildīgās amatpersonas tā arī nevarēja revidentiem uzrādīt ne ikgadējos uzraudzības ziņojumus, ne trīs gadu pārskata ziņojumus par programmas ieviešanas progresu.
Attīstības programmas uzraudzības rezultāti dotu iespēju iedzīvotājiem iegūt saprotamu informāciju par to, kādēļ notiek atteikšanās no vairāku projektu realizēšanas vai tie tiek atlikti, ņemot vērā budžeta iespējas, kā tas ir noticis ar Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas būvniecību, domā VK.
Revīzijas rezultātā Valsts kontrole Garkalnes novada pašvaldībai ir sniegusi 14 ieteikumus. Papildus tam Valsts kontrole par revīzijas rezultātiem informēs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi.
VK atzīmē, ka Garkalnes pašvaldība ar 1460 eiro ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju 2018.gadā bija bagātākā Latvijā.
Garkalnes pašvaldības Projektu un attīstības daļas vadītājs Gundars Krievs, kurš bija ievēlēts domē no valdošās Latvijas Zemnieku savienības, taču mandātu nolika, Latvijas Radio pauda viedokli, ka VK pārbaude Garkalnē esot sākta tendenciozi, vadoties no populistiska pieļāvuma – “bagāts, tātad slikts”.
Krievs uzsvēra, ka pēc VK izplatītā preses paziņojuma rodoties sajūta, ka Garkalnē ir “briesmas un šausmas”, bet ieteikumu daļā nekādas īpašas prasības pašvaldībai neesot izvirzītas un attiecīgi visi ieteikumi arī tikšot izpildīti. Pašvaldības ierēdnis atzina, ka atsevišķas norādes uz pārkāpumiem esot pamatotas, savukārt citas – nē, piemēram, pašvaldības investīciju programmu neesot izdevies izpildīt, jo pirms vairākiem gadiem valsts nolēmusi par miljonu eiro palielināt summu, kuru Garkalnei jāiemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā, attiecīgi zudusi nauda investīcijām.
