Dārzs uz jumta: ar ko jārēķinās un kā veidot 1
Lielpilsētas pārvēršas par betona džungļiem. Disproporciju starp cilvēka vajadzībām un mehānisko pilsētas vidi rada stresu. Cilvēkos uzkrājas negatīvas emocijas, ātrāk rodas nogurums un veidojas depresija. Viens no veidiem, kā humanizēt pilsētas vidi un racionāli izmantot ēku jumtu platības, ir zaļie jumti.
“Jēdziens “zaļie jumti” (angliski – green roofs) apzīmē daļēji vai pilnīgi ar dzīviem augiem apstādītus ēku jumtus,” skaidro Eduards Ulmanis, SIA “Emimar” tehniskais konsultants. “Augiem jābūt iestādītiem gruntī, starp zaļo augsnes slāni un jumta seguma konstrukciju jāliek ūdensnecaurlaidīga membrāna un slāņi jumta aizsardzībai no sakņu caurspraukšanās, augsnes drenāžai un laistīšanai.” Ir pat projekti, kas paredz ēkas dzelzsbetona jumtu veidot ar speciāliem padziļinājumiem, radot vietu nelielu koku sakņu sistēmai. Visērtāk zaļo jumtu veidot uz plakanas virsmas. Tomēr to var klāt arī līdz 35o slīpās plaknēs. Šobrīd zaļie jumti pasaulē izmaina pilsētu arhitektūru, pārvēršot lielas rūpniecisko un sabiedrisko ēku jumtu platības par mauriņiem, puķu dobēm un dārziem.
Uzlabot klimatu pilsētā
Zaļie jumti ievērojami uzlabo pilsētas mikroklimatu. Ar asfalta segumu klāto plakano jumtu temperatūra vasaras dienā sasniedz +80 oC, naktīs nokrītas līdz +20 oC, bet ziemā atdziest līdz -20 oC, kopējai temperatūras svārstību amplitūdai sasniedzot 100 grādus. Krasas temperatūras svārstības veicina plakano jumta segumu ātrāku sairšanu, ar laiku bojājot mājas konstrukciju. Savukārt apzaļumoti jumti vasarā sasilst līdz +25 oC, bet ziemā atdziest tikai līdz -10 oC, tātad temperatūras svārstība samazinās līdz 35 grādiem.
Zaļie jumti pilsētā kalpo kā temperatūras izlīdzinātājs. Pietiekami laistīti, iztvaikojums ir līdz 700 mm gadā, kas ļauj vasaras dienās par vairākiem grādiem samazināt apkārtējo temperatūru. Naktīs jumti atdziest lēnāk, jo augsnē uzkrājies siltums un augu sega kavē siltuma izstarošanu. Aprēķināts, ka 40 cm biezs apzaļumojuma slānis spēj uzkrāt 150 mm ūdeni, kas atbilst trīs mēnešu nokrišņu daudzumam. Tātad “zaļie jumti” darbojas kā izlīdzinošs faktors spēcīgu lietusgāžu laikā, atslogo kanalizāciju un bremzē strauju ūdens celšanos upēs. Pēc attīrīšanās apzaļumojuma slānī rezervuāros nonāk tīrs lietus ūdens. Zaļie jumti filtrē arī pilsētas gaisu un paši izdala skābekli. Jumtu veģetācijas slānis skaņu apslāpē 2 – 10 dB apmērā. Tādējādi uzlabojas klimats telpās, kas atrodas virs apzaļumoto jumtu līmeņa. Ne velti visas līmeniskās vienstāva ēkas iesaka apzaļumot.
Zaļo jumtu svars atkarīgs no substrāta daudzuma (var būt 92 – 500 kg/m2 un vairāk). Viss atkarīgs no plānotās konstrukciju stiprības. Pašus jumtus var izmantot atpūtai, pastaigām un sportam, tās ir jaukas rotaļlaukumu vietas bērniem. Uz jumta var savest arī smiltis, jūras oļus, iestādīt piekrastes veģetāciju un izveidot ūdens strūklakas. Velēnu jumtos sastādītie augi kļūst par dzīvesvietu bagātīgai kukaiņu pasaulei, kas piesaista putnus. Pastāv arī reālas iespējas audzēt dārzeņus, ziedus, augļus un pat sēnes. Ja platība ir pietiekama, uz šāda jumta var turēt arī dzīvniekus, tikai jāzina, kā to atrisināt tehniski.
