Dārzs sportam un veselībai. Kā pašam ierīkot savu baskāju taku, trenažieri un āra dušu 2
Rebeka Rogale, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vasarā, kad daudz laika pavadām svaigā gaisā, piemājas dārzu var mērķtiecīgi iekārtot tā, lai pavadītais laiks nebūtu vien laiskošanās, bet dotu ieguldījumu mājinieku veselības un imunitātes stiprināšanai. To iespējams paveikt bez lieliem ieguldījumiem.
Veselības taka mājiniekiem
Norūdīšanās nolūkā ārsti jau no mazotnes iesaka vasarā staigāt plikām pēdām. Tāpēc ir lietderīgi ierīkot pašiem savu veselības taku ar dažāda veida dabisko materiālu segumu turpat, piemājas dārzā.
Pēdās atrodas ļoti daudz nervu galu, kas savienoti ar dažādiem ķermeņa orgāniem.
Tos stimulējot, uzlabojas asinsrites un limfātiskās sistēmas darbība, tiek stiprināta imunitāte, uzlabojas garastāvoklis. Lai pēdām nodrošinātu pēc iespējas daudzveidīgāku kairinājumu, ieteicams izmantot dažādus dabiskos materiālus, ko izvieto joslās vienu aiz otra, veidojot pakāpenisku pāreju no mīkstāka materiāla uz grubuļaināku, asāku un atpakaļ.
Takas veidošanai var izmantot zālienu, smiltis, mālu maisījumu, granti, oļus, mulču, kastaņu kodolus, čiekurus, sīkus zariņus, gliemežvākus u. tml.
Taku vislabāk iekārtot kādā attālākā dārza daļā, lai pa to netiktu staigāts ar apaviem. Vispirms izplāno, cik plata un gara taka būs, pēc tam visā garumā izrok aptuveni desmit centimetrus dziļu padziļinājumu, kurā ieklāj un nostiprina agroplēvi. Pēc tam taku sadala sektoros un secīgi piepilda ar sagatavotajiem materiāliem un izlīdzina.
Dārzs kā sporta zāle
“Rimi Bērniem” eksperti Smildziņu ģimene un fiziskās sagatavotības treneris Kārlis Birmanis iesaka dārzu un pagalmu izmantot arī sportiskām aktivitātēm. Ja pagalmā ir līdzens, labi kopts zāliens, tā ir ideāla vieta, kur pavingrot gan lieliem, gan maziem. Ritentiņš, stāja uz rokām vai svecīte ir kustības, ko var atcerēties vecāki un iemācīt saviem bērniem.
“Kūlenī un puskūlenī mācāmies kontrolēt muguru saliektā pozīcijā, kamēr esam sagrupējušies. Šī nodarbe ir lietderīga tieši tāpēc, ka ikdienā pārāk reti atrodamies šajā pozīcijā, taču kūlenis un sagrupēšanās ir būtisks posms kritienu traumatisma mazināšanā, kas, starp citu, būs ļoti noderīga prasme, piemēram, ziemā slēpojot,” skaidro treneris Kārlis Birmanis.
Izvēloties zālienu par vietu vingrošanai, jāapdomā, cik viegli to būs uzturēt kārtībā, lai katrs treniņš nav jāsāk ar zāles pļaušanu.
Tāpat jārēķinās, ka slapjā zālē var slīdēt kājas un ir iespēja gūt traumas. Savukārt, ja dārzs ir ar izteiktu reljefu, bērnu iecienīto batutu var iedziļināt zemē, nevis uzstādīt uz kājām, tādējādi izvairoties no biežām traumām.
Arī tiem, kam darba pilnas rokas, ravējot, apkopjot daiļdārzu vai darot saimniecības darbus, nenāks par ļaunu paņemt kādu pauzīti un nedaudz pastaipīties. Šim nolūkam nav nepieciešami īpaši piederumi, var izmantot to, kas pa rokai, piemēram, kapli vai ķerru, kas var kalpot līdzīgi kā līdztekas.
Vingrošanas un treniņu stūrītis
Ja sporta aktivitātes ir ikdienas sastāvdaļa, dārzā iespējams ierīkot arī improvizētu vingrošanas stūrīti. Spēka treniņiem noderēs aerobikas jeb stepa sols, fitnesa bumba, dažāda smaguma hanteles un vingrošanas paklājiņš, bet tos radoši var aizstāt arī ar, piemēram, koka kasti stepa sola vietā, ūdenspudelēm hanteļu vietā u. c.
Lai no treniņiem nevajadzētu atteikties dažādos laikapstākļos, der padomāt par nojumes izbūvi. Tā pasargās gan no karstas saules vai lietus, gan no stiprāka vēja vai vēsuma, ja dārza sporta zāli gribēsies izmantot arī rudenī.
Svarīgi izplānot, kādu aprīkojumu zem nojumes izvietos, lai saprastu, cik plaša nojume nepieciešama un cik augstu tā jānovieto. Jāatceras, ka, izmantojot atsevišķus trenažierus vai inventāru, galvas novietojums paaugstinās.
Arī palēcienu vai vingrošanas laikā virs galvas vēl jāpaliek brīvai telpai, lai kustoties galvu neatsistu pret nojumes konstrukcijām. Lai mazinātu paslīdēšanu un citas traumas, jāpadomā arī par tādu pamatnes segumu, kas neslīd. Labi der koka dēļi, dekas vai gumijotās plāksnes.
Ja tomēr vingrošanas stūrīti iekārto mauriņā, tad jāraugās, lai inventārs būtu izvietots tā, ka netraucē zālienu ērti nopļaut.
Ideāli, ja vingrošanas stūrītim līdzās ir iespēja pieslēgt elektrību – varēs ieslēgt mūziku, uzlādēt tālruni, bet, ja sportošana brīvā dabā būs iepatikusies, vasaras beigās stūrīti būs iespējams arī apgaismot. Par elektromontāžas jautājumiem gan vēlams laikus pakonsultēties ar elektriķi, lai noskaidrotu visas detaļas.
Veldzējoša āra duša
Dārza duša būs ļoti lietderīga ne tikai vingrotājiem, bet arī tiem, kas dārzā rušinās dobēs un dara citus darbus. Tā noderēs arī mazajiem mājiniekiem ikdienas peldes vietā (īpaši, ja peldēšanās iespējas nav tuvu un regulāras), lai pamazām norūdītos. Turklāt duša ir arī drošāka un veselīgāka par nestabilajiem bērnu dārza baseiniem.
Pirms veidot dušu, jāapsver, kur to izvietot un kādā veidā tiks piepildīta ūdens tvertne, kurai jābūt ar aptuveni 100–200 l ietilpību.
Tilpni var iegādāties ar krānu vai arī izgatavot tam nepieciešamos savienojumus un caurules, izmantojot ūdensvada sistēmām paredzētās caurules. Tāpat jāierīko krāns, kas ļaus ūdenim nokļūt dušas klausulē. Vēlams izmantot plastmasas tvertni, kas ir vieglāka, tumšā krāsā (ātri sasilst) un novietot saulainā vietā, lai rezervuārā esošais ūdens sasiltu pēc iespējas ātrāk.
Lai dušas prieki izdotos, dušai jāatvēl pietiekami daudz vietas (vismaz 80×80 cm) un tvertne jānovieto pietiekami augstu (200–300 cm).
Ja dārzā nav speciālas notekas, tad zem dušas kabīnes izrok bedri, kurā uzkrāsies izlietotais ūdens.
Jāņem vērā, ka bedres dziļumam jāatbilst ūdens tvertnes tilpumam, lai bedre nepārpildītos. Bedres sienas nostiprina ar trim četrām auto riepām. Virs bedres par pamatni izmanto koka redeles, lai neslīdētu kājas un izlietotais ūdens ātrāk aizplūstu.
Pavisam vienkāršu pārnēsājamu dušu, ko var izmantot gan dārzā, gan pārgājienā, iespējams iegādāties interneta veikalos ar nosaukumu “tūristu duša” par apmēram 12 eiro. Dušas somu piepilda ar ūdeni, pakar saulē un, kad ūdens sasilis, mazgājas. Tā kā somas tilpums ir vien 20 l, ar ūdeni būs jārīkojas taupīgi un katram mazgāties gribētājam var vajadzēt savu somu.
